Krista Līmane: "2 otas" ir mans sen lolotais sapnis ^{Apriņķis.lv}

Māksliniecisks redzējums

Krista Līmane nāk no skaistas pilsētas jūras krastā, kura viņu vienmēr ir spējusi iedvesmot, – Saulkrastiem. Jaunā sieviete jau no agras bērnības ir bijusi apdāvināta ar plašu fantāziju un māksliniecisku redzējumu, kas tieši izpaudies viņas dažādajos hobijos – prozas un īsrakstu rakstīšanā, gleznošanā, zīmēšanā, klavieru un čella spēlē, kā arī savu skaņdarbu sacerēšanā. Šobrīd Krista dzīvo Rīgā un nesen ir absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti, lai maģistrantūrā varētu studēt mākslas terapiju. Taču viss nenorisinājās, kā viņa bija plānojusi, tāpēc Krista izvēlējās paņemt gada pauzi starp mācībām, kuras laikā viņai izdevās īstenot savu sapni – atvērt pašai savu mākslas studiju.

Lielākā iedvesma un atbalsts – mamma

Glezniecība un māksla Kristai bijusi līdzās, kopš viņa pati sevi atceras, jo viņas mamma Baiba Līmane visu savu mūžu bijusi māksliniece, kura brīvajos brīžos iepazīstinājusi arī mazo Kristu ar glezniecību. “Patiesībā esmu viens no kvēlākajiem mammas mākslas darbu faniem – uzskatu, ka tāds talants, kāds viņai ir dots, ir ļoti, ļoti reti kuram. Viņai, esot tikai trešajā klasē, skolotāji jau pasūtīja portretus, un tā viņa auga un attīstīja savas prasmes līdz šim brīdim, un tagad Baiba glezno dažādas urbānās vides ainavas, cilvēku portretus, ziedus, dzīvniekus, īsāk sakot, nekas viņas talantīgajām rokām nav par grūtu. Tāpēc nav brīnums, ka izdomāju viņas prasmes arī izmantot, lai mācītu mūsu klientus mākslas studijā.”

Par savām pirmajām gleznām māksliniecei ir grūti runāt, tomēr pirmo darbu, kurš tapis uz audekla un ar eļļas krāsām, Krista atceras diezgan labi. “Pirmā glezna uz audekla un ar eļļas krāsām tapa pirms kādiem gadiem piecpadsmit, kad biju jauna pusaudze, un šajā gleznā, protams, tika attēlota jūra saulrietā. Biju pārsteigta, cik ļoti izbaudīju šo procesu, gleznojot uz audekla kā mamma, un pati ar rezultātu biju ļoti apmierināta.”

Runājot par gleznošanu, Krista stāsta, ka bieži vien viņas lielākā iedvesma, lai cik dīvaini tas izklausītos, ir nogurums. “Kad esmu piekususi no ikdienas rūpēm, steigas un mācību procesa, tā vien gribas apsēsties pie liela audekla, paņemt otu un aizmirst visu apkārt. Bieži iedvesmojos no citiem māksliniekiem, viņu stiliem. Šobrīd iedvesmu gūstu no saviem klientiem, kuri ir radoši un talantīgi, – cenšos būt gandrīz katrā nodarbībā un gleznot tiem līdzās,” – tā Krista par gleznošanu, iedvesmu un savu mammu.

“Tas vienmēr būs mans hobijs”

Dzīvojot līdzās mammai un apzinoties, cik liela konkurence ir mākslas pasaulē, Krista uzsver, ka gleznošanu nekad neizvēlētos par savu pamatdarbu, tomēr tā vienmēr būs viņai līdzās. “Gleznu radīšana vēl arvien ir mans mīļākais hobijs, kā arī uzskatu, ka mani darbi ir konkurētspējīgi un skaisti, un būtu ļoti priecīga, ja šis hobijs kādreiz kļūtu par papildu peļņas avotu.”

Studija “2 otas”

Stāstot par to, cik māksliniecei tuva ir gleznošana, cik ļoti tā viņu iepriecina un nomierina, esam nonākušas pie jautājuma par mākslas studiju un to, kā tā tapa. “Mana mamma ir apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā mākslas pedagoģiju un, ilgus gadus strādājot skolā par vizuālās mākslas skolotāju, ir kļuvusi par lielisku gleznošanas pasniedzēju, ko esmu pati izjutusi. Tad nu kādu dienu man radās ideja, ka es varētu radīt vietu, kur cilvēki gūtu tikpat patīkamas emocijas, kā vienmēr esmu guvusi es, radot skaistas gleznas un kopā atpūšoties. Sākumā šī ideja bija tikai sapņu līmenī, taču, sākot to vairāk apdomāt un iepazīstot jau esošas studijas, sapratu, ka patiesībā šis sapnis ir īstenojams. Un tad nu es sāku ķerties klāt! Nosaukumam “2 otas” ir divas nozīmes. Galvenā ir pasniedzēja un klienta sadarbība: saliekot kopā abu otas, sanāk brīnišķīgs rezultāts. Un otra nozīme: mēs abas ar mammu, divas mākslinieciskas dvēseles, kuras šo studiju vada,” – tā par studijas tapšanu stāsta Krista.

