Menu
 

"Zelta mikrofona" balvu par mūža ieguldījumu saņems Mārtiņš Brauns

  • Autors:  Apriņķis.lv
  • Komentāri
"Zelta mikrofona" balvu par mūža ieguldījumu saņems Mārtiņš Brauns Foto - Jānis Deinats

12.februārī svinīgā ceremonijā uz Dailes teātra skatuves Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņems izcilais latviešu komponists Mārtiņš Brauns.

Kā norāda pasākuma organizatori, M. Brauns savā daiļradē ir drosmīgs eksperimentētājs, būdams uzticīgs gan rokmūzikai, gan akadēmiskajam žanram. Viņa skaņdarbos savijas klasiski kompozīcijas paņēmieni un eksperimenti, spilgtas melodijas un aizraujošs teatrālisms. Klausītāju iemīļotas ir gan Mārtiņa Brauna dziesmas un mūzika no teātra izrādēm, gan poēma “Daugava” ar Raiņa dzeju, no kuras vistālāk pasaulē aizskanējis fragments “Saule. Pērkons. Daugava”, kas kļuvis par koristu iemīļotu skaņdarbu un Spānijas provinces Katalonijas himnu.

Mārtiņa Brauna radītā mūzika izpildīta koncertos, tā iemūžināta skaņuplatēs, diskos, atskaņota radio un TV, pašam autoram nereti kļūstot par savu darbu interpretu – taustiņinstrumentālistu un dziedātāju. Četrdesmit skatuves gados izskanējušos Mārtiņa koncertus nav iespējams saskaitīt; tie notikuši kopā ar grupu “Sīpoli”, dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, kamerkori “Sindi Putnu dārzs” un citiem sastāviem. Par kinomūziku saņemtas “Lielā Kristapa” balvas, par devumu Latvijas kultūrā – Triju zvaigžņu ordenis (2018). 2019.gada februārī šiem apbalvojumiem pievienosies Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” – Balva par mūža ieguldījumu.

Komponista Mārtiņa Brauna (dzimis 1951.gada 17.septembrī) daiļrades amplitūda ir apbrīnojama, par elku viņš kļuvis gan rokmūzikas mīļotājiem, gan Dziesmu svētku dalībniekiem. Viņa sacerējumu klāstā ir gan 20. gadsimta 70. gados radītās divas balādes simfoniskajam orķestrim, divas odas skorpionam, klavierdarbi, gan šķietami vienkāršās dziesmiņas “Dzied ar mani, tautumeita” un “Mammu, es gribu”. Muzikālo interešu daudzpusība skaidrojama arī ar to, ka M. Brauns uzaudzis mediķu, nevis mūziķu ģimenē, un zēna absolūtā dzirdes atklāta nejauši, jau piecu gadu vecumā. Samērā negribīgi Mārtiņš sāka skolas gaitas E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Klavieru nodaļai sekoja kora klase, pēc balss lūzuma – kordiriģēšanas nodaļa, tad – mūzikas teorijas nodaļa, kur tika apgūta arī kompozīcija. Vienlaikus jaunietis aizrāvās ar rokmūziku, pievienojās grupām “Dzintara lelles” un “Sfinksi”.

1970.gadā pabeidzis Dārziņskolu, Brauns iestājās Latvijas valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļā, studēja pie simfoniķa Ādolfa Skultes. Kā students Mārtiņš 1974. gadā sacerēja pirmo mūziku teātra izrādei, E. Vulfa lugai “Sensācija”, gadu vēlāk kļuva par Nacionālā (toreiz – Drāmas) teātra mūzikas daļas vadītāju. Vienlaikus Brauns vadīja grupu “Sīpoli”, kur par pirmo spilgto darbu kļuva blūzu programma ar Lengstona Hjūza dzeju. Turpmāk skaņradis lielu uzmanību pievērsis teātra mūzikai, to nereti transformējot dziesmu ciklos “Sīpolu” koncertprogrammām. Tās vairākkārt guvušas panākumus starptautiskos festivālos, kur Brauna teatralizētā rokmūzika vērtēta kā novatoriska.

Lielu atzinību guvušie cikli “Mauglis” un “Alberts” 80. gados ieskaņoti skaņuplatēs, vienlaikus ar teātri Brauns aktīvi darbojies kino komā, komponēdams gan dokumentālajām, gan mākslas filmām. “Dziesma par spēli” (no k/f “Spēle”), “Veltījums” (no k/f “Ziemassvētku jampadracis”) saucamas par skaņraža populārākajām dziesmām, turklāt par pēdējo kopā ar dziesmas vārdu autori, dzejnieci Māru Zālīti, saņemta arī Autortiesību bezgalības balva (2017).

Savu dumpinieka raksturu M. Brauns izpauda arī sadarbībā ar dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, programmu “Gods tev un tavam suņam” atskaņojot arī trimdas latviešu mītnes valstīs Eiropā un citviet, kur, būdams cilvēks-orķestris, Mārtiņš sniedzis arī solokoncertus.

Astioņdesmito gadu otrajā pusē Mārtiņa Brauna intereses nosvērās par labu kormūzikai, sākās auglīga sadarbība, koncertceļojumi ar kori “Sindi Putnu dārzs”. 1988.gadā sacerētā mūzika Valmieras teātrī iestudētajai Raiņa poēmai “Daugava” kļuva par vienu no daiļrades virsotnēm. “Biju rakstījis ar sirdi, ar tam laikam raksturīgām trīsām, līdz vienā brīdī saspratu – ir trāpīts! Tad gan skrēju, aiz laimes kliegdams pa istabu,” atzinies komponists.

Deviņdesmitajos gados Mārtiņa Brauna darbības lauku paplašināja reklāmu un komercmūzika, sadarbība ar studiju “Animācijas brigāde”. Starptautiskos kinofestivālos viņa mūzika prēmēta ap 20 reižu. Uz laiku attālinājies no praktiskās muzicēšanas, Brauns 2009. gadā ar sajūsmu pieņēma izaicinājumu – atjaunot grupu “Sīpoli”. Triumfālajiem koncertiem sekoja DVD un albuma izdošana, un Mārtiņš aktīvi muzicē joprojām. 2014.gadā viņa “Saule. Pērkons. Daugava” oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu (2017).

Būdams imūns pret zvaigžņu slimību, mūziķis spējis saglabāt cilvēcisku vienkāršību un sirsnību, kas raksturīga arī viņa muzikālajai daiļradei. 

Atgādināsim, ka 12.februārī Dailes teātrī jau 23.reizi tiks pasniegti “Zelta mikrofoni” aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem, un skatītājus priecēs aktuālāko mūziķu priekšnesumi un pirmatskaņojumi. Svētku ceremonijai būs iespējams sekot līdzi kanālā LNT un Kanāls 2, kā arī tiešraidē portālos skaties.lv un tvplay.lv.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.