Pierīgā iebilst pret skolu slēgšanu ^{Apriņķis.lv}

Reformas rezultātā no 175 šī vecuma posma izglītības iestādēm ārpus Rīgas paliktu 85, bet Rīgā no 63 palikšot 54, žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Savukārt 1.–6. klašu vecuma posma izglītības iestāžu uzturēšana paliks pašvaldības kompetencē, attiecīgi šo skolu skaits joprojām būs atkarīgs no vietvaru lēmumiem.

Būtiskas izmaiņas skartu arī atbildības sadali par skolām starp valsti un pašvaldību. Proti, būtiskākā Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātā izmaiņa ir valstij pārņemt lēmumu pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā 7.–12. klašu posmā. Līdz šim ministrija tikai saskaņoja pašvaldību lēmumus par skolu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Izglītības un zinātnes ministrija gan nerosina mainīt izglītības iestāžu dibinātāju statusu – tāpat kā līdz šim to dibinātājs būtu pašvaldība. Tas nozīmētu, ka valsts pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.–12. klašu posmā, bet pašvaldībām paliktu iespēja pašām lemt par sākumskolu (1.–6. klašu) tīklu.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas izglītības pieejamība visos reģionos, kā arī nodrošināta iespēja izvēlēties daudzveidīgu padziļināto kursu piedāvājumu. Tāpat tikšot nodrošināta adekvāta pedagogu slodze un atalgojums, efektīva esošo pedagogu resursu izmantošana, kā arī nodrošināts izmaksu efektīvs tīkls valsts mērogā.

Tomēr jau iepriekš Latvijas Pašvaldību savienība ir paudusi viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā reforma var veicināt depopulāciju, proti, to, ka vēl vairāk iedzīvotāju aizplūdīs uz lielajām pilsētām vai Pierīgu. Pašvaldību savienība iesaka, lemjot par skolu nākotni, ņemt vērā arī to kvalitāti, un tās vērtējumu balstīt uz katra bērna individuālās izaugsmes mērījumu.

Pierīgas pašvaldības iebilst

Šonedēļ valdības sēdē, kur tika skatīts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla sakārtošanu, Pierīgas pašvaldības iebilda pret vidusskolu slēgšanu telpu trūkuma dēļ.

Tā, piemēram, Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) aicināja turpināt diskusijas un nepārsteigties ar lēmumiem. Viņa pauda neizpratni, ka plānots kā skolu dibinātājus atstāt pašvaldības, bet par skolām 7.–12. klašu izglītības posmā lems valdība. ”Kā šādā situācijā par izglītības attīstību pašvaldībā, balstoties uz pašvaldības plānošanas dokumentiem, varēs lemt pašvaldību deputāti? Kā šādā situācijā pašvaldību deputāti varēs lemt par investīcijām skolās?”

Paulāne uzsvēra, ka pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums Pierīgas novados atstāt pa vienai vidusskolai nav īstenojams, jo izglītības iestāžu kapacitāte ir izsmelta. Piemēram, Ulbrokas vidusskolā nesen vēl bija četras 1. klases, tad piecas, bet tagad bērnu skaits, kas vēlas mācīties 1. klasē, jau ir pietiekams sešām vai septiņām klasēm. Ja tiktu ievērots ministrijas noteiktais, ka 1. klasē ir jābūt 20 bērniem, tad Ulbrokas vidusskolā varētu atvērt deviņas klases.

Paulāne nocitēja Olaines novada pašvaldības vēstuli, kurā uzsvērts, ka jau pašlaik Olaines novadā izglītības iestādēs nav iespējams uzņemt papildu skolēnus tieši telpu trūkuma dēļ un neesot pamata domāt, ka skolēnu skaits varētu samazināties.

Līdzīga situācija esot Ķekavas novadā, kur tiek piedāvāts slēgt vidusskolas Baložos un Baldonē. Rezultātā Ķekavas vidusskolā skolēnu skaits pieaugs par 50%, un Ķekavas vidusskolas kapacitāte esot sasniegusi maksimumu.

Kā piemēru Paulāne minēja Ādažu novadu, kur skolai tika uzbūvēta piebūve, cerot, ka tas atrisinās situāciju ar telpu trūkumu. Taču telpas piepildījās pāris gadu laikā.