Menu
 

Krimuldas tradicionālā jostiņsegu aušana pieteikta kultūras mantojumam

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - sigulda.lv Foto - sigulda.lv

Ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana dažādu priekšmetu, instrumentu, zināšanu, amatu un paražu iekļaušanai Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Siguldas novada Kultūras centrs tam ir pieteicis novadam raksturīgu vērtību – jostiņsegu aušanu Krimuldai raksturīgajā rakstainā audu ripsa tehnikā. Pieteikuma iniciatore ir Krimuldas tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga, kura pārvalda šo īpašo aušanas tehniku, liecina informācioja Siguldas novada pašvaldības vietnē.

Jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvo audumu veids jau no 20. gadsimta sākuma, taču to aušanas process ir samērā sarežģīts. 20. gadsimta 80. gados tautas lietišķās mākslas studijā “Krimulda” Vijas Ābeles vadībā tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā, izmantojot astoņu nīšu rāmjus.

Aktīvākās audējas tolaik bija tautas daiļamata meistares Velta Steģe, Māra Polāne, Inta Drozdova, Vija Kosarenoka, Anda Lārmane, Antoņina Kancāne, Lilija Šica, Laila Šteinberga, Līga Sausiņa, Arta Tramdaha, Guna Zandberga un Dzintra Ginta. Vēlāk jaunās jostiņsegu darināšanas prasmes pārņēma arī citas audējas – Astrīdas Freimanes vadītās tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” dalībnieces Anita Pildegoviča, Rasma Rubene, Irēna Balode, Ērika Veinberga, Helga Baumane un Helēna Millere, kā arī tautas lietišķās mākslas studiju “Vīgrieze”, “Durbe” un citu studiju audējas.

Lai arī šī jostiņsegu aušanas tehnika ir vieglāk apgūstama un sniedz plašas ornamentu veidošanas iespējas, tomēr joprojām jostiņsegu aušana ir sarežģīts process, kas prasa gan lielu pacietību, gan labas aušanas iemaņas. Mērķis šajā gadījumā noteikti attaisno līdzekļus, jo darba rezultāts – jostiņsega – ir patiesi krāšņs tekstilmākslas darbs. Vizuāli tā atgādina krāsainas, atšķirīgiem ornamentiem rotātas un kopā sašūtas jostiņas. Un ne velti, jo tieši tā arī sākusies jostiņsegu veidošanas tradīcija Latvijā. Iespējams, daudzi jostiņsegas pirmo reizi pamanīja šā gada pavasarī, kad izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas” bija skatāma gan Siguldas Jaunajā pilī, gan Krimuldas Tautas namā.

Lai uzturētu dzīvu jostiņsegu darināšanas tradīciju, Krimuldas un Siguldas aušanas meistaru pulciņam, kas pārvalda šo novadam īpašo tehniku, nepieciešams piepulcēt arī citus audējus. Krimuldai raksturīgās jostiņsegu aušanas rakstainā audu ripsa tehnikā iekļaušana Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā palīdzētu sasniegt šo mērķi. Jau šobrīd dažas no krāšņākajām novada jostiņsegām, ko darinājušas Laila Šteinberga un Līga Sausiņa, iegādājies Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Siguldas novada domē atgādina, ka Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā, kas tiek veidots kopš 2016. gada, patlaban ir iekļautas 30 vērtības. 2017. gadā tajā iekļautas arī Siguldas spieķa darināšanas prasmes, bet 2018. gadā – Gaujas plostnieku amata prasmes.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.