Nekustamā īpašuma tiesības ir svētas? Tikai ne Latvijā... ^{Apriņķis.lv}

“Šobrīd es esmu tādā kā strupceļā. Visur, kur vēršos, neviens man nevar palīdzēt – ne juristi, ne advokāti. Tiesā es, protams, to lietu neesmu sniedzis, jo, cik es te ar juristiem esmu runājis, viņi saka, ka nekādas lielās summas tur negrozās, neesot vērts – es tikai iztērēšot naudu un laiku,” savu bēdu stāstu sāk Sigurds Valge.

Vienam brālim stabu noņem, otram uzliek

Valgu dzimtai jau vismaz 100 gadu pieder 11 hektāri lauksaimniecības zemes labā vietā – vien pāris kilometru no Salaspils centra. Zemesgabala iepriekšējā īpašniece bija Sigurda mamma, bet 2018. gadā viņa šo īpašumu sadalīja saviem dēliem – Sigurdam un viņa brālim. Jau sen viņu zemei pāri gāja augstsprieguma līnija, un, kad zeme bija sadalīta, sanāca tā, ka augstsprieguma līnijas stabs palika Sigurda brāļa sešos hektāros, bet aizsargjosla gāja pāri abiem īpašumiem, tā bija arī Sigurda piecos hektāros.

Sigurda zemesgabals atrodas tik tuvu pie Salaspils pilsētas, ka viņš noteikti labi nopelnītu, ja izdomātu to sadalīt apbūves gabalos, kā tas izdarīts tuvākajā apkārtnē, taču saimniekam tāda plāna nekad neesot bijis. Sigurds gribot nodarboties ar dārzkopību, uz viņa zemes ir neliels mežs, kā arī dzimtas lauku sēta, kurā var dzīvot.

Kādu gadu pirms tam, kad brāļi Valges kļuva par zemes īpašniekiem, Salaspils novada pašvaldībā notikus informatīva sanāksme iedzīvotājiem, kurā runāts par plānu atjaunot augstsprieguma līniju – balstu un vadu rekonstrukcijas darbiem. Uz pasākumu esot aizgājis arī Sigurds kopā ar mammu, visu noklausījies, parakstījušies, ka ir piedalījušies. “Tajā reizē neviens neko neteica par to, ka tiks mainīts jauno balstu izvietojums, ka tie tiks pārlikti citās vietās,” atceras salaspilietis. Realitātē izrādījās, ka veco balstu, kas bija palicis brāļa zemē, “Augstsprieguma tīkls” nojauca, bet jauno uzstādīja jau pavisam citā īpašumā – uz Sigurda zemes. Brālis tagad ir priecīgs – var teikt, ka viņam pamatīgi palaimējās…

“Labi, es piekrītu – līnija bija veca, to vajadzēja rekonstruēt. Labi, dariet un darbojieties – vecos stabus nojauciet, vietā lieciet jaunus. Bet lieciet tajās pašās vietās! Kāpēc jūs tagad citās vietās liekat tos stabus? Vienam teritoriju no tā staba atbrīvoja, bet uzlika citam,” neizpratnē ir zemes īpašnieks. Turklāt pašvaldības rīkotajā sanāksmē nekas par tādām izmaiņām neesot runāts. Sigurds ir neizpratnē, kādēļ tad bija vajadzīga tāda sapulce, ja tās dalībnieki nemaz netika informēti par tik būtisku lietu un līdz ar to nevarēja izteikt savus iebildumus. Sanāksmē esot piedalījies gan Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un citi pašvaldības pārstāvji, gan AS “Augstsprieguma tīkls” vadība, kā arī projekta autori.

Smieklīga kompensācija un nekādu atlaižu zemes nodoklim

2019.gadā jaunais zemes īpašnieks Sigurds Valge no AS “Augstsprieguma tīkls” saņēma paziņojumu par paredzētajiem līnijas atjaunošanas darbiem ar visiem rasējumiem un shēmām. Pētot dokumentus, Sigurds pēkšņi pamanījis, ka viņa zemesgabalā paredzēts jauns elektrolīnijas balsts, turklāt salīdzinoši netālu no mājas. Tagad tas jau ir uzsliets, pamatīgi sabojājot ainavu. Jaunais līnijas balsts atrodas kādus 200 metrus no vecā staba vietas. Uzreiz jāpiebilst, ka jaunie balsti ir daudz augstāki par vecajiem, bet līnija aizņem par 10% vairāk vietas, līdz ar to arī tās aizsargjosla ir paplašinājusies.

