Jauno mācību gadu skolēni sāks klātienē, būs arī tālmācība ^{Apriņķis.lv}

Ministrija piedāvā trīs modeļus, skolām un pašvaldībām jāizvēlas

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi trīs iespējamos mācību procesa īstenošanas modeļus. Pirmais jeb A modelis paredz mācības klātienē, kad skola nodrošina pamatprasības attiecībā uz Covid-19 ierobežošanu. Otrais jeb B modelis paredz daļēji attālinātas mācības, kas jāīsteno, ja skola nevar nodrošināt optimālu koplietošanas telpu piepildījumu skolēnu plūsmas koordinēšanai. Savukārt saskaņā ar trešo jeb C modeli mācības notiks tikai attālināti, un tas jāpiemēro, ja izglītības iestādē konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Jau jūlija nogalē tika plānots, ka izglītības process, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, no 1. septembra tiks organizēts klātienē. Protams, lai mācību procesu visos izglītības līmeņos organizētu klātienē, jāveic nepieciešamie drošības pasākumi – jānodrošina savlaicīga informēšana, jāievēro higiēnas prasības, personiskā veselības stāvokļa uzraudzība un distancēšanās. Skolās distancēšanās saistīta ar koplietošanas telpu piepildījumu un izglītojamo plūsmas koordinēšanu, pēc iespējas izslēdzot plūsmu pārklāšanos un drūzmēšanos. Šī joma atstāta skolu vadības un pašvaldību ziņā, jo katras izglītības iestādes situācija un iespējas atšķiras.

Kā noskaidroja “Rīgas Apriņķa Avīze”, skolās ar mazāku audzēkņu skaitu nav īpašu problēmu izmantot A modeli, bet lielajās skolās viss ir daudz sarežģītāk – jāpiemēro gan A, gan B modelis, un arī tad varētu būt problemātiski ievērot visas epidemioloģiskās normas un prasības.

Mācīsies vienā kabinetā, sportos svaigā gaisā

Ādažu vidusskola ar 1700 audzēkņiem ir otrā lielākā skola Latvijā, bet ārpus galvaspilsētas – pati lielākā. Mācību iestādes direktors Česlavs Batņa stāsta: “Sākot ar 1. septembri, Ādažu vidusskolā mācības tiks noorganizētas daļēji attālināti. Tas nozīmē, ka 1.–6. klases mācīsies tikai klātienē, bet 7.–12. klašu posmā 7. un 8. klases pa kārtai vienu nedēļu mācīsies klātienē, bet otrā nedēļā attālināti. Mēs esam liela skola, tādēļ mums nav citas iespējas, lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos starp audzēkņiem.

Protams, paredzētas vēl dažādas nianses, piemēram, tagad nevis bērni pēc katras mācību stundas dosies uz citu kabinetu, bet gan pedagogi dosies pie audzēkņiem uz viņu klasi. Tiesa, iespējami arī izņēmumi, ja būs paredzēts kāds laboratorijas darbs speciāli aprīkotā mācību kabinetā. Jaunākā vecuma bērniem sporta nodarbības bija paredzētas baseinā, bet no tā mēs atteicāmies, jo uz baseinu būtu jādodas ar autobusu, tas katru reizi jādezinficē, un būtu arī citi sarežģījumi. Vismaz līdz jaunajam gadam lielākoties sportosim ārā.”

Tāpat direktors atklāj, ka droša mācību procesa organizēšanā jāņem vērā vēl daudzas nianses, kas saistītas gan ar bērnu ēdināšanu, gan ar starpbrīžu plānošanu, kas tagad klasēm būs dažādos laikos. Paredzēts, ka Ādažu vidusskolā būs gan stingrāki iekšējās kārtības noteikumi, kas tiks saskaņoti ar pašvaldību, gan arī tiks izstrādāti ieteikumi vecākiem un skolēniem. Piemēram, ja bērnam būs kāda elpceļu infekcija, viņš būs saaukstējies, vecāki tiks lūgti skolēnu uz skolu nelaist. Direktors Batņa uzskata, ka sākumskolas korupusā [Ādažu vidusskola izvietota divos korpusos, – aut.] ievērot epidemioloģiskās drošības prasības var salīdzinoši labi, jo tur jau uzstādīta termokamera – digitāla ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīce.

Starp citu, ādažnieki bija pirmie visā valstī, kas tādu iegādājās. Bērnam ienākot skolā, termokamera automātiski fiksēs, vai viņam nav paaugstināta temperatūra. Ja būs, brīdinājumu par to nekavējoties saņems medicīnas māsa, kura attiecīgi reaģēs, apsekojot audzēkni. Reaģējot uz Ādažu novada pašvaldības ieteikumu, Ādažu vidusskolā skolotāji strādās ar sejas aizsargvairogiem.

