Aptauja: Jauniešus no prasmju uzlabošanas turpina atturēt grūtības savienot darbu ar mācībām un naudas trūkums

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn pieaudzis to jauniešu skaits, kuriem ir grūtības savienot darbu ar mācībām - ja 2022.gadā tie bija 32,3% jauniešu, pērn šādu atbildi sniedza 41,5% jauniešu. Savukārt ar finansiālām grūtībām sastopas 34,8% jauniešu. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu atbildi sniedza 36,3% jauniešu.

Lai arī jauniešu vidū dominē izpratne, ka jāmācās visu mūžu, apgūt papildu zināšanas un uzlabot prasmes tos mēdz kavēt arī motivācijas trūkums - šādu atbildi snieguši 22,2% jauniešu. Tas nozīmē, ka jādomā par tādas sistēmas radīšanu, lai jaunieši redzētu skaidrus mehānismus, kā mācīties un iegūt zināšanas, atzīmēja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Jaunieši ir pārliecināti, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes nodrošinās stabilu stāvokli darba tirgū gan šodien, gan nākotnē. Tāpat jaunieši uzskata, ka tās atbilst viņu izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu ārzemēs. Vienlaikus šādam apgalvojumam jaunieši piekrituši biežāk (66,6%) nekā tam, ka iegūtās zināšanas un prasmes atbilst viņu izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu Latvijā (63%).

Vaicāti, cik lielu mēneša darba samaksu pēc nodokļu nomaksas vēlētos saņemt pēc izglītības iestādes absolvēšanas, jaunieši lielākoties minējuši 2000 eiro par pilnas slodzes darbu. Līdz ar ko darba devējiem būtu jādomā par atbilstošas produktivitātes nodrošināšanu, norādīja Bērziņš. Viņš izteica prognozi, ka pretējā gadījumā jaunieši varētu darbu meklēt ārzemēs. Turklāt pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kas ārzemēs meklētu darbu savā profesijā, līdz ar ko vairāk aizbrauktu savas jomas speciālisti.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem nedaudz pieaudzis to jauniešu skaits, kuri ir noskaņoti pozitīvāk par vispārējās ekonomiskās situācijas Latvijā izmaiņām turpmāko 12 mēnešu laikā. Salīdzinot ar 2022.gadu, mazāk jauniešu arī uzskata, ka tuvākajā nākotnē gaidāms patēriņa preču cenu straujš kāpums - 2022.gadā šādu atbildi sniedza 33,3% jauniešu, bet 2023.gadā 11,9%. Pērn vairāk jauniešu prognozēja, ka cenas paliks līdzšinējā līmenī vai pat samazināsies.

Tāpat samazinājies to jauniešu skaits, kuri domā, ka emigrācijas plūsmas no Latvijas pieaugs. 2022.gadā 68,7% jauniešu prognozēja, ka izceļotāju skaits pieaugs, tikmēr 2023.gadā šādu prognozi izteica 55,3% jauniešu.

Arī, vērtējot vispārējās ekonomiskās situācijas Latvijā izmaiņas nākamajos piecos gados, vairāk jauniešu uzskata, ka tā nedaudz vai ievērojami uzlabosies. Šādu prognozi pērn izteica attiecīgi 44% un 5,9% jauniešu, kamēr 2022.gadā - 33,3% un 5,5%.

Jauniešu noskaņojuma aptauja sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" tika īstenota 2023.gada rudenī ar mērķi noskaidrot kopējo konfidences noskaņojumu jauniešiem par ekonomiskajiem procesiem valstī, kā arī faktorus un riskus, kas ietekmē ekonomikas attīstību no jauniešu skata punkta. Tāpat respondentiem tika lūgts novērtēt iegūto zināšanu atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī savu finansiālo stāvokli un tā uzlabošanas iespējas nākotnē.

Aptaujā piedalījās 281 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 29 gadiem.