Pierīgas bērni un bērnudārzi (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Par situāciju Ikšķiles un Ķekavas novados lasiet šeit.

Babītes novada moduļu bērnudārzi

Ja salīdzina visus Pierīgas novadus, augstajā otrajā vietā, vērtējot pirmsskolas vecuma bērnu īpatsvaru attiecībā pret visu pašvaldības teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitu, ir Babītes novads ar 12,42%. Lielāks šīs vecuma grupas bērnu īpatsvars ir tikai Mārupes novadā – 14,63%. Abos šajos novados ir arī pats lielākais piecus un sešus gadus veco bērnu īpatsvars, attiecīgi – 3,52% un 4,07%. Ar likumu noteikts, ka šī vecuma mazuļiem pašvaldībai obligāti jānodrošina vieta un izglītošanās iespēja savos bērnudārzos.

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence zināja stāstīt, ka uz vietu bērnudārzā šobrīd gaida aptuveni 400 novada mazo iedzīvotāju vecumā līdz četriem gadiem. Ar vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē esot nodrošināti pilnīgi visi piecus un sešus gadus vecie bērni. Lai tas būtu iespējams, vienā no Babītes novada bērnudārziem jau vairākus gadus tiek uzņemti tikai šīs vecuma grupas mazuļi. Kopumā Babītes novadā ir trīs bērnudārzi – Piņķos ar 300 vietām, Babītē – ar 85 vietām, Salā – ar 53 vietām. Ļoti daudz Babītes novada bērnu (aptuveni 400) apmeklē kādu privāto pirmsskolas izglītības iestādi.

Runājot par privātajiem bērnudārziem, A. Ence varēja palepoties: “Mūsu pašvaldība piešķir lielāko līdzfinansējumu Latvijā. No galvas gan nepateikšu, bet droši zinu, ka par bērnu vecumā līdz četriem gadiem Babītes novada pašvaldības līdzfinansējums pārsniedz 300 eiro mēnesī. Gada griezumā šis līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem un arī auklītēm no pašvaldības budžeta prasa apmēram 1,6 miljonus eiro. Ja parēķina, cik pašvaldībai izmaksā uzcelt bērnudārzu un pēc tam to uzturēt, sanāk, ka daudz izdevīgāk ir šo pakalpojumu pirkt no privātajiem uzņēmējiem – mēs tikai pārskaitām naudu un dzīvojam mierīgi. Cits jautājums, ka tas ir tikai līdzfinansējums, jo lielākoties arī vecākiem pašiem kaut kas jāpiemaksā.”

Tajā paša laikā domes priekšsēdētājs atklāja, ka pašvaldībai ir reāls plāns, kā tikt pie vēl viena sava bērnudārza, kas tapšot Piņķos. Šobrīd gan ar būvniecību nodarboties neesot prātīgi, jo esot jau smagi iekrituši ar skolas piebūves celtniecību, tāpēc Babītes novada pašvaldībai padomā cits plāns – jau nākamgad sākt nomāt moduļus bērnudārza vajadzībām, izveidojot savu pirmsskolas izglītības iestādi ar piecām vai pat sešām grupiņām. Protams, ja no valsts būtu iespējams saņemt aizņēmumu, šie moduļi tiktu nopirkti, bet, ņemot vērā to, ka arī nākamgad pašvaldībām Valsts kases kredīti netiek solīti, tos, visdrīzāk, nāksies nomāt. Babītes novada pašvaldībai ir pozitīva pieredze moduļu izmantošanā bērnudārza vajadzībām, jo viena tāda pirmsskolas izglītības iestāde Babītē izveidota jau pirms kādiem septiņiem gadiem.

“Es uzskatu, ka tas ir labākais variants. Pašvaldībai nav jāiespringst ar būvniecību, turklāt, ja gadās, ka konkrētajā vietā bērnu skaits samazinās, moduļus bez lielām problēmām var pārcelt uz jebkuru citu vietu. Piemēram, Skandināvijā bērnudārzus lielākoties tikai tā arī taisa – no moduļiem. Zinu, ka mūsu paraugam sekojušas arī citas Latvijas pašvaldības, bērnudārzi no moduļiem izveidoti Ķegumā, Ventspils novadā un citur. Katrā ziņā – mēs bijām pirmie Latvijā, kuri uztaisīja pirmsskolas izglītības iestādi no moduļiem,” lepojas A. Ence. Moduļu bērnudārza priekšrocība ir tā, ka pašvaldībai pašai nav jānodarbojas ar būvniecību. Moduļi tiek pasūtīti, un uzņēmums tos atved un uzstāda. Protams, arī izdevumi ir salīdzinoši mazāki, nekā būvējot jaunu ēku. Vēl noteikti jāņem vērā, ka moduļu būve top ievērojami ātrāk – jau pusgada laikā pašvaldība būs tikusi pie jauna bērnudārza.

