Saeimā vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par skolu tīkla reformu

Iniciatīvas sākotnējā apspriešana Saeimā izsauca gana ilgas un kaismīgas debates. Deputāts Vilis Kirštopans (LPV) norādīja, ka Līvānu novada pārstāvji vērsušies pie Saeimas deputātiem par skolu reorganizācijas plāna negatīvo ietekmi uz pašvaldību. Līvāniem nav naudas, lai pašvaldība pati līdzfinansētu skolas, klāstīja Krištopans un atsaucās uz Līvānu novada izplatīto informāciju, ka Rudzātu vidusskola kādos no rādītājiem esot 20 labāko vidusskolu skaitā.

Latvijas labāko skolu reitingā darbā ar talantīgajiem skolēniem atsevišķi ņemtā mazo skolu grupā Līvānu 1.vidusskola tiešām ir 14.vietā un Rudzātu vidusskola - 19.vietā, taču šajā reitingā vēl atsevišķi vērtētas ģimnāzijas un lielās skolas. Reitingā, kurā ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, abu skolu pozīcijas ir zemākas, piemēram, Līvānu 1.vidusskola pilsētu vidusskolu grupā pērn ieņēmusi 57.vietu. Pēc pašvaldības 2023.gada izskaņā sniegtajiem datiem, Rudzātu vidusskolā kopējais skolēnu skaits 1.-12.klasē ir 102, tostarp vidusskolas posmā - 24 skolēni.

LPV deputāts apelēja, ka Līvānos pašlaik strādā pasaules līmeņa uzņēmumi, bet, ja tuvumā nav labu skolu, kur laist savus bērnus, viņu vecāki nebūšot gatavi braukt dzīvot un strādāt uz šādām pašvaldībām. Krištopans "Jaunās vienotības" darbību skolu tīkla jomā pielīdzinot starptautiski nosodītām organizācijām.

Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) kā nepareizu novērtēja situāciju, ka skolu tīkla reforma paredz, ka pašvaldībām pašām jāizslēdz savas skolas, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija "rokas mazgās nevainībā". Šāda sistēma Latvijā gan pastāv jau gadiem. Opozīcijas deputāte pārmeta IZM, ka tā pat nezinot, cik skolas skars šī reforma.

No Nacionālās apvienības nesen izslēgtais deputāts Aleksandrs Kiršteins savukārt klāstīja, ka lielākās klasēs skolotāji nevarot izsekot visu bērnu uzvedībai. Deputāta ieskatā, šāda situācija var novest pie lielāka likumpārkāpēju skaita. Līdzīgi izteicās deputāts Česlavs Batņa (AS), kurš sprieda, ka tiem, kas taupa uz skolām, nāksies "būvēt cietumus".

Parlamentārietis Artūrs Butāns (NA) vērtēja, ka reformai ir izvirzīti dramatiski un neatbalstāmi kritēriji, tāpēc IZM esot noslepenojusi vēl novembrī publiski pieejamo skolu tīkla reformas karti.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) akcentēja, ka problēma ir kopējas reģionālās politikas trūkums, kas jārisina nozaru ministriem strādājot kopā pie jautājuma par pašvaldībās pieejamo pakalpojumu tīklu. Ar skolu tīkla reformu pašlaik notiek "cilvēku tracināšana", bet būtu "jāver vaļā" likumi, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas par labu pakalpojumu pieejamības sakārtošanai, sacīja Sprindžuks.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) debatēs prasīja "izbeigt mazo skolu iznīcināšanu" un pārmeta, ka atbildīgie ierēdņi atbilstoši nekomunicē par situāciju. Politiķes ieskatā, esot pienācis laiks domāt, vai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) nav jāatstāj amats.

Iniciatīvas autori Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pauda, ka vēlas panākt to, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), plānojot un ieviešot skolu reformu, "nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās", bet saprot, ka "aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku nākotne".

Margarita Kolosova, kura kandidē uz Eiropas Parlamentu no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, iniciatīvas autoru vārdā sēdē apgalvoja, ka skolu reforma iznīcinot laukus un tiekot aizmirsts par bērniem. Pēc iniciatīvas autores sacītā, ir saprotams, ka visas skolas nevar saglabāt, bet reforma balstoties tikai uz skolēnu skaitu un attāluma kritēriju, kas esot pilnīgi nepareizi. Reformām ir jābūt, bet ne uz iedzīvotāju rēķina, sprieda Kolosova.

Iniciatīvas autori aicina IZM atteikties no paredzētā kvantitatīvā kritērija par skolu tīkla blīvumu un noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu. Centralizēto eksāmenu rezultāti gan liecina par tendenci, ka sekmes tajos pilsētu skolās vidēji ir augstākas nekā nelielās lauku skolās.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) sacīja, ka no iniciatīvas autoriem sadzird "daudz emociju, faktus, puspatiesības un nekorektas interpretācijas", norādot, ka ministrija piekrīt, ka diskusija par skolu tīkla reformu ir jāturpina.

Atbildot uz iniciatīvas priekšlikumu vērtēt skolu centralizēto eksāmenu radītājus, IZM pārstāve norādīja, ka piesaistīt izglītības iestādes esamību centrālo eksāmenu sniegumam ir nepareizi, jo, ministrijas ieskatā, ja skola ir saņēmusi akreditāciju, tad ir spējusi izpildīt kvalitātes kritērijus un pierādījusi, ka var nodrošināt kvalitāti. Ja, piemēram, kādu iemeslu dēļ skolas centralizēto eksāmenu rezultāti ir kritušies, IZM vērtējumā, nebūtu pareizi tādēļ sodīt izglītības iestādi, pārtraucot to finansēt vai slēdzot.

Latvijas Pašvaldību savienības (LSP) analītiķis Jānis Upenieks apgalvoja, ka IZM neesot runājusi ar Satiksmes ministriju (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par skolēnu pārvadāšanu un nepieciešamo ceļu labošanu. LPS uzskata, ka skolu reforma ir sasteigta un nav saskaņots ar pārējām nozarēm, teica Upenieks. IZM pārstāve noraidīja pārmetumus, sakot, ka IZM ir vairākkārt tikusies par šo jautājumu ar citām ministrijām.

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) atzīmēja, ka IZM ir kļuvusi piekāpīgāka un jēgpilnāka reformas jautājumā, un par to esot prieks.

Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) uzstāja, ka iniciatīva jānodod arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo jautājums esot lielā mērā saistīts ar pierobežas drošību un informācijas apmaiņu. Deputāti solīja turpmākā izskatīšanā iesaistīt visu atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai plaši izdiskutētu iecerēto skolu reformu.

Koalīcijas deputāts Ervins Labanovskis (P) rezumēja, ka ir plašs jautājumu loks, un patlaban diskusija notiekot par sekām. Deputāta ieskatā, ir nepieciešama jauna diskusija par lauku attīstību, kas tostarp ietver lauksaimniecības politikas un mājokļu programmas pārskatīšanu. "Var pieņemt, kādus lēmumus grib, bet, ja cilvēki turpinās braukt prom no laukiem, skolas būs tikai skolotājiem," pauda politiķis.

Noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.