Menu
 

Mūziķis un dzejnieks Kristers Rudzītis: "Es gribētu dzīvot pasaulē, kurā cilvēki ir cilvēcīgi" Apriņķis.lv

  • Autors:  "Kodols"
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kristers Rudzītis ir grupas "Sub Scriptum" līderis un solists. Viņš ir arī dzejnieks, kas jau guvis panākumus Latvijas mēroga konkursos, viņam ir dzejas un prozas publikācijas, un tas piešķir grupas mūzikai īpašu garšu. Nupat "Sub Scriptum" un ukraiņu dziedātāja Anastasija Vasilenko izdevuši singlu "Ziyde sonce" un videoklipu, lai paustu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju. Mūziķi satikās trešā Osokina Brīvības festivāla Ukrainai laikā, veidojot kopīgas dziesmas noslēguma koncertam, kurā piedalījās daudzas jaunradītas latviešu un ukraiņu mūziķu apvienības. "Sub Scriptum" un Anastasijas Vasilenko sadarbība izvērtās tik veiksmīga, ka tika nolemts to attīstīt un turpināt. Dziesma "Ziyde sonce" jau pieejama lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, arī "Spotify". To varēs dzirdēt arī grupas nākamajos koncertos – 9. jūlijā "Gypsy Camp" Liepājā, 23. jūlijā Siguldas pils paviljonā un 29. jūlijā festivālā "Summer Sound 2022".

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?

Vienreiz atļāvos mammai pateikt, ka viņas gatavotās kotletes ir pārsālītas. Diezgan drosmīgi, vai ne?

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?

Pirms laika Ziemassvētkos ar grupu "Sub Scriptum" devāmies labdarības tūrē pa Latvijas bērnunamiem un dāvinājām to, ko protam vislabāk, – mūziku. Pēc koncerta pie manis pienāca jaunietis un uzdāvināja rožukroni, sacīdams: "Šis rožukronis mani ir sargājis no sliktām dienām, un man ir sajūta, ka es to vēlos dāvināt tev, lai pateiktos par šo visu." Sākumā domāju, vai es varu ko tādu pieņemt, bet tagad katru reizi, kad ieraugu rožukroni, atceros šo laimīgo bērnu un iedomājos par siltajām emocijām, ko mēs spējam cits citam dot.

Kas jūs iedvesmo darbam?

Cilvēki, kas klausās mūsu mūziku, dzied līdzi koncertos, kliedz "atkārtot!" un kopā ar mums apmainās ar enerģiju. Es uzskatu, ka visa pamatā ir emocijas. Bez tām veidot mūziku ir bezjēdzīgi, jo tā ir joma, kur matemātikai nevajadzētu būt priekšplānā.

Jūsu veselīgie ieradumi?

Ikdienā izvēlos pārvietoties ar kājām – manā bagāžā ir ļoti daudz noietu kilometru un skaistu Rīgas parku vēlos vakaros.

Jūsu kaitīgie ieradumi?

Mēģinu pēc iespējas mazāk spaidīt telefonu, jo pēc garlaicības nāk radošums. Mūsdienās ir ļoti grūti notvert klusumu.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?

Lai ko es darītu un kur es būtu, man vienmēr blakus būs ģimene un mūzika.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  

Pārsvarā ikdienā lasu dzejas krājumus, tieši latviešu dzejniekus, bet, ja jūs prasāt grāmatu, tad ieteiktu uzmeklēt Osho darbus.

Kādu mūziku klausāties?

Iedvesmojos no dažādiem žanriem un katrā mēģinu atrast sev ko tīkamu – sākot no akadēmiskās mūzikas un beidzot ar "System of a Down". Tekstu ziņā mani vienmēr ir fascinējis mūsu pašu reperis Ansis.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?

Āgenskalnam ir savs šarms. Pusdienām piestāv "Cepiens", savukārt vēlākām pusdienām – slavenais Bolderājas kebabs.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?

Vietai un laikam nav nozīmes, bet es gribētu dzīvot pasaulē, kurā cilvēki ir cilvēcīgi.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.