Menu
 

"Jūrkante" Salacas krastos met nopietnu izaicinājumu pandēmijai (2.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Foto – no biedrības “Jūrkante” arhīva Foto – no biedrības “Jūrkante” arhīva

Lai piekrastes zvejnieki vārda vistiešākajā nozīmē nekļūtu par aborigēniem un etnogrāfisku materiālu citzemju tūristu aplūkošanai, biedrība “Jūrkante” jau vairākus gadus skolu jaunatnei organizē tikšanās ar zvejasvīriem, kuri zēniem un meitenēm stāsta par savu arodu, rāda zvejas un zivju apstrādes prasmes, popularizē novada kulināro mantojumu.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Skolas bērnus interesē jūra un zivis

Septembrī jau notikuši divi pasākumi Salacgrīvā un Zvejniekciemā, kur novadnieks Dzintris Kolāts pamatskolēniem cēla priekšā Vidzemes zvejnieku stāstus. Piekrastes zvejnieki Andris Skuja un Nikolajs Koluškins rādīja, ko prot – gan jūrā, gan uz Svētciema nēģu tača. Kuivižu “klubā”, par ko jau izsenis pārtapis zvejas šķūnis Krišupītes kreisajā krastā, Andris Skuja skolēniem rādīja, kā vārāma īsta zivju zupa kuivižnieku gaumē, kā sienami jūrnieku mezgli, un skaidroja, ko nozīmē tas vai cits zvejnieku vārds viņu leksikā. Neizpalika arī brauciens īstā zvejas laivā, no kuras paveras labs skats uz blakus esošo SIA “Baņķis”, kuras aktivitātes par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem Kārļa Kleina un Gunta Berga vadībā pārvērtušas Kuivižu ostu līdz nepazīšanai.

To, ka vietējie var un grib, pierādīja tālbraucēja kapteiņa Normunda Vilkauša stāsts – no kuivižnieka Salacgrīvas vidusskolas jūrniecības koledžtipa klasē, absolvējot Latvijas Jūras akadēmiju, līdz tālbraucējam kapteinim uz 300 000 DWT ķīmisko produktu tankkuģa visās pasaules jūrās un okeānos (vienīgā osta Eiropā, kur var iekuģot viņa milzenis, ir Roterdama!). Tāpēc ne velti vairāki puiši ļoti gribēja nofotografēties, pielaikojot kapteiņa cepuri.

Savukārt septembra vidū Zvejniekciema vidusskolā sadarbībā ar biedrību “Jūras zeme” viesojās tālbraucējs kapteinis salacgrīvietis Ingus Siliņš, kurš ostā Salacas krastos veic arī loča amata pienākumus. Viņa dzīvesstāsts spilgti apliecina, ka tālbraucēja kapteiņa pienākumi un kuģu menedžments labi sokas arī virtuālajā pasaulē, regulāri paaugstinot kvalifikāciju un turot roku uz pulsa – proti, saviem kuģiem.

Šovasar, 10. jūlijā, Salacgrīvas muzejā tika prezentēta īpaša mājaslapa par Vidzemes zvejniekiem. Dzintra Eizenberga atklāj šīs ieceres pirmsākumus: “Ideja par šādu piekrastes zvejas tradīciju saglabāšanu radās cita projekta laikā, esot Ālandu salās. Redzot, kā somi rāda savu zvejnieku senās zvejas vietas, kopā ar kolēģiem secinājām, ka līdzīgu mums vajag Vidzemes piekrastē.”

Mājaslapas vidzemeszvejnieki.lv izstrādātājs Jānis Bērziņš uzsver, ka “jau projekta sākumā bija skaidrs, ka šī nebūs vienkārši mājaslapa, bet vietne, kur uzturēt saturu, audiovizuālo materiālu un jebkura veida rakstisku materiālu, kurš laika gaitā pieaugs, mainīsies, papildināsies. Šī ir platforma, kas veidota uz atvērtā koda bāzes, kas nozīmē, ka projekts nav piesaistīts nekādām finansiālām licencēm, ikgadējiem jeb mēneša maksājumiem. Mājaslapa ir ērti un viegli papildināma, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, un nākotnē to administrēs projektā iesaistīto pašvaldību tūrisma informāciju centru un muzeju darbinieki.”

