Menu
 

Lielajā ģildē skanēs Vāgners un Sibēliuss

  • Autors:  Apriņķis.lv
Mecosoprāns Martina Dike. Publicitātes foto Mecosoprāns Martina Dike. Publicitātes foto

1.martā plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina uz īpašu notikumu – Riharda Vāgnera mīlasstāsta “Tristans un Izolde” otrā cēliena koncertiestudējumu un slaveno “Izoldes mīlasnāvi”, kā arī somu komponista Žana Sibēliusa Septīto simfoniju.

Pie diriģenta pults stāsies LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga; solisti būs pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji: zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – Latvijas šābrīža spožākais tenors Mihails Čuļpajevs.

Koncerts būs īsti svētki visiem Riharda Vāgnera mūzikas mīļotājiem. Šis komponists Latvijā vienmēr ticis augstu vērtēts, jo divus savas dzīves gadus (no 1837. līdz 1839. gadam) dzīvojis Rīgā, strādājot par Pilsētas teātra galveno diriģentu. Vecrīgā, turklāt ļoti tuvu 1. marta koncerta norises vietai, ir Riharda Vāgnera iela. LNSO galvenajam diriģentam Andrim Pogam jau ilgāku laiku bijusi vēlme mesties vokālsimfoniskas mīlestības viļņos un svinēt Tristana un Izoldes tik ļoti alkto un zemes dzīvē neiespējamo attiecību stāstu, kas būs dzirdams koncertā. “Uzskatu šo par vienu no izcilākajiem sasniegumiem 19. gadsimta operas žanrā – ar revolucionāru, tolaik vietām pat ekstrēmu muzikālo izteiksmi. Tā ir opera ar spēcīgu ne tikai saturisko, bet arī muzikālo naratīvu – viennozīmīgi sarakstīta par agru savam laikam. Mūzika, kas fascinē, ietekmē un nenoveco,” teic diriģents.

Zviedru dziedātāja Irēne Teorina ir viena no spožākajām dramatiskā soprāna īpašniecēm mūslaiku operpasaulē. Spēcīgās balss, izteiksmīgās un harismātiskās muzikalitātes dēļ viņu uzskata par vācu operdrāmas tradīcijas turpinātāju. Neskatoties uz to, ka muzikālo karjeru dziedātāja sāka tikai 33 gadu vecumā, jau otrajā studiju gadā viņa noslēdza līgumu ar Gēteborgas operu. Tāpat uz skatuves kāps Latvijas klausītājiem jau zināmā zviedru soliste Martina Dike, kuras balss ir skanējusi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Vāgnera operu “Tannheizers”, “Reinas zelts”, un “Valkīra” iestudējumos.

Dzirdēsim arī amerikāņu tenoru Korbiju Velču, kas meistarīgi spēj pielāgoties gan liriskā, gan dramatiskā tenora lomām. Viņa radošā karjera aptver ne tikai operas žanru, bet arī dažādu stilu oratorijas, mesas un simfonijas, ļaujot uzstāties uz pasaulslavenām skatuvēm. K. Velčs ar LNSO uzstājies festivālā “LNSO vasarnīca 2015”, dziedot Loengrīnu.


Egils Siliņš.

Arī izcilais latviešu dziedātājs Egils Siliņš ir viens no pasaulē pieprasītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem – viņš dzied Baireitas festivālā, Eiropas un ASV vadošajos opernamos un arī Āzijas labākajos teātros un koncertzālēs. Mihails Čuļpajevs ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, viņš piedalās arī LNOB šīssezonas jauniestudējumā – Vāgnera operā “Klīstošais holandietis”.

Diriģents Andris Poga pauž: “Izturība un garās distances ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par kvalitātēm, kas nepieciešamas Vāgnera mūzikas dziedātājam. Protams, arī atbilstoši balss parametri un drosme cīnīties pret nemitīgu orķestra instrumentu pārspēku. Personiski es dodu priekšroku spožām un apjomīgām balsīm, taču ir absolūti nepieciešama skaidri jūtama muzikālās inteliģences klātbūtne.” Speciāli šim koncertiestudējumam LNSO gatavo titrus, lai klausītājiem būtu iespēja sekot līdzi notikumiem un Vāgnera filozofiskajai domai.

Viena no Riharda Vāgnera slavenākajām operām “Tristans un Izolde” tika sacerēta laikā no 1856. līdz 1865. gadam, kad tā piedzīvoja savu pirmizrādi Minhenes Karaliskajā galma un Nacionālajā teātrī. Vāgnera operas pamatā ir paša komponista veidots librets, kas balstās uz, iespējams, 12. gs. pirmoreiz literāri fiksētās ķeltu leģendas par Tristanu un Izoldi, kuru mīla uzplaukst angļu un īru naida laikā. Īru princesei Izoldei jāprec Anglijas karalis, kuram kalpo Tristans. Mīlošajiem nu jāizdara grūta izvēle – palikt kopā vai upurēt mīlestību Anglijas mieram un nākotnei.

Koncertā skanēs arī Žana Sibēliusa Septītā simfonija, kas tiek uzskatīta par somu komponista radošās dzīves vainagojumu. Simfonija sacerēta 1924. gadā, un tas ir viens no komponista pēdējiem darbiem. Runājot par Sibēliusa Septīto simfoniju, nevar nepieminēt arī Piekto, Sesto simfoniju un skaņdarbu “Tapiola” – šie tiek uzskatīti par cieši saistītiem opusiem, jo visos šajos darbos tiek saskatītas vīzijas par neredzamajiem, bet neapšaubāmi klātesošajiem ziemeļu mežu gariem. Sibēliusa saikne ar Vāgneru programmā tika veidota, atsaucoties uz diriģentu Seržu Kusevicki, kurš norāda uz Septītās simfonijas galējo atkailinātību un neapstrīdamo apgarotību, saucot to par “somu “Parsifālu””.

Pirms koncerta, plkst. 18.18, ikviens tiek aicināts uz “Pirmskoncerta sarunām”, kurās mūzikas vēsturnieks un Vāgnera daiļrades pazinējs Mikus Čeže ar Orestu Silabriedi diskutēs par mīlestības šķautni Riharda Vāgnera dzīvē un daiļradē.

Biļetes – “Biļešu paradīzē”.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.