KM atkārtoti virzīs uz Ministru kabinetu darba grupas koncepciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam

KM piektdien tikās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) darba grupa, lai apspriestu tālāko virzību sagatavotajai koncepcijai "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024.gada". Darba grupas tikšanos ierosināja kultūras ministre Agnese Logina (P). Tikšanās mērķis bija aktualizēt nākamā gada budžetā iespējamo māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma pieaugumu.

Logina akcentē, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir viens no mūsu kultūras un sabiedrības vissvarīgākajiem notikumiem. Darbs pie svētku izveides norit vairāku gadu garumā, tādēļ, lai šī tradīcija turpinātos, tā ir atbilstoši jāatbalsta.

"No 2015.gada kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums nav ticis pietiekami risināts. Līdz ar to kultūras nozarei ir jāapvienojas, lai kopīgiem spēkiem panāktu taisnīgu atalgojumu. Šo finansējumu nevajadzētu atņemt citiem kultūras procesiem, kas arī saistīti ar svētku norisi. Tam ir jānāk no pārnozaru atbalsta, visai likumdevējai varai parādot, ka mēs apzināmies Dziesmu un Deju svētku neatsveramo nozīmi latviešu tautas identitātē," pauž Logina.

LNKC darba grupa tika izveidota 2021.gada 1.februārī. Tajā piedalās pārstāvji no LNKC, Dziesmu svētku biedrības, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, pašvaldību kultūras pārstāvji un pašvaldību kultūras centru direktori. Darba grupas sagatavotā kolektīvu vadītāju atalgojuma koncepcija tika iesniegta saskaņošanai 2023.gada jūlijā. Šī koncepcijas versija saņēma iebildumus no Finanšu ministrijas un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, tādēļ darba grupa tikās piektdien, lai saskaņotu tālāku procesu koncepcijas atkārtotai virzīšanai.

Darba grupa apsprieda precizējumus koncepcijas jautājumos par atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, to skaitu un kolektīvu vadītāju noslodzi. Tāpat tika apspriesti darba tiesisko attiecību jautājumi dažādu māksliniecisko kolektīvu ietvaros. Atvērts ir arī jautājums par informācijas klāstu no visām pašvaldībām un kolektīviem, kuras pilnveidošana ļautu faktoloģiski precīzāk vērtēt nepieciešamo finansējumu. Ministre tuvākajā laikā aicinās pašvaldībām sniegt informāciju par kolektīviem piešķirto finansējumu.

KM vērš uzmanību uz to, ka kolektīvu vadītāju atalgojumam valsts budžeta mērķdotācijai piešķirtais valsts budžeta finansējums kopš 2015.gada ir palielinājies tikai par 26,6%. Šīs mērķdotācijas bāzes summa vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam gadā nepārsniedz 420 eiro, līdz ar to mēneša bāzes summa ir 35 eiro.

Lodziņš atzīmē, ka finansējuma palielināšanai patlaban ministrija saredz divus iespējamos scenārijus. Pirmais no tiem ietver finansējuma sniegšanu no KM bāzes budžeta, kas ministres ieskatā ir nevēlams, jo var saistīties ar kultūrizglītības kapacitātes vājināšanos. Otrs scenārijs ir papildu finansējuma piešķiršana Saeimas budžeta apstiprināšanas procesā. Kolektīvu vadītāju algas palielinājums ietilpa KM virzītajā 2024.gada budžeta prioritāšu pieprasījumā, taču tas iepriekš neguva Ministru kabineta atbalstu.

Kā vēstīts, valdība 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.

KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.