Veicinot gastronomisko tūrismu, biedrība “Jūrkante” apstiprināšanai iesniegusi kopdarbošanās projektu ar igauņiem – Pērnavas Līvi līča un Hīju pilsētas zvejniecības asociācijām. Tajā iecerēts apzināt zivju ēdienu gatavošanas receptes vietējā piekrastē un izdot tās brošūrā. Dzintra Eizenberga prognozē, ka šajā procesā radīsies inovatīvas idejas tūristu piesaistei, piemēram, iespēja nobaudīt pēc sentēvu metodes uz oglēm ceptas reņģes avīzē. Projekts paredz iepazīt kaimiņu igauņu pieredzi zivju kulinārijas mantojuma apzināšanā – senas, kā arī vietējo iedzīvotāju mūsdienu receptes un šefpavāru sasniegumus. Arī Reņģēdāju festivālā Salacgrīvā tās varētu likt lietā pavāru “mačos”. Projekts “Baltijas jūras valstu zvejniecības kultūras un kulinārais mantojums” ir uz starta līnijas, un salcgrīvieši cer uz izdošanos.

Piekrastnieki realizē tūrisma projektus

“Kuivižkrogs” Krišupītes krastos pie maģistrāles “Via Baltica” kļuvis par iecienītu vietējo satikšanās vietu un ārvalstu tūristu – gan ar auto, gan velo – atpūtas starpstaciju 13. Eiropas tūristu maršrutā pa “Dzelzs priekškara” pēdām. Tā saimnieki Ingrīda un Atis Jirgensoni Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projekta ietvaros jau attīstījuši moteļa izbūves projektu, nu tapis krodziņš, kam blakus pašu virzītais citgadu veiksmes stāsts – Kuivižu skatu tornis. Abi šie projekti bagātina piekrastes kultūrvidi.

Līdzīgas aktivitātes vērojamas arī otrpus Salacgrīvai – tur, Svētciema centrā, atdzimst Svētupes muiža. Septembra sākumā pirmo reizi kopš atjaunošanas sākuma durvis vēra Svētupes zirgu staļļi, lai vietējos aicinātu uz kino vakaru. Līga Treija un Aldis Gusārovs, saimniekojot igauņu uzņēmēja Raimonda Perna īpašumā, priecājas, ka kādreizējie muižas staļļi pārtop skaistā ēku kompleksā – neparasta dizaina viesnīcā un restorānā ar terasi uz Svētupi. Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu ir plānota staļļu pagalma bruģēšana.

Dzintra Eizenberga ir gandarīta, ka atjaunotās dēļu takas uz Ainažu ziemeļu molu aizvadītajā vasarā piesaistījušas tik daudz ceļotāju, tomēr vietējo aktivitāšu vēl ir par maz. Lūk, igauņu uzņēmējs, jūtot tūristu plūsmu, Iklas vecajā veikalā pēc pamatīgas ēkas pārbūves atvēris kafejnīcu, un nu visi Latvijas-Igaunijas robežas apmeklētāji dodas turp, jo gardumi, ko piedāvā igauņi, nevienu nevar atstāt vienaldzīgu. Kas kaut ko līdzīgu liedzis attīstīt pašiem ainažniekiem?

Pozitīvi gan ir tas, ka projektā par Vidzemes zvejniekiem plaši ir iekļauta moderno tehnoloģiju izmantošana, ar 3D skeneri veidojot digitālo krātuvi tūrismam un muzejiem. Tajā bija paredzēts skenēt vienpadsmit piekrastes objektus – tostarp Ainažu ziemeļu molu, Salacas nēģu tačus, Veczemju klintis Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, Skultes ostu un citus Salacgrīvas un kaimiņu novadu kultūras, vēstures, dabas un industriālā mantojuma pieminekļus.

Valdība beidzot uzklausa zvejnieku prasības

Grūti teikt, vai tiešām te pie vainas pandēmija, bet 31. martā, ārkārtējās situācijas laikā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta “Noteikumus par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu zvejniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai”. Jaunie noteikumi definē kārtību, kādā izmantošanai kuģos zvejniecībā iekšējos ūdeņos un piekrastes ūdeņos piemēro samazināto likmi dīzeļdegvielai (šobrīd 15% no akcīzes nodokļa standartlikmes dīzeļdegvielai jeb 62,10 eiro par 1000 litriem), tās patēriņa limitus kalendārajā gadā, patēriņa limitu piešķiršanas, iegādes un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā atmaksā akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kas izmantota kuģos zvejniecībai piekrastes ūdeņos (stājās spēkā 1. maijā).

Tajā pašā dienā valdība apstiprināja arī Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji”“. Noteikumi nosaka kārtību, kā tiks sniegts finansiāls atbalsts piekrastes zvejniekiem, lai segtu roņu radītos zaudējumus to zvejas rīkiem un nozvejai.

Lauku atbalsta dienests informē, ka roņu nodarīto postījumu kompensēšanai saņemti 49 pieteikumi par kopumā 164 740 eiro (šim mērķim šogad rezervēti 300 000 eiro). Savukārt bezakcīzes dīzeļdegvielai pieteikušies tikai vienpadsmit zvejnieki. Iekšējo ūdeņu zvejniekiem piešķirti 3080 litri, piekrastniekiem – 18 681 litrs dīzeļdegvielas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.