Mācāmies jaunu mācīšanos. Mārupes Valsts ģimnāzija – projekta pilotskola (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Viena no projekta “Skola 2030” pilotskolām Pierīgā ir Mārupes Valsts ģimnāzija. “Rīgas Apriņķa Avīzei” par savu pieredzi projekta īstenošanā pastāstīja divi Mārupes Valsts ģimnāzijas pedagogi – matemātikas un fizikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs un matemātikas skolotāja Inga Linde.

Aleksandrs: “Iepriekšējā gadā skolotāju sadarbības grupā pētījām jauno saturu matemātikā 5. klasei. Atradām tur daudz praktiski izmantojamu ideju. Atklājām arī daudz līdz galam nenostrādātu nianšu, piemēram, uzdevumi reizēm neatbilst pieteiktajam izziņas līmenim, logopēde ievēroja, ka uzskates materiālu formulējumi nav attiecīgajam vecumposmam atbilstoši, un daudz kas cits.

Neesmu redzējis nevienu aprobācijas materiālu 5. klasei, kuru varētu izdrukāt un lietot. Toties visi materiāli ir pieejami Word formātā, tādēļ ir iespēja ērti visu pielabot, papildināt vai saīsināt. Šogad aprobēju jauno matemātikas saturu 5.b klasē, kombinējot kompetenču saturam atbilstošas labākās idejas no Frances, Menča, Ludes grāmatām un jauno saturu. Manuprāt, tas ir optimālākais veids, kā saglabāt līdz šim radīto labo saturu. Jaunais saturs ir arī gaužām pieticīgs apjomā – visam tematam atvēlēti vien daži vingrināšanās uzdevumi, kas matemātikā, protams, ir pilnīgi nepietiekami.

Ar 11.a klasi aprobējam padziļināto matemātikas kursu. Mums tas nav nekas īpaši jauns, jo vidusskolā jau četrus gadus piedāvājam padziļināti apgūt matemātiku un dabaszinības. Vienīgi nepiekrītu, ka šo saturu ilgtermiņā ir paredzēts apgūt 12. klasē, jo loģiskāk būtu padziļināti mācīties visus trīs gadus.

Jaunajā, kompetencēs balstītajā pieejā galvenais jauninājums ir tāds, ka skolotāji vēl vairāk laika velta mācību stundas sagatavošanai, lai nodrošinātu, ka stundās vairāk darbojas skolēni. Ja skolēns kādu ideju var atklāt pats, tad mēs radām apstākļus, lai skolēni to izdara paši. Otra svarīgākā lieta – apzināti akcentējam skolēnu uzmanību uz dažādām mācīšanās un uzdevumu risināšanas stratēģijām. Veltām tam vairāk laika.

Darbu atvieglo tas, ka salīdzinoši ātri sapratām, ka ar jauno saturu vien ir par maz – tas drīzāk parāda virzienu, kurā strādāt, tādēļ mūsu pašu idejas, materiāli un pašreizējās grāmatas joprojām noder. Vienīgi ir mainījušies akcenti. No projekta puses ir dota samērā liela brīvība, kā aprobēt un ko izmantot no piedāvātā satura. Grūtāk ir ar to, ka projekts “Skola 2030” notiek samērā haotiski, atliekot ieplānotos termiņus un reti ieklausoties aprobācijas skolu skolotāju atsauksmēs.”

Inga: “Iepriekšējā mācību gadā es aprobēju jauno saturu 5.a klasē, atklājot pozitīvās un negatīvās puses. Mēs fiksējām idejas, kuras var izmantot turpmāk ikdienas darbā, un lietas, kuras ir jāmaina. Stundās arī ir jāpiedomā pie satura diferenciācijas, jo skolēnu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ arī gatavošanās stundām paņem aizvien vairāk laika, toties turpmākajos gados būs vieglāk strādāt, jo būs izveidoti diferencēti materiāli. Mana lielā pedagoģiskā pieredze vienlaikus gan palīdz ieviest pārmaiņas, gan savā ziņā traucē, jo šajā procesā nākas mainīt savu domāšanu un pedagoģisko stilu.

Jaunajā izglītības pieejā liela nozīme ir skolēnu spējai izvirzīt mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Mūsu skolā ir konkurss “Sacenties pats ar sevi!”, kurā skolēni izvērtē savas iespējas, izvirza mērķi un regulāri seko līdzi savai izaugsmei, rakstot dienasgrāmatu. Atsevišķās tēmās ir izveidotas refleksijas lapas, kurās skolēni izvērtē apgūtās zināšanas, galveno jēdzienu izpratni, dažādus uzdevumu risināšanas paņēmienus. Mēs esam novērojuši, ka skolēnu attieksme ir pozitīva, jo viņiem patīk pārmaiņas un dažādais darba stils. Skolēni to pieņem drīzāk ar prieku, bet vecākiem tas viss vēl ir jāizskaidro, jo viņiem šobrīd domas vēl dalās.”

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.