Šajā akadēmiskajā gadā augstskolās bijis mazākais studijās uzņemto un studējošo skaits pēdējos 10 gados
- Autors: Apriņķis.lv
Uzņemto, studējošo un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits (tūkstošos). Grafika - CSP
2022./2023.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 75,4 tūkstoši studējošo, kas ir par 2,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 26,4 tūkstoši studenti, kas ir mazākais uzņemto studentu skaits pēdējo desmit gadu laikā un par 8,9 % mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Puse uzņemto studentu (53,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,5 % – maģistra, 20,2 % – koledžas, savukārt 2,7 % – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 14,9 tūkstoši jeb 56,3 % no kopējā uzņemto skaita.
Vairāk nekā puse uzņemto studentu (57 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2 %), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8 %).
Pēc CSP datiem, 2022.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,4 tūkstoši studentu – par 1285 jeb 8,7 % mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Vairāk nekā trešdaļa (34,5 % jeb 4,6 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 18,8 % jeb 2,5 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1,5 tūkstoši jeb 11,5 % no kopējā absolventu skaita.
Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes, norāda CSP.
Uzņemto studentu skaita kritums gandrīz visās nozarēs
Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto studentu skaits ir samazinājies gandrīz visās nozarēs, izņemot dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kur tas pieaudzis par 5,6 %. Vislielākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir pakalpojumu (-15,4 %), sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (-14,3 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (-12,2 %) studiju programmās.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 8,9 tūkstoši uzņemto studentu izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis ir mazākais uzņemto studentu skaits šajās programmās pēdējo 20 gadu laikā. Otrā populārākā izvēle jaunajiem studentiem bija veselības aprūpe un sociālā labklājība (4,5 tūkstoši jeb 17,1 % no kopskaita) un trešā – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (14,0 %). Vismazākais uzņemto studentu skaits bija izglītības (6,0 % jeb 1,5 tūkstoši studentu) un lauksaimniecības (1,6 % jeb 417 studenti) studiju programmās.
Mazākais kopējais studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā
Kopējais studējošo skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (75,3 tūkstoši) ir samazinājies par diviem tūkstošiem, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 6,2 tūkstošiem jeb 7,7 %. Koledžas līmeņa programmās studē 12,9 tūkstoši, bakalaura – 43,1 tūkstoši, maģistra – 16 tūkstoši, savukārt doktora līmeņa programmās – 3,3 tūkstoši studentu.
Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita (sieviešu īpatsvars – 61,4 %), tomēr šajās programmās, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir lielākais studentu skaita samazinājums – 934 studenti jeb 46,5 % no kopējā studentu skaita samazinājuma visās programmās.
CSP dati liecina, ka joprojām vairāk nekā puse studējošo ir sievietes – 57,6 % (43,4 tūkstoši) no studējošo kopskaita. Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās (91,8 % jeb 4 tūkstoši), augsts sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 80,3 % jeb 11 tūkstoši. Lielākais vīriešu īpatsvars nemainīgi ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās – 75,5 % jeb 7,8 tūkstoši studentu. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās – 71,4 % jeb 5 tūkstoši studentu.
