Izglītības biedrības aicina rast jaunus kompromisus ātrākai skolotāju algu celšanai

Kā norādīja abas biedrības, skolotāju atalgojuma celšana pakāpeniski līdz 2025.gadam ir pārāk ilgs laiks, lai efektīvi risinātu skolotāju trūkumu skolās. Abas biedrības uzstāj, ka problēmas risinājumā ir jārod kompromiss, kas dotu skolotājiem saņemt lielāku atalgojumu ātrāk.

LIZDA jaunajā pedagogu atalgojuma modelī atbalsta pirmsskolas izglītības iestādes (PII) skolotāja likmju skaita sadalījumu - uz 12 bērniem rast vienu pedagogu valsts pilsētās, reģionālās nozīmes attīstības centros un Pierīgas novados. Atbalstu pauda arī priekšlikumam par PII speciālajā grupiņā nodrošināt divus pedagogus.

LIZDA ieskatā, pozitīvi vērtējams arī priekšlikums par klašu sadalījumu - liela (vairāk nekā 21 izglītojamais), vidēja (15-20 izglītojamie) un maza (8-14 izglītojamie) klase. Kā skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, priekšlikums mazināt skolēna skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu ir vērtējams pozitīvi.

Arodbiedrības atbalstu guva priekšlikumi, kas paredz palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai un par PII pedagoga vienas darba stundas izmaksas pielīdzināšanu vispārējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksai pilnā apmērā. Arī ikgadējais finansējuma pieaugums 8,4% apmērā pedagogu darba samaksai arodbiedrībai ir pieņemams.

LIZDA atbalstu neguva priekšlikums, kas paredz pedagogiem pāreju no 30 stundu slodzes uz 40 stundu slodzi, ja ir pakāpeniska virzība uz skolotāja darba slodzes sadalījumu 60:40 (60% velta kontaktstundām, bet 40% - citiem pienākumiem). Arodbiedrība rosina šo priekšlikumu īstenot jau 2022.gada septembrī. Tāpat arodbiedrība aicināja lielāku darba samaksu nodrošināt jau no 2022.gada septembra, nevis pakāpeniski līdz 2025.gadam.

Tāpat arodbiedrības ieskatā nav pieņemams pedagogu darba slodžu sadalījums 90:10, 80:20 vai 70:30. LIZDA uzstāj, ka pedagogiem ir jāsaglabā slodžu sadalījums 60:40 un tas ir jāīsteno no 2022.gada septembra. Arī stundu skaits klases audzināšanai arodbiedrībā nav pieņemams, līdz ar to LIZDA piedāvā audzināšanai nedēļā pedagogam noteikt trīs līdz astoņas stundas, to nosakot atbilstošu izglītojamo skaitam klasē. 

Arodbiedrības ieskatā pedagogu atalgojumu reformā nav pieņemams priekšlikums par PII pedagogu darba stundu sadalījumu nedēļā, kas patlaban ir 36 stundas tiešajiem pienākumiem, bet četras - citiem. LIZDA uzstāj, ka nepieciešams stundas sadalīt 32 stundas tiešajiem, bet citiem pienākumiem - astoņas. LIZDA apstrīd arī priekšlikumu, kurā piedāvā vienu PII skolotāju nodrošināt uz desmit bērniem teritorijās ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem, novados pie ārējās Eiropas Savienības robežas. Arodbiedrība piedāvā šajās teritorijās nodrošināt vienu PII skolotāju uz astoņiem bērniem. 

Kā norādīja Vanaga, lai definētu skolotāju tiešos un netiešos pienākumus, Latvija regulējumā ir paredzēti desmit normatīvie akti. Biedrības vadītāja uzsvēra, ka regulējums norāda, ka pedagogu pienākumi ir ļoti daudzveidīgi. Vienlaikus viņa atgādināja, ka normatīvajos aktos ir noteikta samaksa par virsstundām, kas "pedagogiem netiek darīts gadiem". "Tas ir kategoriski nepieļaujami, tas ir jāpārtrauc," sacīja biedrības priekšsēdētāja. 

Savukārt LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns atklāja, ka pie pedagogu slodžu sadalījuma 60:40, rodas jauns pedagogu vakanču skaits. LIVA ieskatā, šis slodžu sadalījums rada riskus izglītības nodrošināšanai.

Kā norādīja Kalvāns, LIVA būtu gatava iet uz kompromisu, vidus ceļu, lai ātrāk iegūtu finansējumu skolotāju atalgojuma celšanai. LIVA apzinās, ka 406 miljoni eiro uzreiz valsts budžetā nav atrodami, taču asociācija uzstāj, ka ir jārod iespēja lielāku finansējumu rast ātrāk, lai arī pedagogi "labumus baudītu ātrāk".

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda sapratni par steidzamību skolotāju algu celšanai, taču viņa atgādināja, ka "uz sitienu" 406 miljonus izglītības sektoram šim mērķim valsts budžets nespēs dot. Ministre pauda pārliecību, ka piedāvātais pedagogu atalgojumu modelis spēs risināt trūkstošo skolotāju skaitu, kā arī pakāpeniskā pieeja ir reālākais variants, lai skolotājiem celtu algas. 

Politiķe atzīmēja, ka no iedzīvotāju nodokļiem izglītībai velta 11%, kā to nosaka Eiropas Savienības standarts, bet nav iespējams korekti salīdzināt Lietuvas un Igaunijas finanšu apjomus izglītībā, ja katrā valstī ir citādāks vidējās algas līmenis.

Viņa arī skaidroja, ka dažādais skolotāja darba slodžu sadalījums ir piemērots attiecīgi klases lielumam, jo, viņas ieskatā, nav samērīgi salīdzināt skolotāja atdevi lielai klasei ar skolotāja atdevi mazai klasei. Ministre atzīmēja, ka dažāds klašu sadalījums ir noteikts, lai katram bērnam varētu nodrošināt modernu un kvalitatīvu izglītību. 

LETA jau ziņoja, ka pirmsskolas pedagogu atalgojuma nevienlīdzības mazināšanai taps jauni aprēķini, lai vērtētu iespējas to celt vairāk nekā bijis plānots līdz šim.

Patlaban IZM jaunais pedagogu atalgojuma modelis paredz, ka pirmsskolas pedagogiem no šī gada septembra atalgojumu varētu palielināt par 5%. Šim mērķim no valsts papildus nepieciešami apmēram 800 000 eiro, bet no pašvaldībām - 1,4 miljoni eiro.

Ar 5% algas pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi saņemtu 872 eiro pirms nodokļu nomaksas par 40 darba stundām nedēļā.

Savukārt 2022.gadā 10% atalgojuma palielinājums (līdz 960 eiro) pirmsskolas pedagogiem par 40 stundu slodzi nedēļā valstij izmaksās papildus astoņi miljonus eiro, bet pašvaldībām - 7,4 miljonus eiro. Vēlāk 2023.gadā valstij provizoriski vajadzēs algām novirzīt 19,2 miljonus eiro, bet pašvaldībām - 13,4 miljonus eiro.

Tāpat no 2022.gada 1.septembra par 30 stundu slodzi nedēļā zemākā darba algas likme būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet par 40 stundu slodzi - 1200 eiro. Savukārt vidējā termiņā pedagogu atalgojums pirms nodokļu nomaksas sasniegšot 1500 eiro.

Jau ziņots, ka janvāra beigās IZM veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā - 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.