Menu
 

Pierīgas pašvaldības iebilst pret vidusskolu slēgšanu telpu trūkuma dēļ

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Pierīgas pašvaldības iebilst pret vidusskolu slēgšanu telpu trūkuma dēļ. Otrdien valdības sēdē, kur tika skatīts Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla sakārtošanu, Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) aicināja turpināt diskusijas un nepārsteigties ar lēmumiem.

Viņa pauda neizpratni, ka plānots kā skolu dibinātājus atstāt pašvaldības, bet par skolām no 7. līdz 12.klasēm lems valdība. "Kā šādā situācijā par izglītības attīstību pašvaldībā, balstoties uz pašvaldības plānošanas dokumentiem, varēs lemt pašvaldību deputāti? Kā šādā situācijā pašvaldību deputāti varēs lemt par investīcijām skolās?" jautāja Paulāne.

Viņa uzsvēra, ka pašlaik IZM piedāvājums Pierīgas novados atstāt pa vienai vidusskolai neesot īstenojams, jo izglītības iestāžu kapacitāte esot izsmelta. Piemēram, Ulbrokas vidusskolā nesen vēl bija četras pirmās klases, tad piecas, bet tagad bērnu skaits, kas vēlas mācīties pirmajā klasē, jau ir pietiekams sešām vai septiņām klasēm. Ja tiktu ievērots IZM noteiktais, ka pirmajā klasē jābūt 20 bērniem, tad Ulbrokas vidusskolā varētu atvērt deviņas klases.

Paulāne nocitēja Olaines novada pašvaldības vēstuli, kurā uzsvērts, ka jau pašlaik Olaines novadā izglītības iestādēs nav iespējams uzņemt papildu skolēnus tieši telpu trūkuma dēļ un neesot pamata domāt, ka šajā pašvaldībā skolēnu skaits varētu samazināties.

Līdzīga situācija esot Ķekavas novadā, kur tiek piedāvāts slēgt Baložu un Baldones vidusskolas. Jau ar šīm skolām, Ķekavas vidusskolā skolēnu skaits pieaugs par 50% un Ķekavas vidusskolas kapacitāte esot sasniegusi maksimumu.

Kā piemēru Paulāne minēja Ādažu novadu, kur skolai tika uzbūvēta piebūve, cerot, ka tas atrisinās situāciju ar telpu trūkumu. Taču telpas tika piepildītas pāris gadu laikā. 

Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas, lēš IZM. IZM piedāvā kritērijus "efektīva skolu tīkla izveidei". Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte. 20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.