Menu
 

"Jūra visu gadu" aicina baudīt piekrastnieku dzīvi un romantiku (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Normunds Grūbe Aģes grīvā vēl cer ieraudzīt jaunu piestātni zvejniekiem Skultes ostā. Foto – Valdis Brauns Normunds Grūbe Aģes grīvā vēl cer ieraudzīt jaunu piestātni zvejniekiem Skultes ostā. Foto – Valdis Brauns

11.maijā notika jau otrais no sešiem iecerētajiem semināriem piejūrā – “Digitālais mārketings tūrisma piesaistei”. Tā laikā piekrastnieki varēja padziļināt savas zināšanas un izpratni par tehnoloģiju mārketingu un sociālo tīklu “Facebook”, “Instagram”, “Tik Tok” un citu izmantošanu tūristu piesaistei, “Google” reklāmas tīklu lietojumu un tiešā mārketinga iespējām. Bija arī praktiskas digitālo tīklu rekomendācijas un uzdevumi grupās, ko prasmīgi vadīja vebināra lektors, SIA “Bregaras” un “Sales.lv” izpilddirektors Jānis Karāns.

Turpmāk šajā semināru ciklā tiks aplūkotas šādas tēmas: darba organizācija nesezonā – praktiski risinājumi; individuālais tūrisms un tā specifika; klientu apkalpošanas kultūra un lojalitātes veidošana; “īpašu” pasākumu izveide tūristu piesaistei.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Kam vajadzīgs digitālais mārketings piejūrā?

To, ka sociālie tīkli ir lielisks piejūras popularizēšanas mehānisms, pierāda jau iepriekš minētās digitālā mārketinga aktivitātes Vidzemes jūrmalā. Iesācis savu ceļojumu pa piekrasti Ainažos, aktieris Andris Bulis lēnām, soli pa solim virzās Rīgas virzienā. Lūk, Latvijas un Igaunijas robeža Iklā, slavenais 20. gadsimta sākumā celtais Ainažu ostas ziemeļu mols, Ainažu jūrskola (1864.–1919.), aizsargājamais dabas objekts “Piejūras Randu pļavas” (290 ha; Ainaži–Kuiviži), līdz nonāksim Minhauzena muzejā Duntē un pie Lauču dižakmens Skultes pludmalē. Stāstnieks ir patiesi ieinteresēts šī krasta popularizēšanā, tā ir viņa dzimtā puse, un te arī slēpjas šo videorullīšu veiksme.

Savukārt “Partnerība laukiem un jūrai” Engures novadā, Tukuma apkaimē un Jūrmalas pilsētā iecerējusi izveidot trīs jaunus pastaigu maršrutus – takas, kas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem pavērs iespējas baudīt piekrastes teritoriju visos gadalaikos. Turklāt tiks veicināta vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju dalība tradicionālajā akcijā “Mājas kafejnīcas”, kas labi zināma citviet Kurzemē – Kolkā un “Lībiešu krastā” Dundagas novadā.

“Tas, kurš domā, ka var iztikt bez citiem, stipri kļūdās. Bet tas, kurš domā, ka citi nevar iztikt bez viņa, kļūdās vēl vairāk” – šī 17. gadsimta franču aristokrāta un dumpinieka Fransuā VI de Larošfuko atziņa ir aktuāla arī mūsdienu uzņēmējam, kuram strauji mainīgajā pasaulē ir jāspēj veidot tādu piedāvājumu, kas apmierina klienta ambīcijas un atbilst viņa izaicinājumiem.

Kuivižnieks Andris Skuja ņem līdzi selgā arī tos iekšzemniekus, kuri laivā kāpj pirmo reizi un jūras slimību vēl nav pārlaiduši.