Kā stāsta jaunā sieviete, pati studijas būtība ir gleznu radīšana profesionālas pasniedzējas vadībā. “Jā, tieši tā ir pati studijas būtība – nāc un radi savas gleznas profesionālas pasniedzējas vadībā, kura paralēli procesam māca glezniecības pamatus, tehnikas, stāsta par dažādiem likumiem, citiem māksliniekiem un mākslas vēsturi. Tā kā piedalos gandrīz katrā nodarbībā, apkārt esošie redz, kā gleznoju, un, tā kā varu teikt, ka esmu glezniecību mācījusies visu mūžu un, manuprāt, gleznoju labi, klienti iedvesmojas un redz, ka regulāra prakse nes rezultātus. Bieži arī es pati palīdzu apkārtējiem, dodu padomus un mazliet pielaboju viņu darbus,” – tā par savu studiju stāsta jaunā māksliniece.

Protams, ka viss nav tik skaisti, kā liekas, un arī Kristai nācās sastapties ar grūtībām, jo, kā pati stāsta, mākslas studiju viņa izlēma atvērt ne īpaši izdevīgā laikā – tieši pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. “Tā jau ir ar tiem sapņiem – ja izdomā, ka kaut ko ļoti vēlies, tad pacietības vairs īsti nav, gribas sākt tagad un tūlīt. Tomēr šis mēnesis ļāva mums kopā ar mammu daudz ko izplānot, izvirzīt mērķus, labiekārtot studiju. Šobrīd atkal esam vaļā un drīz uzsāksim reklamēšanos, taču jau šobrīd cilvēki, kurus esam sasnieguši caur paziņām un draugiem un kuri ir sākuši apmeklēt mūsu studiju, ir ļoti apmierināti, iegādājušies abonementus un nevēlas pārtraukt apmeklēšanu, jo ir izbaudījuši gleznošanas un mākslinieciskās atmosfēras burvību.”

Krista stāsta, ka mājsēdes laikā studijai mēnesi nācās būt slēgtai. Arī šobrīd, kad studija savas durvis ir vērusi, no jauna nākas ievērot daudzus epidemioloģiskās drošības noteikumus – tiek veidotas mazas gleznošanas interesentu grupiņas, tiek lūgts izvairīties no drūzmēšanās un ievērot divu metru distanci.

Atbalsts no ģimenes un draugiem

Kā jau ikvienam jaunam sapnim un ikvienam jaunam uzņēmējam, ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, lai nepadotos un virzītos uz priekšu. Kristas lielākais atbalsts un virzītājspēks ir viņas mamma. “Tā kā viņa ir šīs studijas galvenā pasniedzēja, viss tiek saskaņots ar viņu, visu kopā plānojam un organizējam. Liels palīgs studijas iekārtošanā ir bijis arī mans līgavainis, jo, pateicoties viņam, visā studijā tika savestas mēbeles, nepieciešamie materiāli un viss tika iekārtots. Protams, morālu atbalstu guvu arī no draugiem, kuriem arī varu teikt lielo paldies par mūsu pirmajiem klientiem.”

Atpūta dzimtajās mājās un nākotnes plāni studijai

 Brīvajā laikā no mākslas studijas Krista izvēlas doties uz dzimtajām mājās Saulkrastos, lai dotos garās pastaigās gar jūru, sajūtot nostalģiju un siltas emocijas.  Runājot par nākotni, Krista vēlas fokusēties uz mākslas studiju un turpināt to attīstīt, jo šobrīd tā viņai sniedz tiešām daudz prieka. “Vēlos arī turpmāk to attīstīt jaunos līmeņos. Es vēlos nākamgad studēt mākslas terapiju, šobrīd arī apgūstu bērnu terapijas pamatus online kursos, un mans sapnis ir šajā studijā veidot bērnu grupu nodarbības, kuras vadīšu es, mācot bērniem dažādus radošus rokdarbus, zīmēšanu un vienkāršotu glezniecību ar terapeitisku nozīmi. Šāds darbs būtu mans sapnis, un ceru, ka izdosies to īstenot!”

Turēsim vien īkšķus un cerēsim, ka Kristai viss izdosies.