Skolotājs – pakalpojuma sniedzējs? ^{Apriņķis.lv}

Situācija nav kritiska

Apkopojot saņemto informāciju par pedagogu vakancēm Pierīgas novadu skolās, var secināt, ka stāvoklis nav tik kritisks, jo apmēram pusei pašvaldību ir izdevies pilnībā nokomplektēt skolotāju kolektīvu jaunajam mācību gadam. To var teikt par Carnikavas, Babītes, Ikšķiles, Krimuldas un citu novadu skolām. Kā informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša, novadā atlicis vēl tikai matemātikas skolotāja konkursa rezultātu izvērtējums: "Ikšķiles novada pašvaldības izglītības iestādēm, gatavojoties jaunajam mācību gadam, pamatā ir izdevies nokomplektēt nepieciešamos pedagogus. Ikšķiles vidusskola ir pilnībā nokomplektējusi pedagogu kolektīvu izglītības programmu īstenošanai. Tīnūžu sākumskolā 19. augustā vēl tika veikta atlase matemātikas skolotāja piesaistei. Uz izsludināto pedagoga vakanci ir pieteikušies vairāki pretendenti. Ja pretendentu atlase beigsies bez pozitīva rezultāta, matemātikas apguve tiks nodrošināta, izmantojot Tīnūžu sākumskolas pedagogu potenciālu."

Savukārt Carnikavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Cerbule uzsvēra, ka, lai gan šobrīd pamata mācību priekšmetu nodrošināšanai skolotāju netrūkst, tomēr speciālu projektu īstenošanai būtu nepieciešams vairāk pedagogu: "Mācību procesa nodrošināšanai 2019./2020. mācību gadā Carnikavas novada pašvaldības izglītības iestādēs patlaban visas vakances ir aizpildītas. Taču, lai Carnikavas pamatskolā turpinātu īstenot aizsākto Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/1/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ("PuMPuRS") un pieaugot skolēnu skaitam, būs nepieciešams vairāk pedagogu, tajā skaitā latviešu valodas un matemātikas pedagogi pamatskolas posmā. Tā kā pedagogiem noteikts konkurētspējīgs atalgojums, domājams, arī nākotnē izdosies piesaistīt darbam novada izglītības iestādēs labus speciālistus."

Vairākās pašvaldībās skolotāju kolektīvs nokomplektēts dažās skolās, bet dažās vērojams to trūkums. "Ulbrokas vidusskolā pedagogu personāls ir nokomplektēts, bet Stopiņu pamatskolā un Upesleju pamatskolā ir izsludināta pieteikšanās. 2019. gada jūnijā novada izglītības iestādēs bija vairākas vakances, piemēram, fizikas, krievu valodas, sākumskolas pedagogs, logopēds," atbildi uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu par pedagogu vakancēm sniedza Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.

Skolas prestižs un lielums nav izšķirošs

Arī Pierīgas novadu skolas saskaras ar problēmu, kā nodrošināt visu mācību priekšmetu skolotāju piesaisti, kas nozīmē, ka problemātiska ir visu mācību priekšmetu pasniegšana un stundu saraksta nepārtrauktība, turklāt nozīme nav tam, cik liela vai prestiža ir skola. Piemēram, Ādažu vidusskolai, kas ir otrā lielākā skola valstī (iepriekšējā mācību gadā tajā mācījās 1506 skolēni), joprojām nav izdevies piesaistīt visu priekšmetu skolotājus. "Ādažu vidusskolā trūkst latviešu valodas un matemātikas skolotāja. Neesam varējuši piesaistīt. Skolotāji tiek meklēti kopš 2019. gada janvāra. Risinājums – palielinās skolā strādājošo skolotāju slodze," skaidro Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne.


Ādažu vidusskolai, kas ir otrā lielākā skola valstī (iepriekšējā mācību gadā tajā mācījās 1506 skolēni), joprojām nav izdevies piesaistīt visu priekšmetu skolotājus.

Šonedēļ tika publiskots skolu reitings, kuru veicis Ata Kronvalda fonds, apkopojot rezultātus par skolu sasniegumiem starptautiskajās olimpiādēs. Augsto godalgoto trešo vietu "Zvaigžņu reitingā" ieņem Olaines 1. vidusskola. Tomēr arī šajā skolā neilgi pirms mācību gada sākuma nav izdevies novērst skolotāju trūkumu. Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" uzsvēra, ka vakanču neaizpildīšanas gadījumā nāksies mainīt mācību procesu: "Šobrīd Olaines 2. vidusskola aicina darbā mūzikas skolotāju un latviešu valodas skolotāju. Olaines 1. vidusskola aicina darbā pirmsskolas skolotāju, pedagogu karjeras konsultantu un mūzikas skolotāju. Ir vakances interešu izglītībā – tautas deju pedagogs, koncertmeistars un spāņu valodas skolotājs. Darbs tiek piedāvāts arī atbalsta personālam – speciālajam pedagogam un psihologam. Ja vakances netiks aizpildītas, latviešu valodas apguvei atsevišķas klases netiks dalītas grupās, bet attiecīgajā vecumposmā mūziku mācīs sākumskolas skolotāji."

