Tēlniekam Robertam Bāliņam bieži vien sanāk dzīvot pagātnē un nākotnē Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) sadarbībā ar “Semarah Hotels” dizaina viesnīcā “Grand Poet” ir atklāta talantīgā LMA absolventa Roberta Bāliņa personālizstāde “Personības”. Viesnīcas kolekcijā iekļautas jau septiņas jauno latviešu mākslinieku gleznas, un šogad tā tiks papildināta ar vienu no jaunā tēlnieka radītajām skulptūrām.
Izstādē “Personības” apvienoti darbi, kuri ir vērsti uz cilvēka būtības izpratni. Ikvienā no darbiem ir sava veida ieskats cilvēka esencē. Šie ieskati vērsti uz konkrētām situācijām, kuras tēlniekam bija svarīgas darbu radīšanas brīdī. Darbos ir apvienotas tradicionālās tēlniecības zināšanas, tehniskās prasmes un mūsdienu problēmas, radot skulptūras ar lielu intensitāti.
“Veidojot savus darbus, es cenšos vienmēr atrast ko interesantu, citādāku – es to saucu par “saldo ēdienu”, no kura nevar atteikties. Jo vairāk darbos šādu vietu, jo labāk! Tie rodas brīdī, kad, veidojot skulptūru, ir sasniegts posms, kad viss zināmais jau ir, un atliek nezināmā un pārsteigumu pilnā veidošanas daļa. Šajā posmā darbs iegūst savu glanci un unikalitāti – to, kāpēc vispār bija vērts veidot darbu. Tās ir nianses, kuru dēļ gribas pateikt: “Mmmm” un rodas salda patīkama garša. Tad gribas uzkavēties pie darba maksimāli ilgi un izprast darba būtību,” aicinot apmeklēt personālizstādi, stāsta mākslinieks Roberts Bāliņš.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Es nodarbojos ar kaitsērfingu. Tas šķiet pietiekami ekstrēmi. Parasti kaitoju viens pats jūrā, kad neviena nav apkārt. Tad ir tāda sajūta, ka visa jūra pieder man un varu braukt uz visām pusēm, kur vien iekārojas.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē…
Viens no tādiem brīžiem bija, kad septītajā klasē fizikas stundā sapratu, kā strādā ledusskapis. Likās ļoti interesanti, ka no siltuma var dabūt aukstumu. Šī doma mani neatstāja tuvākās pāris nedēļas.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Parasti tas notiek visai dabiski. Domājot par kādu sev svarīgu tā brīža tēmu vai jautājumu, bieži vien es jau izdomāju skulptūru. Tālāk man tikai atliek ideju pieslīpēt un padarīt to saprotamu un baudāmu.
Kas ir jūsu veselīgie ieradumi?
Man patīk darīt kārtīgi. Ja taisu darbu, vienmēr cenšos to uztaisīt izturīgu un no nopietna materiāla. Man ir bijušas traumatiskas pieredzes, kad darbi saplīst visnepiemērotākajos brīžos, piemēram, piecas minūtes pirms LMA darbu skatēm vai atnesot darbu uz galeriju. Tās bijušas man labas mācības. Šobrīd viesnīcā “Grand Poet” ir apskatāma mana personālizstāde “Personības”, un pirms tās gan, par laimi, viss noritēja veiksmīgi!
Kas ir jūsu kaitīgie ieradumi?
Dažkārt lietderīgo darbu vietā, kurus būtu jādara dotajā mirklī, es sāku pētīt un eksperimentēt ar citām lietām un materiāliem. Tāda kā darbīgā prokrastinācija.
Kāda ir vērtīgākā dzīves laikā gūtā atziņa?
Ir jādara! Nav tik svarīgi, kas tas ir un kāpēc būtu jādara. Galvenais – ir jādara! Bieži cilvēkiem rodas domstarpības un pārmetumi, kāpēc gan kaut ko vispār vajadzētu darīt, protams, slinkums arī. To visu vajag mest malā un tikai darīt, jo tas aizvedīs pie nākamās lietas, tālāk tā savukārt pie nākamās un tā tālāk, līdz uzradīsies gan jēga, gan motivācija, gan prieks par padarīto.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu redzēt/izlasīt citiem.
“Kaija, vārdā Džonatans Livingstons” – tā ir grāmata ar personīgām atklāsmēm un lielās bildes apzināšanos.
Kādu mūziku klausāties?
Patīk “Hospitāļu iela”, “Pixies”, “Radiohead”, Moby, Beck, “Blur”.
Iecienīta vieta, kur pusdienot.
Patīk pusdienot savā pagalmā, kā arī Mežaparkā pie Ķīšezera uz policijas iecirkņa mola.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot.
Man bieži vien sanāk dzīvot pagātnē un nākotnē. Tas ir cilvēkiem piemītošais mūžīgais fons. Man gribētos vairāk dzīvot tagadnē un nepiesārņot to ar ekspektācijām par nākotni un pārdomām par pagātni.