Pētījums: Latvijas skolēnu sniegums kāpis dabaszinātnēs, bet samazinājies matemātikā un lasīšanā ^{Apriņķis.lv}

“OECD savā pētījumā norāda, ka, pilnveidojot izglītības kvalitāti, pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai darbam ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, bet tieši darbam ar labiem un izciliem skolēniem visās satura jomās. Mums ir jāpanāk, ka skolā katrs var sasniegt savu labāko rezultātu un attīstīt talantus, tāpēc ir nepieciešami kompleksi risinājumi skolu ekosistēmas sakārtošanā, kas ļaus turpināt kāpināt Latvijas skolēnu sniegumu. Pozitīvā tendence dabaszinātņu rezultātos ir pirms vairāk nekā desmit gadiem īstenoto reformu un ieguldījumu STEM mācību satura un materiālu sagatavošanā un pedagogu profesionālajā pilnveidē rezultāts. Tas vēlreiz apliecina, ka arī “Skolas 2030” mācību satura reformas ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Pētījums parāda, ka Latvijā skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās, turklāt vislabākie sasniegumi ir valsts ģimnāzijās, tām seko ģimnāzijas, vājāki sasniegumi ir vidusskolās un vēl sliktāki – pamatskolās.

“Visu PISA pētījuma ciklu laikā, sākot ar 2000.gadu, Latvijas pamatizglītības kvalitātes līmenis ir labs un stabils, un vairāk nekā divdesmit gadu laikā Latvijas skolēnu rezultāti ir OECD valstu vidējā līmenī. Turklāt ar tendenci uzlaboties dabaszinātņu sasniegumiem, tādēļ, pilnveidojot kvalitāti, darbs jāvelta skolēnu talantu attīstīšanai visās kompetenču jomās, motivējot viņus uz vēl augstākiem sasniegumiem,” norāda Rita Kiseļova, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētījumu institūta direktore un PISA pētījuma vadītāja Latvijā. 

Skolēnu sniegums matemātikā

2022.gada pētījuma cikla galvenā satura joma bija matemātika – pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā (483 punkti) ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (472 punkti), un tie būtiski neatšķiras no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem. Latvijas skolēni ar vidējiem sasniegumiem matemātikā (483 punktiem) ieņem dalītu 10.–19. vietu starp OECD valstīm un 14.–23.vietu starp visām PISA 2022 pētījuma dalībvalstīm (81 valsts), vēsta IZM.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā (575 punkti), Makao (552 punkti), Taivānā (547 punkti), Honkongā (540 punkti), Japānā (536 punkti), Korejā (527 punkti), Igaunijā (510 punkti), Šveicē (508 punkti), Kanādā (497 punkti), Nīderlandē (493 punkti). Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022. gada pētījumā ir samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu. Statistiski nozīmīgs skolēnu sasniegumu samazinājums starp pēdējiem diviem pētījuma cikliem ir arī vēl 27 citās OECD valstīs.

Skolēnu sniegums dabaszinātnēs

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs (494 punkti) ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (485 punkti). Šie rezultāti ierindo Latvijas skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs dalītā 11.–25.vietā starp OECD valstīm un 15.–22.vietā starp visām valstīm, kuras 2022.gadā piedalījušās pētījumā (81 valsts), norāda IZM.

Latvijas skolēnu dabaszinātņu kompetence pēdējos pētījumu programmas ciklos (2012., 2015. un 2018.gadā) atbilda valstu grupai, kuras sasniegumi nebija nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa, taču 2022.gadā, vidējiem sasniegumiem pieaugot par 7 punktiem, tie ir virs OECD vidējā līmeņa, ilgtermiņā apliecinot labu un stabilu dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmeni mūsu valstī pamatizglītības noslēguma posmā. Ievērojami ir pieauguši tieši zēnu vidējie sasniegumi. Latvijā ir mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem dabaszinātnēs (zemāk par 2.kompetences līmeni ir 16,5%) nekā OECD valstīs vidēji (24%). Tas apliecina, ka mērķtiecīgie valsts ieguldījumi dabaszinātņu mācīšanas uzlabošanā, to skaitā dabaszinātņu kabinetu un aprīkojuma modernizēšana, mācību materiālu pilnveide un atbalsts skolotāju profesionālajai pilnveidei, ir nesuši augļus.

Skolēnu sniegums lasīšanā

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 475 punkti, kas ir OECD valstu vidējo rezultātu līmenī (476 punkti). Ar šo sniegumu Latvijas skolēnu rezultāti ierindojas dalītā 16.–28.vietā starp OECD valstīm un 20.–32.vietā starp visām pētījuma dalībvalstīm 2022. gadā. Vidējie sasniegumi skolēniem Latvijā nav atšķirīgi no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Portugāles, Norvēģijas, Horvātijas, Spānijas, Francijas, Izraēlas, Ungārijas un Lietuvas skolēnu vidējiem sasniegumiem. Lasīšanas kompetencē mūsu skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājušies par 4 punktiem, bet OECD valstīs – par 16 punktiem.

Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā ir 4,2%, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs (7,2%). Salīdzinot ar 2009.gada pētījumu, kad lasīšana bija galvenā satura joma, šis Latvijas skolēnu snieguma rādītājs praktiski nav mainījies (4%), atzīmē IZM.