Menu
 

Mākslinieks Aivars Vilipsōns: "Vinnijs Pūks" ir grāmata visiem dzīves periodiem Apriņķis.lv

  • Autors:  "Kodols"
Foto – Matīss Andersons Foto – Matīss Andersons

Pieminot Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienu, oktobrī Rīgā, Lāčplēša ielā 48, tika atklāts piemiņas cilnis izcilajam dzejniekam. Namā Lāčplēša ielā 48, kas ir dzejnieka pēdējā dzīvesvieta, Čaks dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam. Jau vairāk nekā divdesmit gadus šeit darbojas Aleksandra Čaka muzejs.

Piemiņas cilni, kura vadmotīvs ir rindas no Čaka dzejoļa “Pilsētas zēns”: “Es no torņiem un skursteņiem mācījos/Vēl pirms miršanas debesīs kāpt,” ir veidojis mākslinieks Aivars Vilipsōns. Arī tā nav nejaušība, jo mākslinieka Vilipsōna sadarbība un draudzība ar Čaka muzeju ilgst teju divdesmit gadus. Šo gadu laikā muzejā ir bijušas vairākas viņa izstādes. Mākslinieks strādājis pie muzeja veidotajām grāmatām, kā arī izdevis krāsojamo grāmatu bērniem “Reiz dzīvoja Čaks”, dodot iespēju pašiem mazākajiem iepazīties ar dzejnieku.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Tas, ka esmu bijis padomju armijā.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Abu meitu piedzimšana. Tā ir manas dzīves kvintesence.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Sievietes, protams.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Man tādu nav, bet es tiecos uz to, lai kāds uzrastos. Es esmu pilns tieksmes uz veselīgiem ieradumiem.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Es tos pat nesauktu par kaitīgiem, bet cilvēki tos par tādiem uzskata, – alkohols un pīpošana. Es ar tiem sadzīvoju, mēs pat esam draugi.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Atziņa, ka Dievs ir.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  
Katrai grāmatai ir savs lasīšanas vecums. Kādreiz jaunībā man patika Remarks, bet tagad pārlasot brīnījos, kas man tur tā varēja patikt. Taču ir viena grāmata visiem dzīves periodiem, un tas ir “Vinnijs Pūks”, jo tā nekad neliek vilties. Ar filmām ir līdzīgi, bet ir viena, kuru varu skatīties atkal un atkal, – tā ir Jāņa Streiča “Cilvēkbērns”. Vispār filmas ir būtiski mani ietekmējušas, piemēram, “Sašķeltās debesis”, bet tā īsti vienu filmu izdalīt nevaru.

Kādu mūziku klausāties?
Kopš bērnības mani ir pavadījis viens mūziķis – Dž. Dž. Keils (J. J. Cale). Omīte man atsūtīja viņa plati, un kopš tā laika to klausos, jo tas ir tāds materiāls, uz ko var paļauties, bet klausos, protams, arī citu mūziku.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Man ir savs galdiņš ar manu vārdu, un tas ir “Ozirisā”. Es arī dzīvokli izvēlējos vistuvāk “Ozirisam”. Turklāt tur var aplūkot manus darbus.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Šeit un tagad, ar visiem šā laika plusiem un mīnusiem. Ja šis laiks mums ir iedalīts, tas nav vienkārši tāpat. Var, protams, sapņot par citu laiku un vietu, bet man nav pat tādas vēlēšanās.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.