Pētniece: Bažas rada tā skolēnu daļa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei ^{Apriņķis.lv}

"ICCS 2022" pētījumā visvairāk jeb 36% Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā atbilst pētījuma prasmju skalas B līmenim, kas ir otrs augstākais no četriem pilsonisko prasmju un zināšanu līmeņiem. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai Latvijas astoto klašu skolēnu ir  zināšanas un izpratne par pilsoniskajām institūcijām un jēdzieniem, skolēni izprot pilsonisko institūciju savstarpējo saistību, kā arī procesus un sistēmas, kurās tās darbojas, informē IZM.

Ņemot vērā, ka 2022.gadā pilnveidotais mācību saturs vēl nebija pilnībā ieviests, pētījums nenosaka pilnveidotā mācību satura ietekmi uz skolēnu pilsoniskās kompetences attīstību. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver, ka nozīmīga loma skolēnu pilsoniskās kompetences stiprināšanā ir pilnveidotajam mācību saturam, kura pilnveidei tiek pievērsta īpaša uzmanība arī šobrīd. “Mēs turpinām attīstīt mācību saturu, no nākamā mācību gada esam raduši iespēju atjaunot vēstures mācību vidusskolā, kā arī ieviest valsts aizsardzības mācību skolā, kas noteikti stiprinās skolēnu zināšanas un vērtības,” pauž ministre. “Šis ir nozīmīgs starta punkts pilnveidotā mācību satura novērtēšanai, lai nākamajā salīdzinošajā pētījumā, kas notiks 2027.gadā, novērtētu sasniegto,” uzsver A.Čakša.

Pilnveidotais mācību saturs skolēniem sniedz iespējas iegūtās zināšanas pielietot praksē un reālās dzīves situācijās, piemēram, piedaloties skolas pašpārvaldes vēlēšanās, aktīvi iesaistoties vietējās kopienas (pilsētas, novada) jautājumu risināšanā, sadarbībā ar vietējo pašvaldību, norāda IZM.

Augstāko pilsonisko zināšanu jeb A līmeni sasniedza 20% Latvijas astoto klašu skolēnu. Šajā līmenī esošie skolēni demonstrē integrētas zināšanas un izpratni par pilsoniskuma un pilsonības jēdzieniem, izdara vērtējošus spriedumus par politiku, spēj pamatot nostājas vai priekšlikumus, kā arī izvirzīt hipotēzes, pamatojoties uz savu izpratni. Pētījuma rezultāti rāda, ka 2% Latvijas astoto klašu skolēnu nespēja sasniegt zemāko zināšanu un prasmju līmeni, kas nozīmē, ka viņiem praktiski nav pilsoniskās izglītības zināšanu.

Kā uzsver LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma "IEA ICCS 2022" Latvijā vadītāja Ireta Čekse: “Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma – "ICCS 2022" – pirmie rezultāti rāda, ka kopš pēdējā cikla 2016.gadā, skolēnu pilsonisko zināšanu līmenis ir palicis nemainīgs un skolēni savās pilsoniskajās skolas un ārpusskolas aktivitātēs ir palikuši pasīvāki. Tomēr pozitīvi ir tas, ka skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus. Bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei.”

Starptautiskajā salīdzinājumā augstākie sasniegumi pilsoniskajā izglītībā pētījumā ir Taivānas, Zviedrijas un Polijas skolēniem (punktos mērot, virs 550 punktiem, 22 valstu "ICCS" vidējais rādītājs ir 508 punkti), zemākie – Kolumbijas, Bulgārijas un Kipras skolēniem (zem 460 punktiem). Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir 490 punkti, kas ir zemāks rādītājs nekā "ICCS 2022" pētījuma dalībvalstīs vidēji, vēsta IZM.

Pētījumā tika iekļauti arī Latvijas konteksta jautājumi skolēniem par piederību Latvijai un par jauniešu viedokli jautājumos, kas skar Latvijas valsts nākotni un drošību. Augstāku vidējo pilsonisko zināšanu līmeni uzrāda skolēni, kuri kā galveno drošības garantu norāda saliedētu un izglītotu sabiedrību un dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā NATO. 75% no Latvijas astoto klašu skolēniem pauda viedokli, ka pēc desmit gadiem Latviju redz kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Skolēni, kuri Latvijas nākotni redz ES un NATO, vidēji uzrāda augstāku zināšanu līmeni (ar 504 punktiem), kas ir augstāks rādītājs nekā Latvijā vidēji (490 punkti) un gandrīz tikpat augsts kā ICCS 2022 dalībvalstu vidējais rādītājs (508 punkti), savukārt viszemākie pilsoniskās izglītības rezultāti ir tiem skolēniem, kuri par Latvijas drošības garantu ir nosaukuši labas attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.

Augstāki sasniegumi pilsoniskajā izglītībā ir tiem Latvijas skolēniem, kuri mācās ģimnāzijās, kā arī skolēniem Rīgā un mazajās pilsētās. Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka skolēnu snieguma atšķirības zināšanu testā var saistīt ar skolēnu skaitu skolā. Augstāki sasniegumi (vairāk par 500 punktiem) ir vidēji lielās skolās (601 līdz 900 skolēni), skolās ar skolēnu skaitu, kas pārsniedz 900, tie ir nedaudz zemāki (tuvu 500 punktiem), taču viszemākie sasniegumi ir skolās, kurās ir mazs skolēnu skaits. Savukārt, salīdzinot rezultātus pēc aptaujas pildīšanas valodas, skolēniem, kuri aptaujas aizpildīja latviešu valodā, rezultāti bija augstāki, nekā tiem skolēniem, kuri pildīja pētījuma aptaujas krievu valodā. Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību nodrošināt vienlīdz augstus sasniegumus visās skolās, kā arī parāda, ka to spēj nodrošināt spēcīgas un skolēnu skaita ziņā lielākas skolas, skaidro IZM.

Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.