Zvejnieku stāsti iedvesmo

“Jūra nav tikai ūdens, smiltis un krasts. Tās ir arī piejūras pilsētas un ciemi, apskates objekti un atradumi. Tās ir īstas pērles, kuras atklāt un atklāt. Iepazīstieties – jūras pērle!” – ar šādiem intriģējošiem vārdiem pie “Facebook” lietotājiem vēršas projekta “Jūra visu gadu” administratori, rosinot iesūtīt krastā dokumentētos objektus, apskates vietas, vienvārdsakot – pērles liedagā. Un vietne pildās: Kuiķuļu upurala, Vitrupes pludmale, Staldzenes ūdenskritums, Ovīšu bāka, Tūjas akmeņi, ziemeļblāzma Upesgrīvā, Veczemju klintis, Garciema dabas taka un vēl un vēl. Aktivitāte ir apsveicama!

Saulkrastu Kultūras centrs 3. maijā organizēja nakts autofotoorientēšanās spēli “Saulkrasti krēslā”, 10. maijā Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs aicināja uz “Pavasara kuģošanu Salacgrīvas novadā”, Liepupes muiža, pārvērtusies par mazo Holandi, rosina veldzēties tulpju krāsainībā – radoši piedāvājumi birst kā no pārpilnības raga.

“Facebook” mūs uzrunā gudri ļaudis. Salacgrīvas novada lepnums, ilggadējs un pieredzējis zvejnieks Juris Jānītis no Tūjas saka: “Es ļoti ilgojos pēc jūras. Mans galvenais hobijs ir zveja. Liepupes ciema padome savulaik man iedeva 100 metru tīklus, un es ar airu laivu eju jūrā. Kaimiņam gan ir lielāka motorlaiva, citreiz ejam kopā. Ja tiek jūrā, ir laši, vimbas un zandarti, bet bieži pūš, tad ciemiņiem zivis nevaru sagādāt.” Līdzīgi stāsti, ko organizējusi vietējās rīcības grupa “Jūrkante”, rodami arī citos sociālajos tīklos. Tie mudina arī iekšzemē dzīvojošos izprast piekrastnieku dzīvesveidu.

“Keiseļu ģimene no Vitrupes ir stipra. Viņi jau pirms desmit gadiem atgriezās savā dzimtajā pusē, un jūra ir neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa. Zvejošana ir viņu hobijs. Evija Keisele, kura ikdienā veic Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus, audzina savos bērnos jūras mīlestību. “Lielurgas” ir sena zvejnieku sēta, tētis Kaspars ir jūrnieks, puiši Mārtiņš, Oskars un Emīls jau gatavi doties zvejā. Rudenī un pavasarī ir interesantāk – tas ir lašu un taimiņu laiks. Citreiz ķeras vimbas un butes,” – arī šis stāsts vedina iepazīt viedos piekrastniekus.

Edgars Zviedris “Saulkrastu zvejnieku apmetnē” aizrauj ar stāstiem par roņiem, kas kļuvuši par piekrastnieku lielāko biedu.


Mākslinieks keramiķis Imants Klīdzējs jau 37 gadus atdevis jaunatnei – viņa vadītā Salacgrīvas Mākslas skola ir starptautiski pazīstama. Taču pirmo īpašo ieguldījumu Salacgrīvā viņš atstāja jau 1986. gadā – keramikas sienas panno “Latvijas bākas” vēl arvien ir apskatāms AS “Brīvais vilnis” zivju apstrādes kompleksa vestibilā. Šādi un līdzīgi stāsti mudina pilsētniekus pamest savas piesārņotās dzīvesvietas un nākt uz laukiem, pie jūras, kā to savulaik izdarījis Imants.

Projekta “Jūra visu gadu” pienesums solās būt liels – tie ir piekrastnieku dzīvesstāsti foto un video dokumentējumos, aizraujošas intervijas, kas pārliecina gluži kā populārajā maestro Raimonda Paula dziesmā “Pie jūras dzīve mana”. Kā pievienotā vērtība paralēli tiek attīstīti arī citi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projekti – “Piekrastes zvejas gudrības” un “Viedie ciemi piekrastē”. Bet par to mūsu nākamajā stāstā.

Materiāla veidošanu projekta “Zivsaimniecība un pārmaiņas” ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.