“Ja kādā no mūsu mācību iestādes korpusiem tomēr tiks konstatēta inficēšanās ar Covid-19, mans lēmums pilnīgi noteikti būs to uz laiku slēgt. Skolotāji tomēr dosies no vienas klases uz citu, dienā apmeklējot vismaz septiņus kabinetus. Mēs nevaram būt droši, ka arī pedagogi nebūs inficējušies. Manuprāt, tā ir vienīgā izeja, lai nekavējoties un mērķtiecīgi reaģētu,” uzskata Česlavs Batņa. Viņš gan cerot, ka tā nenotiks un ka viss būs kārtībā.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās arī ar Ķekavas vidusskolas direktori Sandru Pugovku, kura telefonsarunā atklāja, ka viņas vadītajā mācību iestādē, kurā mācās aptuveni 1100 audzēkņu, 1.–6. klašu skolēni uz skolu dosies katru dienu, bet vecākajām klasēm būs tāds kā slīdošais grafiks. Direktore atklāj, ka vēl tiek spriests un meklēts labākais variants, bet “izskatās, ka būs tā, ka, piemēram, vienu dienu attālināti mācīsies 7. klašu audzēkņi, nākamajā dienā 8. klases, pēc tam 9. klases. Apmēram tā… Turklāt organizēsim, lai tā nedēļas diena, kad būs tālmācība, mainītos, lai nebūtu tā, ka, piemēram, septīklasnieki tikai pirmdienās nenāk uz skolu. Starpbrīži nebūs tik gari, kā ierasts, un skolēni to laikā uzturēsies savās klasēs. Ar pašvaldību to visu vēl līdz galam neesam saskaņojuši, bet doma ir tāda, ka 7.–12. klases mācīsies pēc B modeļa.”

Ja tomēr izrādīsies, ka kāds no skolas audzēkņiem inficējies ar Covid-19, mācību iestāde nekavējoties sazināšoties ar Slimību profilakses un kontroles centru, lai tālāk rīkotos saskaņā ar centra speciālistu ieteikumiem. Taču, tā kā Ķekavas vidusskola izvietota divās ēkās un tām ir vairāki stāvi, nav teikts, ka arī tādā gadījumā visām klasēm uzreiz būs jāpāriet uz mācībām attālināti.

Mazajās skolās drošāk, tomēr izaicinājumu netrūkst

Sarunu ar Stopiņu pamatskolas vadītāju “Rīgas Apriņķa Avīze” sāk, apsveicot Gintu Ozoliņu ar jauno amatu, jo par direktori viņa apstiprināta tikai pirms pāris dienām. Stopiņu pamatskolā G. Ozoliņa gan nav nekāda “jauniņā”, jo pirms tam viņa strādāja par skolas direktora vietnieci izglītības jautājumos. Stopiņu pamatskolā mācās 184 skolēni, un to apmeklē arī pirmsskolas vecuma bērni.

Jautāta par to, kā tiks organizēts mācību process, direktore stāsta: “1.–6. klašu audzēkņi mācīsies tikai klātienē, bet 7.–9. klašu skolēni strādās pēc B modeļa, tas ir, gan attālināti, gan klātienē. Tas nozīmē, ka vecāko klašu audzēkņi uz skolu nāks tikai divas vai trīs dienas nedēļā. Tikai tā, ņemot vērā skolas ēkas lielumu, mēs varēsim nodrošināt visu higiēnas noteikumu un distancēšanās prasību ievērošanu. Stundas un starpbrīži skolā nesāksies vienlaikus. Var teikt, ka skola tiks sadalīta divās daļās – vieni bērni strādās vienā laikā, pārējie – citā. Starpbrīži būs tikai desmit minūtes – lai varētu dezinficēt visas telpas. Pusdienošana arī nenotiks vienā laikā, bet pakāpeniski – pa grupām. Ja kādreiz no kabineta uz kabinetu gāja skolēni, tad tagad viņi klases telpu nemainīs, bet gaidīs skolotājus pie sevis. Vienas klases bērni savā starpā kontaktēties varēs, bet nedrīkstēs pieļaut, lai kopā saiet bērni no dažādām klasēm. Ja tā gadīsies, inficēšanās gadījumā būs daudz sarežģītāk noteikt, kurš kuru aplipinājis. Ja vīruss tiks konstatēts tikai vienas klases bērniem, vismaz nevajadzēs visu skolu slēgt ciet.”

G.Ozoliņa atzīst, ka visu saplānot nav vienkārši, tomēr Stopiņu pamatskolā, kas ir salīdzinoši neliela, tas noteikti ir vieglāk nekā lielajās mācību iestādēs, kurās mācās 1000 un vairāk audzēkņu.

