Menu
 

Jānis Ozols: "Dziedāšana korī ir radīšanas brīnums!" Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
  • Komentāri
"Pašlaik esmu tādā skrējienā, ka nav laika apstāties un padomāt. Taču redzu gaismu tuneļa galā! Esmu apsolījis ģimenei gada beigās viņus uz trim nedēļām aizvest prom no Latvijas un uz šo laiku izslēgt telefonu," saka Jānis Ozols. "Pašlaik esmu tādā skrējienā, ka nav laika apstāties un padomāt. Taču redzu gaismu tuneļa galā! Esmu apsolījis ģimenei gada beigās viņus uz trim nedēļām aizvest prom no Latvijas un uz šo laiku izslēgt telefonu," saka Jānis Ozols. Foto: Eva Dziļuma; publicitātes

Šī nedēļas nogale kordiriģentam Jānim Ozolam būs ļoti noslogota, jo no 21. līdz 23. septembrim Jūrmalā, Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē, norisināsies 3. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, kura idejas autors ir viņš un kurā šogad par balvu sacentīsies izcili kori no astoņām pasaules valstīm, tostarp – eksotiskās Indonēzijas.

"Esmu tādā skrējienā un darbu mutulī, ka nav bijis laika apstāties un padomāt, kādēļ es to vispār daru," teic Jānis, atzīstot, ka šoruden vienu reizi tomēr ieskrējis mežā pasēņot, turklāt – visnotaļ veiksmīgi.

– Ar kādām izjūtām esi sagaidījis jau trešo konkursu?

– Ar lielu nepacietību un prieku, jo ir izdevies padarīt visus darbiņus, lai kori varētu pie mums atbraukt un dziedāt. Bet lielākais prieks ir par to, ka konkurss notiek jau trešo gadu, lai gan sākumā daudzi neticēja, ka kaut ko tādu var sarīkot. Skeptiķi bija arī otrajā gadā, bet tiem, kuri netic joprojām, apsolu – konkurss notiks arī nākamgad! (Smejas.) Ja dažos vārdos jāpastāsta par šā gada konkursu – tās būs trīs skaistas dienas ar interesantu programmu un vērienīgu noslēguma koncertu, kurā uzstāsies ne tikai labākie kori, bet arī čellu grupa "DaGamba".

– Kas ir tas dzinulis un motivācija, kādēļ izlēmi organizēt šādu pasākumu?

– Laikam tāpēc, ka man bija škrobe par to, ka pie mums Latvijā nenotiek šādi pasākumi, un es nevarēju saprast, kāpēc neviens tādus nerīko; ka visi tikai runā, bet neviens nevar noorganizēt koru konkursu. Tāpēc arī pirms trim gadiem sāku to darīt, un paldies Jūrmalas pašvaldībai, arī atbalstītājiem un sponsoriem, kuri saprot, ka tas ir svarīgi. Un man ir prieks par to, ka beidzot Latvijā ir tāda līmeņa konkurss.


3. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā pēc Jāņa Ozola ieteikuma kā obligātais skaņdarbs visiem koriem izvēlēts komponista Andra Dzenīša (pa labi) opuss "The Drop".

– Tavs nākamais mērķis ir ar šo konkursu iekļūt Eiropas Grand Prix koru konkursu apritē. Cik daudz vēl palicis, lai tas piepildītos?

– Šogad esam izpildījuši 50 procentus no prasītā, kas iepriekš mums nebija, – pirmo reizi konkursa pastāvēšanas vēsturē mēs visus dalībniekus ēdināsim; pēc tam ir vēl viens uzdevums, kas jāizpilda, – mums visus dalībniekus vajadzētu nodrošināt ar bezmaksas naktsmājām. Savukārt Eiropas Grand Prix valde ir pieņēmusi lēmumu, ka viņu organizācijā var iestāties konkurss, kurš noticis nevis piecas, bet trīs reizes. Tāpēc man patiešām ir gandarījums, un viss rit savu gaitu; tagad galvenais ir neatslābt un turpināt strādāt. Arī mana komanda kļūst aizvien zinošāka un spēcīgāka, jau aizvien vairāk darāmā es varu uzticēt saviem kolēģiem. Protams, virsvadība aizvien paliek manā ziņā, bet pamazām varu darīt mazāk papīrdarbus un rakstīt "dzejas dienas". (Smaida.)

– Tu vienmēr pats esi visu darījis?

– Nu, piemēram, "Cosmos" [vokālā grupa "Cosmos", kuras dalībnieks bija arī Jānis, – U.G.] laikos daudzi nevarēja iedomāties, ka mēs paši taisījām maketu diskam, pakojām diskus un likām tos vāciņos kopā ar grāmatiņu. Visiem droši vien likās, ka to dara vergi vai mistiskā komanda, bet tā tas nebija. Patiesībā pašiem ir jādara visādi melnie darbi, lai viss varētu izdoties.

– Vai toreiz, dziedot vokālajā grupā, tev ienāca prātā, ka reiz rīkosi starptautisku koru konkursu?

– Mēs ar puišiem tolaik bieži runājām par to, vai tiešām taisāmies dziedāt līdz sirmam vecumam kā daža laba vokālā grupa, piemēram, "King Singers", kas visus sajūsmina joprojām, un diezgan ātri vienojāmies, ka diez vai tā būs. Bet es arī "Cosmos" laikā ne uz brīdi nepametu diriģēšanu – Babītes koris "Maska" man bija arī toreiz, tikai laikam ne tik atpazīstams kā šodien, jo nebija laika kori čubināt. Ar "Cosmos" bijām īsi un spilgti – tā, lai cilvēki atceras ar labiem vārdiem, nevis domā: atkal viņi dzied tās pašas vecās dziesmas!

– Lielāku gandarījumu tev sniedz diriģēšana, vai arī reizēm tomēr joprojām mēdz uzdziedāt?

– Man dziedāt nekad nav paticis, un es sevišķi daudz nedziedu, kaut zinu, ka man ir laba balss. Diriģēšana man noteikti ir tuvāka nekā dziedāšana. Nezinu, vai to varu atklāt, bet esmu dzirdējis, ka, iespējams, šoruden "Cosmos" uz vienu mazu "pidriķīti" atkal apvienosies. Vairāk neko neteikšu, un, nezinu par pārējiem, taču es esmu piekritis, jo sen nav dziedāts…

Pilnu interviju lasiet 21. septembra "Rīgas Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols".


Šajos Dziesmu svētkos diriģents Jānis Ozols devās gājienā kopā ar abiem saviem Pierīgas koriem, taču virsdiriģenta tribīnē viņš kāpa tikai noslēguma koncerta sadziedāšanās daļā. "Nekas, varbūt virsdiriģenta godā tikšu nākamreiz, 43 gadu vecumā," smaida diriģents.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.