Starp labākajām skolām "Zvaigžņu reitingā" ierindota Ropažu vidusskola, bet arī šajā skolā būtu nepieciešami papildu pedagogi. "Ropažu novada vidusskola ar esošajiem pedagogiem var īstenot mācību stundu plānu jaunajam mācību gadam, bet būtu nepieciešami papildspēki matemātikā, jo pašlaik skolotājiem ir ļoti lielas slodzes. Ropažu novada vidusskolā vakance ir mājturības un tehnoloģiju skolotājam ar izvēli kokapstrādē un metālapstrādē (18 stundas nedēļā Ropažos). Meklēsim. Gada sākumā ir iespēja apgūt uzturmācības tematus un citus programmas tematus, kurus veiksmīgi var mācīt kopā ar otru programmas virzienu," informēja Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un attīstības jautājumos Renāte Gremze.

Pedagogu vakances joprojām nav aizpildītas arī Baldones, Ķekavas, Saulkrastu un citu Pierīgas novadu pirmsskolu un vidusskolu mācību iestādēs.

Ar algu vien nepietiek

Sējas skolas direktore Inese Ozolniece, atbildot uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, kā skola grasās risināt aktuālo vakanču problēmu, atzina, ka tiek meklēti dažādi varianti: "Kā parasti, skolas meklē visādus variantus – uzrunā pensionētos pedagogus, pārskata savu pedagogu sertifikātus. Līdz šim visus mācību priekšmetus skolā esam mācījuši. Pedagogu problēma ir ļoti aktuāla, jo pieredzes bagātākie skolotāji pamazām dodas pelnītā atpūtā, bet jaunie pedagogi uz skolām tā īpaši neraujas."

Došanos pensijā kā galveno iemeslu pedagogu trūkumam min arī Krimuldā. "Ilgtermiņā skatoties, secinām, ka trūkst dažādu mācību priekšmetu pedagogu. Galvenais iemesls – došanās pensijā. Lai to novērstu, mēs jau savlaicīgi veicam pārrunas ar novada jauniešiem, kuri studē pedagoģiju, – bieži izdodas viņus piesaistīt darbam izglītības iestādēs, vēl studējot. Nepieciešamības gadījumā pedagogiem pašvaldība nodrošina dzīvojamo platību, daļēji sedzam mācību izdevumus skolai vajadzīgajā profesijā augstskolā," skaidro Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Ulbrokas vidusskolā viena no pieredzējušākajām sākumskolas skolotājām ir Gunta Jaundāldere – pedagoģe ar 40 gadu darba stāžu –, un kā galveno iemeslu pedagogu trūkumam skolā viņa min ārkārtīgi sarukušo skolotāja darba prestižu: "Pa šiem gadiem, ko strādāju skolā, ir ļoti pazeminājies skolotāja amata prestižs. Tas šobrīd vairāk tiek pielīdzināts pakalpojumam, un pedagogs ir pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to daudziem vecākiem ir attieksme, ka viņi nopērk pakalpojumu un viņiem ir tiesības uz viedokli par to, kā tas būtu jāsniedz. To, protams, nevar teikt par visiem, bet tāda tendence ir vērojama."

Skolotāja Jaundāldere arī uzsver, ka, viņasprāt, ir vismaz trīs iemesli, kāpēc jaunie cilvēki pēc augstskolas beigšanas neizvēlas darbu skolā. Pirmkārt, tie ir personīgie izaicinājumi, kas liek jaunajiem augstskolu beidzējiem izvēlēties citus karjeras ceļus, arī darbu ārzemēs, nevis strādāt ar bērniem skolā. Otrkārt, atalgojums, kas, jo īpaši vīrietim, kam jāuztur ģimene, tiešām esot problemātisks. Kā trešo iemeslu skolotāja min lielo atbildību, kas šobrīd esot uzlikta uz pedagoga pleciem, tāpēc augstskolu beidzēji izvēloties mazāk atbildīgus un labāk apmaksātus darbus.