Augstākās izglītības padome: Budžetā paredzētais finansējums augstākai izglītībai Latvijā joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa 2008.gadā
- Autors: LETA
Foto - pixabay.com
Valsts budžetā paredzētais finansējums augstākai izglītībai joprojām, 15 gadus kopš finanšu krīzes 2008.gadā, nesasniedz pirmskrīzes līmeni, secinājusi Augstākās izglītības padome (AIP).
2008.gadā Latvijas valsts budžetā augstākai izglītībai bija paredzēts finansējums 202,5 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā augstākās izglītības budžets bijis 172,6 miljoni eiro. Pozitīvi vērtējams zinātnes finansējuma pieaugums - 2008.gadā augstskolām un zinātniskajām institūcijām bija pieejami arī 66,5 miljoni eiro pētniecībai. Tikmēr 2023.gadā zinātnes budžetu veidoja aptuveni 89,5 miljoni eiro.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas deputāti otrdien iepazinās ar AIP veikto salīdzinājumu par valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei Baltijas valstīs.
Atbilstoši AIP sniegtajai informācijai Latvijā augstākai izglītībai šogad paredzēts 1% no kopējā budžeta jeb 172 631 921 eiro. Tas ir mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, Igaunijā budžeta struktūrā augstākai izglītībai paredzēti 1,55% jeb 274 683 000 eiro, savukārt Lietuvā - 2,15% jeb 444 396 000 eiro.
"Mēs vienmēr orientējamies uz Igauniju, bet faktiski Lietuva šobrīd ir dinamiskāks attīstības spēlētājs," sacīja AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis. Viņš prognozē, ka daudzos jautājumos Lietuva varētu apdzīt pārējās Baltijas valstis, kamēr Igaunija "sēž uz lauriem".
Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir pieaudzis augstākai izglītībai un zinātnei atvēlētais finansējuma apmērs, secinājusi AIP. Vienlaikus neesot novērojama izteikta korelācija starp atvēlēto finansējumu un atrašanās vietu reitingos. Lai gan Latvijas augstāko izglītības iestāžu rezultāti reitingos ir pasliktinājušies, Teikmanis sacīja, ka tās turpina "darīt neiespējamo sava finansējuma ietvaros". Esot novērojams arī, ka Lietuvai atrašanās reitingos nav prioritāte, ko īstenot par valsts budžeta finansējumu.
Latvijā ir arī mazākais doktora studiju programmu absolventu skaits - laikā no 2017. līdz 2021.gadam doktora studijas absolvējuši 677 cilvēki, vērsa uzmanību Teikmanis, atsaucoties uz "Eurostat" datiem. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā kopējais absolventu skaits šajā laika posmā pārsniedzis 1000 - doktora studiju programmas absolvējuši attiecīgi 1175 un 1727 doktoranti.