Pašvaldības prasa IZM iepazīstināt ar līguma projektiem par turpmāko skolu finansēšanas kārtību

Pirmdien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji uzklausīja IZM pārstāvju informāciju par jauno finansēšanas modeli "Programma skolā" vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs. Dienvidkurzemes novada deputāts Andrejs Radzevičs (LRA) vēlējās noskaidrot, kas ir paredzēts līguma projektā, ko IZM grasās slēgt ar pašvaldībām.

Izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku izstrādes un analītikas jomā Karīna Caunīte-Orupe nespēja pašvaldību pārstāvjiem izskaidrot, kas šajā līgumā tiks atrunāts, taču solīja, ka tuvākajā laikā pašvaldības iepazīstinās ar līguma nosacījumiem.

Tāpat pašvaldību pārstāvjiem nebija skaidrības par to, kādas skolas IZM ir noteikusi par pieejamības skolām. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA) aicināja IZM publiskot pieejamības skolu sarakstu, lai pašvaldība varētu pieņemt argumentētu lēmumu par skolu tīklu novadā. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa apšaubīja nepieciešamību publiskot pieejamības skolu sarakstu valstī un informēja, ka šo skolu sarakstu neplāno publiskot.

Pašvaldību izglītības darbiniekiem bija daudz neskaidrību par to, kas nodrošinās atbalsta pasākumus skolēniem, kuriem ir nepieciešams dažāda veida atbalsts un viņi tiek iekļauti vispārizglītojošajās klasēs.

Mārupes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Andžela Sokolova apgalvoja, ka 8.klases skolēnam atbalstu fizikā nevarēs sniegt ne sociālais pedagogs, ne logopēds, bet gan tikai fizikas skolotājs, kuram pēc jaunā modeļa nav paredzētas konsultācijas. Caunīte-Orupe informēja, ka finansējums šādam mērķim ir paredzēts papildu pienākumu veikšanai, ko saņems katra skola un atbilstoši tās vajadzībām skolas direktors būs tiesīgs šo finansējumu sadalīt.

Mārupes novada izpilddirektora vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos, bijusī IZM ierēdne Evija Papule centās noskaidrot, vai IZM ir veikusi izmaksu aprēķinu vidusskolu izglītības programmām, kur skolas īsteno STEM un sociālo zinātņu programmas. Kanaviņa atzina, ka IZM šādus aprēķinus par izglītības programmu izmaksām nav veikusi.

Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns vēlējās zināt, vai normatīvajos aktos ir noteikts atsevišķs regulējums izglītības iestādēm pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums ir aktuāls sešām pašvaldībām un IZM lēmums būtiski ietekmē pašvaldību budžetus turpmākajos gados. Ja pašvaldība nolemj šogad neatvērt 10.klasi, tad valsts finansē 11.-12.klašu skolotāju atalgojuma, savukārt, ja to izdara tikai nākamgad, tad 11.-12.klašu skolotājiem atalgojuma no valsts budžeta vairs nav. IZM pārstāvji skaidroja, ka pamatskolā lēmumu par skolēnu skaitu klasēs varēs noteikt pašvaldība, taču tas nenozīmējot, ka varēs atvērt klasi ar vienu skolēnu.

Jēkabpils novads ir reti apdzīvots, tādēļ tā pārstāve interesējās, vai IZM ir paredzējusi finansējumu pagarinātās dienas grupas skolotāju atalgojumam, lai nodrošinātu jaunāko klašu bērnu pieskatīšanu, kamēr vecāko klašu skolēniem beigsies mācību stundas un skolēnus varēs vest mājās. IZM pārstāvji skaidroja, ka pagarinātās dienas skolotāju atalgojums būs jānodrošina pašvaldībām, jo valsts tagad uzņēmusies apmaksāt sociālo pedagogu darbu.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure vērsa uzmanību uz to, ka patlaban valstī 15 000 jauniešu pēc pamatskolas nemācās ne vispārizglītojošajās vidusskolās, ne profesionālajās skolās un jau tuvākajā nākotnē viņi būs slogs sociālajam budžetam.

IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jomā Ieva Suškeviča skaidroja, ka IZM profesionālās izglītības kapacitāti vēl vērtē. Šogad esot plānots pārskatīt profesionālās izglītības finansēšanas apjomu atbilstoši tai kārtībai, kāda ir patlaban, bet līdz nākamā gada 1.septembrim plānots izstrādāt jaunu profesionālās izglītības finansēšanas modeli.

LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne sanāksmes noslēgumā uzsvēra, ka jau februārī turpinās diskutēt ar IZM par pedagogu atalgojuma finansēšanas jauno modeli un skolu tīkla reformu, akcentu liekot uz to, cik liels finansējums pēc IZM piedāvātajām reformām būs nepieciešams pašvaldībām un ģimenēm.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.

Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.