Ņemot vērā to, ka Sigurda zemesgabals tagad ir vēl vairāk apgrūtināts, nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt mazākam. Līnija nodota ekspluatācijā jau pērn, bet šogad, kad salaspilietis saņēma kārtējo nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu, viņam nācās konstatēt, ka nekāda atlaide tam nav piemērota. Sigurds par šo jautājumu esot interesējies pašvaldībā, bet saņēmis atbildi, ka AS “Augstsprieguma tīkls” nekādu informāciju par papildu apgrūtinājumu nav iesniedzis. Tas gan esot tieši akciju sabiedrības pienākums.

“Es taču nevaru pats izmērīt kvadratūru un hektārus, cik tas aizņem. Tā informācija ir tikai viņiem. Es zvanīju uz to “Augstsprieguma tīklu”. Viņi jau no paša sākuma mācās man virsū ar tādu līgumu, kas man būtu jāparaksta. Viņi šausmīgi spiež uz to līgumu, kurā, manuprāt, ir rakstīti meli. Tur ir rakstīts, ka zemesgabala īpašnieks piekrīt šī balsta izvietošanai un vienojas ar AS “Augstsprieguma tīkls” par šīs zemes izmantošanu,” sašutis stāsta zemes īpašnieks.

“Viņi man piedāvāja vienreizēju kompensāciju – 800 eiro pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas –, kas ir vienkārši smieklīga. Bet pats smieklīgākais ir tas, ka viņi visiem piedāvā vienāda apmēra kompensāciju. Viņi ir unificējuši to summu – visiem 800 eiro. No brāļa zemes balstu noņēma, uzlika uz manas, bet katram no mums par to pienākoties 800 eiro. Viņi to pamatoja tā, ka bijusi konkrēta summa, kas sadalīta pilnīgi vienādi uz galviņām visiem tiem, kurus skāris šis process. Katram 800 eiro, neatkarīgi no tā, kā šī līnija ietekmējusi viņa īpašumu. Varēja vismaz tā, ka tam, kuram noņem balstu, maksā, piemēram, 400 eiro, bet tam, kuram uzstāda, 1200 eiro. Šobrīd ir kaut kā absurdi,” secina Sigurds.

Staba dēļ samazinās platību maksājumus

Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” Sigurds Valge atklāj: “Savā ziņā man tas ir arī principa jautājums. Kā es varu parakstīt tādu līgumu, ja nepiekrītu balsta uzstādīšanai manā zemē? Es saprotu – tās ir valsts intereses. Viss kārtībā! Bet tad jau arī līgumā var ierakstīt, ka nevis īpašnieks piekrīt, bet ka balsts tiek izvietots saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. pantu, kurā minētas valsts vai nacionālās intereses. Tad man nebūtu nekādu iebildumu.

Bet kā ir tagad? Teiksim, pēc desmit gadiem, paceļot šo līgumu, man teiks: jūs taču te parakstījāties, jūs taču pats tam piekritāt! Lai gan patiesībā es taču neesmu piekritis! Es nealkstu pēc tiem 800 vai cik tur eiro. Tas nav mans pašmērķis. Man svarīgākais ir, lai būtu taisnīgi aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Otra lieta, ar kuru es šogad saskāros, – Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā to, ka uz manas zemes tagad kaut kādu teritoriju aizņem jaunais balsts, varētu būt samazinājis platību maksājuma summu. Kaimiņš bija redzējis, ka pa manu zemi staigā dienesta inspektors un vērtē situāciju. Es piezvanīju uz iestādi, kur man pateica: jā, ja uz jūsu zemes ir augstsprieguma līnijas stabs, tad mēs to teritoriju rēķināsim nost. Tas gan nav ļoti daudz – kādi 145 kvadrātmetri –, bet tomēr,” stāsta Sigurds.

Pāriet pāri ar ekskavatoriem un var dzert šampanieti

Jaunais balsts uz Sigurda zemes ir uzstādīts, un viņš ar to ir samierinājies, lai gan sākumā mēģinājis ko iebilst. Taču zemes īpašniekā toreiz neviens pat neieklausījās – ekskavatori tik turpināja rakt zemi.

“Kas manās interesēs būtu šobrīd? Pirmkārt – zemes robežplāns. Kad es paskatos savā plānā, man tur tāda staba nav. Kur man dabūt zemes robežplānu, lai tas atbilstu situācijai dabā? Varbūt man jāiet pie mērnieka un par saviem līdzekļiem jātaisa jaunais plāns?” retoriski vaicā zemes īpašnieks.

“Nākamais jautājums: lai viņi sagatavo divus līguma variantus – vienu ar vārdu “piekrītu”, jo varbūt tiešām ir zemes īpašnieki, kas ir priecīgi par šo projektu un kompensāciju, otru tiem, kurus šī elektrolīnija tiešām apgrūtinājusi. Abos līguma variantos jābūt paredzētam, ka “Augstsprieguma tīkls” ne tikai uzbūvē jauno līniju, bet arī sakārto visus jautājumus, kas ar to saistīti: robežplāni, kompensācijas, nodokļi utt. Lai līgums būtu tāds, kuru abas puses tiešām parakstītu bez maldiem, spaidiem vai viltus. Pret likumu es negrasos iet, bet, ja man uzspiež tādu lietu, kam es nevaru piekrist, tad tas nav normāli,” uzskata Sigurds.