Tīnūžu sākumskolas direktori Zani Āboliņu “Rīgas Apriņķa Avīze” sazvana laikā, kad kopā ar kolēģiem viņa plāno, kā jaunajos apstākļos visoptimālāk organizēt mācību procesu, lai bērniem būtu garantēta droša vide. “Pirmkārt, bērnam skolā jājūtas droši ne tikai fiziski, bet arī attiecībā uz savu veselību, psiholoģisko un emocionālo stāvokli,” uzsver Āboliņa. Ņemot vērā to, ka sākumskolu apmeklē 1.–6. klases audzēkņi, kam mācības paredzētas tikai klātienē, tīnūžniekiem B modelis nav aktuāls. Visas nianses, kā notiks mācības, direktore varēšot atklāt pēc pāris dienām, bet jau šobrīd zināms, ka, piemēram, mācību iestādē netiks ielaisti bērnu vecāki.

“Mēs esam paredzējuši, ko bērni darīs starpbrīžos, kur viņi pulcēsies, maksimāli plānojam tā, lai nebūtu mijiedarbības starp klašu kolektīviem, lai arī interešu izglītības nodarbības un brīvais laiks tiktu pavadīts tikai kopā ar saviem klasesbiedriem. Tas viss attieksies arī uz ēdināšanu, garderobēm un daudz ko citu,” stāsta direktore. “Mums skolā ir tikai sešas klases. Šajā ziņā mēs esam diezgan lieli veiksminieki, jo mums nav, kā citās skolās, kur ir pat 50 klases. Mums būs diezgan viegli visu noorganizēt, un to var uzskatīt par mazo skolu priekšrocību. Mēs visi cits citu pazīstam, esam kā viena liela ģimene, skolotāji zina katru bērnu – kurā klasē viņš mācās, kā viņu sauc,” atklāj Zane Āboliņa.

1.septembrī Tīnūžu sākumskolas durvis vērs nedaudz mazāk par 80 audzēkņiem. Sākumskolu apmeklē arī pirmsskolas vecuma bērni, bet viņiem ir sava ēka, tādēļ ar skolēniem bērnudārznieku ceļi nekrustojas. Kā pastāsta direktore, nākamās nedēļas sākumā paredzēts visus drošības noteikumus vēlreiz pārrunāt ar pašvaldības speciālistiem, un Ikšķiles novada pašvaldība arī solījusi meklēt finansējumu digitālā temperatūras mērītāja iegādei. Sarunas noslēgumā direktore piebilst, ka 1. un 4. klasēs no šī mācību gada tiks ieviestas jaunās kompetences, tas ir, bērni mācīsies darot, tātad arī tas pedagogiem un audzēkņiem būs jauns izaicinājums. Taču mācību iestāde esot gatava situācijai, kad mācību procesu atkal var nākties organizēt tikai attālināti. Pagājušajā mācību gadā tā jau tika strādāts, turklāt diezgan veiksmīgi. Visi bērni mācījās, neviens nebija atstāts novārtā.

Profesiju attālināti neiegūsi – Bulduru vidusskolā būs A modelis

Lai noskaidrotu, kā attālināta mācīšanās tiek nodrošināta mācību iestādēs, kurās skolēni apgūst profesiju, “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Skolas direktore Ieva Vincovska telefonsarunā pastāstīja, ka viņas vadītajai mācību iestādei šobrīd tālmācībai akreditēta viena programma, bet jaunā mācību gada sākumā licencēšanai tiks iesniegtas vēl divas profesionālās izglītības programmas. Tas gan nenozīmē, ka profesiju var iegūt, mācoties tikai attālināti. Saskaņā ar rekomendācijām tālmācības ceļā var apgūt līdz 30% no programmas teorētisko stundu apjoma. Bulduru Dārzkopības vidusskolā mācības uzsāk jaunieši gan ar pamatskolas, gan vidējo izglītību, profesiju tur iegūst arī pieaugušie.

Audzēkņu skaits, ņemot vērā to, ka dažādu speciālitāšu iegūšanai paredzētais laika periods atšķiras, ir svārstīgs, bet vidēji Bulduru Dārzkopības vidusskolā vienlaikus mācās 250–350 cilvēku. “Mēs varam divu metru distanci nodrošināt, lai gan šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360

“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” klase (grupa) tiek uzskatīta par darba kolektīvu, tāpēc mācību laikā nav jāievēro šī distance. Distancēšanās ir svarīga starp grupām, kā arī pieaugušo neformālajā izglītībā. Ņemot vērā to, ka mūsu skolas ēka un arī teritorija ap to ir pietiekami plaša, to nodrošināt nebūs grūti,” pauž mācību iestādes direktore.

Bulduru Dārzkopības vidusskola būs viena no tām mācību iestādēm, kas jauno mācību gadu sāks pēc A modeļa, protams, ievērojot visus higiēnas, personiskā veselības stāvokļa uzraudzības un distancēšanās noteikumus.