Menu
 

Režisors Romāns Kačanovs: Man patīk laiks, kurā es dzīvoju. Tikai karš visu ir salauzis Apriņķis.lv

  • Autors:  "Kodols"
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Šonedēļ kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvoja krievu kinorežisora Romāna Kačanova filma “Rītausmas maršs”. Šī filma ir atvadas no brīvības un cerība uz kaut ko labu Krievijas sabiedrībā. Filmas režisors Romāns Kačanovs, kurš savās runās atbalstīja Ukrainas varonīgās tautas cīņu pret Krievijas agresiju, pabeidzis filmas veidošanu, nekavējoties pameta Krieviju.

“Kā tagad atceros – maija sākumā pabeidzu filmu un tās pašas dienas vakarā jau biju autobusā uz Viļņu, pēc tam uz Rīgu. Tikai tad varēju izelpot, jo citādi visur bija traģēdijas sajūta. Tas bija gaisā. Tagad justies kā bēglim ir daudz adekvātāk, nekā sēdēt ar klēpī saliktām rokām,” saka Romāns Kačanovs.

Filmas “Rītausmas maršs” darbība risinās Piemaskavā 20. gadsimta 90. gados. Bijušajā PSRS attīstās kapitālisms. Galvenais varonis pelna naudu, filmējot reklāmas rullīšus un organizējot koncertus. Viņš uzņemas organizēt jauno mūziķu konkursu. Uzvarētājs ir izvēlēts jau iepriekš. Uzstāties sabrauc nevienam nepazīstami mūziķi, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus un virzienus. Māksliniekus vieno vēlme izpausties. Nejaušība ievieš savas korekcijas norises plānā, un pasākums iegūst negaidītu pavērsienu – uzvarētājs nav zināms līdz pat konkursa pēdējam numuram. 

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Reiz filmēšanas laukumā nejauši izkāpu no sešu septiņu stāvu augstuma. Viss varēja beigties ļoti slikti. Lidojot nodomāju, ka jāpabeidz filma. Un, kad piezemējos, man nebija pat skrambiņas. Es pabeidzu filmu – tā bija filma “Gena Beton”.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
To ir bijis daudz, bet vissirsnīgākais brīdis bija bērnībā, kad man 12 gadu vecumā uzdāvināja kucēnu.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Ir daudzas lietas, kas mani iedvesmo strādāt, bet visvairāk – bērnu dzimšana. Kad es zinu, ka man drīz piedzims bērns, man rodas  vislielākā motivācija strādāt.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Es ceļos agri.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Smēķēšana.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  
Režisora Alana Pārkera filma “Pusnakts ekspresis” (1978). Filmu skatos visgrūtākajos dzīves brīžos, un tā man palīdz tos pārvarēt.

Kādu mūziku klausāties?
Manās filmās parasti ir daudz mūzikas. Parasti izmantoju dažādu autoru darbus. Filmā “Rītausmas maršs” pat ir cilvēki, kas dzied filmas kadros. Filmas pēcapstrādes laikā, kas parasti ilgst pusgadu vai gadu, es klausos ļoti daudz dažādu žanru un dažādu mākslinieku mūziku un dažreiz pat producēju daļu mūzikas – ja tas ir nepieciešams, lai radītu atbilstošu noskaņu. Tāpēc brīvajā laikā es parasti klausos klusumu.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Darba dēļ man bieži nākas būt komandējumos un atrasties ārpus mājas, tāpēc man visvairāk patīk vakariņot mājās virtuvē.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Man patīk laiks, kurā es dzīvoju. Tikai karš visu ir salauzis.  Es gribētu dzīvot šajā laikā, tikai bez kara. Vietai nav lielas nozīmes.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.