Lai risinātu šos jautājumus, Sigurds Valge vairākkārt esot sazinājies gan ar projekta autoru, gan ar AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētāju Vari Boku, kurš, starp citu, nupat šo amatu atstājis, bet sarunas beigušās ne ar ko. Salaspilietis saka, ka atdūries kā pret sienu… Uzņēmuma juristu atbilde esot nemainīga: “Ja jūs neparakstīsit līgumu, mēs neko nedarīsim.” Tikai projekta autors teicis, ka Sigurdam jāmēģina atkal rakstīt un skaidrot…

“Man nav ne laika, ne pacietības, arī nervi jau vairs netur ar šo visu ņemties. Kāpēc man tas jādara? Tas ir viņu projekts! Izdariet visu līdz galam, un viss! Man vairāk neko no jums nevajag. Manuprāt, viņiem jānāk pie manis un jāinteresējas, nevis man tagad viņus visu laiku vajag ķert rokā. Viņi savu projektu ir pabeiguši, dzer šampanieti, bet, kā tas ir skāris tos cilvēkus, kam viņi pārgājuši pāri ar ekskavatoriem, nevienu neinteresē,” sarunas noslēgumā Sigurds ar grūtībām valda emocijas.

Kariņš nav atmetis domu par tiesāšanos

2019.gada nogalē “Rīgas Apriņķa Avīze” vēstīja par līdzīgu situāciju Sējas novadā, kur rīdzinieks Aigars Kariņš bija iegādājies zemesgabalu, lai uzceltu viesu namu ar atpūtas kompleksu. Taču šim sapnim pāri pārgāja uzreiz divi projekti – jau pieminētā augstsprieguma elektrolīnija, kas jau ir uzbūvēta, kā arī dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, kas vēl tikai taps. Bija solīts, ka  projekta  “Rail Baltica” vajadzībām valsts atpirks no īpašniekiem zemi, maksājot par to tirgus cenu. Viss jau būtu labi, bet vispirms Kariņa trim hektāriem zemes pāri tika pārvilkta augstsprieguma līnija, kas viņa īpašuma tirgus vērtību samazināja vairākas reizes. Nekāda uzņēmējdarbība, ja neskaita kartupeļu audzēšanu, tur vairs nav iespējama, un faktiski zemes īpašnieks zaudējis gandrīz visu, ko ieguldījis šajā īpašumā, – vismaz 10 000 eiro.

Telefonsarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” Aigars Kariņš pastāstīja, ka pa šo laiku situācija tikai pasliktinājusies. Elektrolīnija jau ir uzbūvēta, bet arī viņš līgumu ar AS “Augstsprieguma tīkls” nav parakstījis, jo nepiekrīt ne tā nosacījumiem, ne niecīgajai 800 eiro kompensācijai. Viņam tagad esot pienākums pļaut zāli zem līnijas, tiesa, tā kā vajadzīgās tehnikas viņam pašam nav, bet nomāt to būtu ļoti dārgi, Kariņš labāk izvēlas maksāt ne tikai nekustamā īpašuma nodokli, kas pēc apgrūtinājuma parādīšanās nav samazināts, bet arī pašvaldības uzrēķinu par zemes neapstrādāšanu.

Aigars Kariņš esot piedāvājis vietējiem zemniekiem bez maksas izmantot viņa zemi, bet tas nevienu nav ieinteresējis divu iemeslu dēļ: pirmkārt, zemkopji negrib strādāt zem augstsprieguma līnijas; otrkārt, tā kā drīzumā šo zemesgabalu skars arī dzelzceļa līnijas būvdarbi, neviens negrib tur kaut ko ieguldīt.

Tiesājies ar valsti par savu praktiski iznīcināto īpašumu Aigars Kariņš nav, bet šo domu gluži atmetis arī neesot. Viņš esot konsultējies un arī pats labi saprotot, ka kaut kādu taisnību varētu panākt tikai Eiropas līmeņa tiesā. Lai tik tālu tiktu, ir vajadzīgi vērā ņemami materiālie ieguldījumi, kas viņam vienam nav pa plecam. Ja nu izdotos apvienoties ar zemes īpašniekiem, kurus skārušas līdzīgas problēmas, varbūt tad…

"Rīgas Apriņķa Avīze" turpinās rakstīt par notikušo Salaspilī, uzklausot arī citu iesaistīto pušu viedokli.