LIZDA pārmet, ka IZM neņem vērā priekšlikumus "kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanai"

Vanaga skaidroja, ka LIZDA kritiski vērtē IZM sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" projektu. Arodbiedrības ieskatā ziņojumā ir vairākas būtiskas nepilnības, kas apdraud kvalitatīvas izglītības īstenošanu nākotnē, taču, lai to nepieļautu, LIZDA aicina ministriju ņemt vērā arodbiedrības izstrādātos priekšlikumus.

Ceturtdien Vanaga arodbiedrības pozīciju apsprieda ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), tomēr, pēc viņas paustā, sarunas ar IZM par arodbiedrības priekšlikumiem, diemžēl, ir bez rezultātiem, jo ministre uzskatot, ka LIZDA prasītais papildus atbalsts par tehnoloģiju nodrošināšanu, interneta kvalitātes risināšanu, papildus piemaksu attālināto mācību ietvaros esot sociālismam raksturīgs.

"Jāsecina, ka IZM vēlas digitalizācijas un attālināto mācību jautājumus risināt uz pedagogu rēķina, kā arī ministrijas vadības ieskatā digitalizācija atrisinās visas problēmas," pauda Vanaga, uzverot, ka LIZDA turpinās iestāties par saviem priekšlikumiem, jo jaunām idejām esot nepieciešami atbilstoši resursi.

Arodbiedrībā norādīja, ka IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" Ministru kabineta (MK) sēdē bija paredzēts skatīt otrdien, tomēr pēc LIZDA, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem informatīvā ziņojuma izskatīšana atlikta.

Vanaga uzsver, ka šis informatīvais ziņojums ir jāpilnveido, pretējā gadījumā daudzas ieceres paliks tikai ieceru līmenī. Vairākas idejas esot atbalstāmas, taču vislielākie iebildumi arodbiedrībai ir par to, ka daudzām iecerēm nav seguma. "Būtībā ir paredzēts šīs idejas realizēt uz pedagogu darba rēķina, palielinot slodzi, bez pietiekama atbalsta," norādīja LIZDA priekšsēdētāja.

LIZDA aicina ministriju uzlabot pasākumu plānu kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanai ar arodbiedrības sagatavotajiem priekšlikumiem, tostarp,  papildināt informatīvo ziņojumu ar finansējuma apjomu un avotiem vispārējās izglītības digitalizācijai, kā arī papildināt ziņojumu ar nosacījumu, ka darba devējam jānodrošina izglītības iestādes un pedagogi ar atbilstošiem informāciju tehnoloģiju resursiem un profesionālo atbalstu visiem pedagogiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.

Arodbiedrība arī aicina steidzami īstenot pasākumus pedagoga profesijas prestiža celšanai un jauno pedagogu piesaistīšanai, it īpaši STEM jomās, kā arī pilnveidot obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksa aprēķinu atbilstoši starptautiski atzītiem izglītojamo mācību sasniegumus ietekmējošiem datiem līdz 2020.gada 30.decembrim.

Arodbiedrībā uzsvēra, ka LIZDA iebilst pret atšķirīgu nosacījumu piemērošanu valsts augstskolu un privātajām vispārējās vidējās izglītības iestādēm attiecināmo minimālo izglītojamo skaita prasību 10.-12.klasē, kā arī arodbiedrība iebilst pret terminēto darba līgumu ieviešanu vispārējās izglītības iestāžu direktoriem.

Vienlaikus LIZDA pauž bažas par to, vai ir izvērtēti visi riski par vidējās izglītības kvalitāti un pieejamību, ja tiks slēgtas 127 izglītības iestādes.

Tāpat LIZDA uzskata, ka jāveic cilvēkresursu audits izglītības iestādēs, lai nodrošinātu individualizētu mācību procesu katra skolēna izaugsmei. Izglītojamo mācību sasniegumus nebūs iespējams paaugstināt, ja netiks nodrošināti atbilstoši personāla resursi ar augstu profesionālo kvalifikāciju, noteikts maksimālais skolēnu skaits, pilnveidota pedagogu darba slodze, kas ietver visu pedagoga veicamo darba pienākumu atbilstošu apmaksu, uzskata arodbiedrībā.

LIZDA priekšsēdētāja piebilda, ka IZM sagatavotajā pasākumu plānā ir arī atzinīgi vērtējami priekšlikumi. Proti, plānots veidot integrētu modulāras mācību vadības platformu, kā arī pedagogi varēs pilnveidot savas digitālās iemaņas. Tāpat LIZDA atzinīgi vērtē ieceri par izglītības kvalitātes kritēriju papildināšanu, iekļaujot izglītojamo izaugsmes novērtēšanas rādītāju, attiecīgi izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē veicot šāda novērtēšanas rīka izstrādi.

LIZDA arī atbalsta nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot finansēšanas principu, īpašu uzmanību vēršot uz finansējuma piešķiršanu izglītības iestādei atkarībā no klašu komplektu skaita un mācību plāna.