Menu
 

IZM universitāšu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai piedāvā divas alternatīvas

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) universitāšu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai piedāvā divas alternatīvas, liecina ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", ko otrdien vērtēs valdība.

IZM ieskatā, lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas fokusējas uz trīs pīlāriem - pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

"Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu," norāda ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci, uzskata IZM.

Ministrija uzsver, ka ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm,un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.

Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.

Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana. Tāpat tā paredz noteikt, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām.

Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Pēc IZM paustā, Eiropas Universitāšu Asociācijas pētījumā norādīts, ka Eiropas universitātēs ir tendence aizvien vairāk pāriet uz divlīmeņu pārvaldības struktūru, kur vara ir sadalīta starp senātu un padomi, un katrai struktūrvienībai ir noteikti savi pienākumi un atbildība. Vairumā gadījumu šajās padomēs ir iesaistīti ārējie dalībnieki, kas piedalās vissvarīgāko lēmumu pieņemšanā, pie tam, daudzās universitātēs tā pat esot obligāta prasība.

Atbilstoši "pasaules labajai praksei" augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.

Ziņojumā rakstīts, ka padome sastāvētu no 11 locekļiem un vairākums to būs ārējie pārstāvji. Tāpat norādīts, ka augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas varētu veidot kopīgas padomes.

Arī padomes locekļu izvirzīšanai IZM piedāvā divas alternatīvas. Pirmā alternatīva paredz to, ka universitātes nominācijas komisija atklāta konkursa kārtībā izvēlas piecus pārstāvjus - četrus no akadēmiskā personāla un vienu studējošo pašpārvaldes pārstāvi, arī Pārresoru koordinācijas centra izveidota nominācijas komisija izvēlas piecus profesionāļus, savukārt vienu pārstāvi izvirza Valsts prezidents vai nozares ministrija.

Otrā alternatīva paredz, ka piecus pārstāvjus nominē universitātes stratēģiskajai specializācijai atbilstošās nozaru organizācijas, četrus atklāta konkursa kārtībā nominē universitātes senāts, viens pārstāvis ir studējošo pašpārvaldes vadītājs un vienu neatkarīgu pārstāvi izvirza nozares ministrija.

Ziņojumā noteikts, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.

Kas attiecas uz finansējumu, tad IZM ieskatā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem.

Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums AII piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem. Tas ļaus padomēm un AII vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot AII finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas, pārliecināta ministrija.

Turpretī cilvēkresursu jomā, IZM uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā. IZM ziņojumā uzsver, ka tas ļaus paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošinās jauno talantu attīstību tieši Latvijā.

Vienlaikus IZM nav atteikusies no nozares pārstāvju un pašas padomes kritizētās ieceres likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP) un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.

Tāpat IZM palikusi pie priekšlikuma veidot jaunu augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, kurā gan universitātes, gan augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas ir universitātes tipa AII, kam ir tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, savukārt pārdefinētajā tipoloģijā neietilps koledžas.

IZM iecerējusi koledžas stiprināt kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas, tomēr jautājumu par turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu nolēmusi izvērtēt atsevišķā ziņojumā līdz vasarai.

Turpretī ziņojums paredz, ka universitātēs būs attīstīta zinātniskā pētniecība vairākās zinātnes nozarēs, īstenojot pētniecībā balstītu studiju procesu ar orientāciju uz augstākā līmeņa, īpaši doktorantūras studijām. Savukārt augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas būs universitātes tipa AII, kas specializējas tautsaimniecības attīstības, valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām nepieciešamo cilvēkresursu un inovāciju radīšanā, attīstot specializācijas atbilstoši nozares un reģiona pieprasījumam.

IZM atzīmē, ka augstākās izglītības iestādes, kuras ietilpst augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas kategorijā varēs turpināt izmantot līdzšinējos nosaukumus, kā arī to tulkojumus angļu valodā.

Kā rosināts ziņojumā, lai atbilstu "universitātes" tipam AII ir jābūt vismaz 4000 studējošo, izņemot tad, ja universitāte zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā iegūst vidējo vērtējumu 3,5 un vairāk, kā arī vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt ar doktora zinātnisko grādu un arī pašā AII doktora zinātniskajiem grādiem jātiek piešķirtiem katru gadu.

Universitātes statusa noteikšanā vērā tiks ņemts arī tas, vai zinātniskā darbība ir aprobēta ar starptautiski atzītām zinātniskajām publikācijām un vai doktora studiju programmas īsteno tikai tajās zinātnes nozarēs, kurās universitāte spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām. 

Vienlīdz svarīgi universitātes statusa saņemšanai būs tas, vai AII ir attīstīta zinātne un studijas vismaz trīs līdz piecās studiju programmu tematiskajās grupās un zinātnes nozarēs, kā arī vai tiek īstenotas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas.

Valsts dibināto AII pārvaldības modeļa maiņa ir plānota pakāpeniski - vispirms to ieviesīs universitātēs laika posmā no 2020.gada līdz 2022.gadam un pēc tam augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās - no 2022.gada līdz 2023.gadam. 

"Nevilcināšanās reformu īstenošanā ļaus ieraudzīt pirmos sistēmiskos rezultātus 2025.-2027.gadā, kas ļaus pilnvērtīgi sagatavoties 2028+ plānošanas periodam," uzsvērts ziņojumā.

Valdība ar šo ziņojumu plāno iepazīties sēdē otrdien, 18.februārī.

Grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz jauno AII tipoloģiju, padomju izveidošanu un AIP likvidāciju, IZM plāno izstrādāt līdz šī gada 15.aprīlim. Savukārt padomju ieviešana universitātēs un augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās varētu notikt no 1.augusta līdz 2023.gada 31.decembrim.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.