Pašvaldības ar nesakārtotu skolu tīklu nākamajā mācību gadā finansēs pēc līdzšinējā modeļa "Skolēns pašvaldībā"
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Pašvaldības, kuras nebūs sakārtojušas savu skolu tīklu, 2024./2025.mācību gadā finansējumu saņems, balstoties uz līdzšinējo finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā", aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis "Programma skolā" mazinās pašvaldību iespējas ietekmēt izglītības budžeta līdzekļu sadali. Lai arī tehniski mērķdotācijas pedagogu atalgojumam arī turpmāk iecerēts virzīt caur pašvaldībām, tās vairs nevarēšot mērķdotāciju pārdalīt atbilstoši saviem ieskatiem.
Ministre uzsvēra, ka jaunā finansēšanas modeļa priekšrocības pašvaldības varēs izmantot tikai tad, kad ievēroti visi priekšnosacījumi, kas būs atrunāti Ministru kabineta (MK) noteikumos par optimālajām klašu grupām. Taču ne visas pašvaldības vienlīdz ātri tiek galā ar skolu tīkla sakārtošanu, atzina Čakša. Jauno modeli ar 1.septembri varētu ieviest pašvaldības, kurās jau ir sakārtots skolu tīkls vai atlicis tikai pieņemt, piemēram, ar infrastruktūru saistītus lēmumus.
"Jābūt zināmai brieduma pakāpei, lai [jauno finansēšanas modeli] varētu ieviest. Pašvaldību attīstība un gatavība ir dažāda, līdz ar to es respektēju brīvprātību, ņemot vērā arī pašvaldību autonomiju izvēlēties, kā viņi virzās uz priekšu," sacīja Čakša.
Viņa pieļauj, ka līgumi ar pašvaldībām par jaunā modeļa ieviešanu varētu tikt slēgti arī vasarā, ja tā izrādīs gatavību to ieviest. Atbilstoši noteiktajai kārtībai, pašvaldības lēmumu ārkārtas kārtībā var pieņemt līdz 1.jūnijam.
Pašvaldību autonomija, viņasprāt, varētu būt simpātiska arī koalīcijas partneriem, taču Čakša uzsvēra, ka piedāvājums sekojis, ieklausoties pašvaldībās. Ar koalīcijas partneriem tas tikšot apspriests jaunnedēļ.
Ministre atzina - nevarot gaidīt, ka jaunais finansēšanas modelis būs lētāks, taču nepieciešamais finansējums nebūšot "nenormāli liels". Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm tā fiskālā ietekme varētu būt ap 70 miljoniem eiro. Aprēķini gan esot veikti, balstoties uz esošo skolu tīklu.
Jau ziņots, ka publiskai apspriešanai nodoti Izglītības likuma grozījumi, atbilstoši kuriem MK noteiks kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
IZM piedāvātie grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā ar šī gada 1.septembri.