Sarunas noslēgumā Andrejs Ence uzsvēra: “Novads attīstās, bērni mums ir, un par viņiem, protams, jārūpējas. Mēs paskatījāmies statistikas datus, kas liecina, ka Babītes novadā 26,6% iedzīvotāju ir vecumā līdz 18 gadiem – tas ir ļoti labs rezultāts. Uz dzīvi pie mums pārceļas daudzas jaunās ģimenes, sevišķi no Rīgas un Jūrmalas. Nāk arī no citām Latvijas vietām, bet ievērojami mazāk, jo zeme pie mums nav no lētākajām – mēs esam tā sauktais dārgais gals. Pirkt vai celt māju Babītes novadā var atļauties turīgi un strādājoši cilvēki.”

Babītes novada pašvaldībai jādomā ne tikai par saviem bērnudārziem, bet arī skolām. Skolēnu kļūst arvien vairāk, tāpēc Babītes vidusskolai, kurā šobrīd jau mācās 1060 skolēnu, tiek būvēta četrstāvu piebūve, kuras platība būs 4000 m². Kā atcerējās domes priekšsēdētājs, valdība savulaik norādījusi, ka Babītē vidusskolai neesot perspektīvu. Dzīve gan pierāda pavisam pretējo – šī mācību iestāde pašlaik ir burtiski pārpildīta. Skolā pat likvidēts direktora kabinets un skolotāju istabas, lai tikai varētu ierīkot klašu telpas. Klasēs ir pa 28 bērniem, kas, protams, ir par daudz.

Ādažnieki par vēl vienu bērnudārzu spriedīs pēc reformas

Arī Ādažu novadā pirmsskolas vecuma bērnu ir salīdzinoši daudz. Šā gada sākumā novadā dzīvesvietu bija deklarējis 11 391 iedzīvotājs, un 1356 jeb 11,90% no tiem ir tieši mazuļi vecumā līdz sešiem gadiem.

Ādažu novada pašvaldības izglītības, darba un jaunatnes lietu speciāliste Ināra Briede, runājot par problēmu ar vietām bērnudārzos, neslēpa: “Mūsu novads Pierīgā ir vairāk nekā populārs, tāpēc tikai pēdējo piecu gadu laikā dzīvesvietu te deklarējuši vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā līdz 16 gadiem. Pašvaldības divos bērnudārzos mēs ar vietām nodrošinām apmēram pusi no gribētāju skaita – 570 bērnus. Par vairāk nekā 400 bērniem mēs maksājam līdzfinansējumu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Vēl mums ir arī kādas 40 aukles, kurām pašvaldība pat organizē speciālus kursus. Lielākā daļa aukļu ir vecmāmiņas un vectētiņi, kas pieskata tieši savus mazbērnus, bet tādas aukles, kas pieskata četrus piecus mazuļus, ir tikai pāris. Auklei, lai saņemtu pašvaldības kompensāciju 150 eiro apmērā, jābūt sertificētai un jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājai. Tas attiecas arī uz vectētiņiem un vecmāmiņām.”

Arī Ādažu novada pašvaldībai ir jādomā par vēl kādas savas pirmsskolas izglītības iestādes atvēršanu. Kā pastāstīja I. Briede, šis varētu būt nākamā vai aiznākamā budžeta gada jautājums, bet tas, ka novadā vēl viens pašvaldības bērnudārzs agrāk vai vēlāk tiks atvērts, ir pilnīgi skaidrs. Varianti ir vairāki. Piemēram, varbūt tiks paplašināts Kadagas bērnudārzs, bet varbūt tiks uzcelta pilnīgi jauna pirmsskolas izglītības iestāde.

Pagaidām ādažnieki seko līdzi administratīvi teritoriālās reformas gaitai. Šobrīd šīs reformas plānā ir vienas pašvaldības izveidošana, apvienojot tajā Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas novada teritorijas. Ja šis plāns tiks īstenots, pašvaldībai būs jāvērtē jaunizveidotā novada infrastruktūra, vietas, kur lielāks iedzīvotāju blīvums, ērtākas satiksmes iespējas un daudzi citi faktori, kas varētu noteikt optimālāko vietu jaunā bērnudārza celtniecībai. Vēl pastāv iespēja, ka, kopīgi plānojot, tiks atrasts kāds labs risinājums, kā izmantot kaimiņu novadu pašvaldību īpašumā jau esošās būves.

Sarunas noslēgumā ādažniece Ināra Briede piebilda: “Mūsu novada pašvaldībai jaunās ģimenes ir ļoti svarīgas, tāpēc bērnu nodrošināšanai ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē tiek meklēti risinājumi, tiek piedāvātas visas iespējas. Piemēram, mūsu novada privātie bērnudārzi var piedāvāt apmēram 100 vietu, bet vajadzētu vēl vismaz tikpat daudz. Tāpēc pašvaldība savu līdzfinansējumu piešķir arī tiem bērniem, kuri apmeklē licencētus privātos bērnudārzus jebkuras citas pašvaldības teritorijā. Bērniem vecumā līdz četriem gadiem šis pašvaldības līdzfinansējums ir 239 eiro, bet piecgadniekiem un sešgadniekiem – 170 eiro, jo viņiem paredzēta arī valsts budžeta mērķdotācija.”