Koalīcija vienojusies par atbalsta sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem arī izglītības jomā

Pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes politiķis šodien norādīja, ka šajā jautājumā atbalstīts izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) priekšlikums.

Muižniece sīkāk skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija koalīcijā prezentēja finanšu pieteikumu, lai Ukrainas civiliedzīvotājus nodrošinātu ar pieeju izglītības iestādēm, tajā skaitā pirmsskolas un vispārējai izglītībai, kurā pašvaldībām paredzēts piešķirt atbilstošu mērķdotāciju nepieciešamo izdevumu segšanai. Otrs bloks esot atbalsts ar stipendiju bakalaura, maģistra un doktorantūras studējošajiem, kā arī atbalsts pētniekiem un zinātniskajam personālam.

Ašeradens norādīja, ka koalīcijā tika apspriests jautājums, kā maksimāli precīzi palīdzēt kara bēgļiem no Ukrainas, kuri devušies uz Latviju. Politiķis pateicās Rīgas domei un ministriem, kuri iesaistījās bēgļu atbalsta centru veidošanā, pieļaujot, ka arī citas pašvaldības veidos šādus atbalsta punktus.

Tāpat koalīcija sprieda par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitāti, lai atbilstoši varētu reģistrēt bēgļus, atzīmēja Ašeradens.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka kopš Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai civilās aizsardzības komisijās vērsušās teju 3000 personas, no tām 42% nepilngadīgie, bet 48% - sievietes.

Viņš minēja, ka valdība nedēļas nogalē pieņēma lēmumus, lai palīdzētu pašvaldībām ar Ukrainas bēgļiem, paredzot katram Ukrainas civiliedzīvotājam 20 eiro apmērā kompensēt dzīvošanas izdevumus, kā arī papildu tam ēdināšanas izdevumus. Reizē ministrs uzsvēra, ka bēgļu atbalsta procesā ir nepieciešams iesaistīties ikvienai pašvaldībai, un nav pieļaujams, ka viena pašvaldība strādātu vairāk nekā citas.

Plešs arī sacīja, ka pašlaik koalīcija nav apsvērusi iespēju nodrošināt robežkontroli ar Lietuvu un Igauniju, lai tādā veidā uzreiz pie robežas identificētu personas, kurām nepieciešama palīdzība. Iekšlietu ministrija un par bēgļu situāciju atbildīgais resors pašlaik tiekot galā ar saviem pienākumiem, pietiekami operatīvi sadarbojoties ar pašvaldībām.

"Ir pietiekami skaidrs algoritms izstrādāts gan esošā regulējuma ietvaros par to, kādā veidā nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī par to, kādā kārtībā izsniegt nepieciešamos dokumentus, lai cilvēkiem, kuriem dokumentu nav, uz tā pamata sniegtu tālāk nepieciešamo palīdzību un atbalstu," skaidroja Plešs.

Vaicāts, vai paredzēts sniegt kādu atbalstu arī iedzīvotājiem, kuri uzņem pie sevis bēgļus, ministrs skaidroja, ka pašlaik ir panākta vienošanās par finanšu atbalsta sniegšanu pašvaldībām par Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu pašvaldību īpašumos vai arī mājoklis tiktu nodrošināts, slēdzot līgumus ar juridiskām personām.

Pie esošās plūsmas ar minētajiem resursiem ir pietiekami, lai pilnā mērā nodrošinātu cilvēku izmitināšanu un pašreizējā situācija "papildu risinājumus neprasa", atzīmēja Plešs. Viņš skaidroja, ka, ja mainīsies situācija, tad varētu tikt lemts arī par citiem risinājumiem.

Ašeradens, komentējot jautājumu par iespēju atjaunot robežkontroli, piebilda, ka pirmdien koalīcijas diskusijās izskanējis, ka Rīgas dome ir ļoti labi noorganizējusi bēgļu atbalsta centra darbību, kas varētu kalpot par paraugu, kā šāda veida centrus atvērt arī citās pašvaldībās. "Tā būtu optimālā atbilde uz šo jautājumu - ir šis bēgļu atbalsta centrs, tad, šķērsojot robežu, pieteikties tur un saņemt maksimāli iespējamo atbalstu šajā punktā un tad skatīties atsevišķi organizāciju līmenī," teica Ašeradens.