Augstskolas: Par vidusskolās apgūto padziļināto kursu ietekmi uz sasniegumiem studijās vēl pāragri spriest

2022./2023.mācību gadā atbilstoši jaunajam mācību saturam vidusskolas absolventi pirmo reizi kārtoja augstākā līmeņa centralizētos eksāmenus padziļināto kursu apguves beigās.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) studiju prorektore Ilze Beitāne prognozēja, ka vidusskolās apgūto padziļināto kursu ietekmi uz sasniegumiem studijās varēs novērtēt tikai pēc trim līdz četriem gadiem, kad jaunieši tuvosies augstskolu absolvēšanai.

LBTU pirmajā kursā studējošo rezultāti esot vērtējami kā ļoti labi, un tie nav būtiski atšķirīgi no citiem gadiem. Pēc pirmā eksāmenu perioda rudens semestra beigās valsts finansētu studiju vietu zaudējuši nepilni 3% studējošo. Universitāte sagaida, ka pirmskursnieku rezultāti šajā akadēmiskajā gadā būs vērtējami pozitīvi.

Kopumā atskaitīti 10% studējošo, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados. Beitāne gan norādīja, ka šo gadu grūti salīdzināt ar situāciju pirms diviem vai trim gadiem, kad Covid-19 pandēmijas dēļ studijas daļēji norisinājās attālināti, un atskaitīto studentu skaits "objektīvu iemeslu dēļ" bija lielāks.

Beitāne pauda bažas, ka vidējo izglītību šogad iegūs mazāks potenciālo studentu skaits, jo centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis paaugstināts līdz 15%.

Tikmēr Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) novērots, ka jaunieši, kuri apguvuši padziļinātos kursus, iegūst augstākus vērtējumus studiju kursos, un jau no pirmajām studiju dienām iesaistās dažādos studiju projektos un inovāciju aktivitātēs.

RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane pastāstīja, ka šajā studiju gadā pirmajā kursā studējošo rezultāti būtiski neatšķiras salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un vidējie sekmības rādītāji nav būtiski mainījušies. Ja 2022./2023.studiju gada rudens semestrī vidējā atzīme bija 7,87, tad šī studiju gada pirmais semestris noslēdzās ar vidējo vērtējumu 7,79.

Arī šogad RTU pārbaudīja pirmā kursa studentu zināšanas matemātikā un fizikā, identificējot studējošos, kuriem nepieciešams tās papildināt, lai pilnvērtīgi studētu inženierzinātnes. Studentiem, kuru zināšanas bija studijām nepietiekamas, tika piedāvātas bezmaksas papildu nodarbības.

RTU studiju prorektore vērsa uzmanību, ka studējošo atbirums pēc pirmā semestra, salīdzinot ar citiem gadiem, samazinājies par vairāk nekā 10 procentpunktiem. "Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka RTU izvēle investēt studējošo nepietiekamo zināšanu papildināšanā ir bijusi pareiza," vērtēja Gaile-Sarkane.

Lai arī kopējo studējošo skaits Latvijā samazinās, RTU sagaida studējošo skaita pieaugumu. RTU studiju prorektore atzīmēja, ka arvien vairāk studijām STEM jomās piesakās arī meitenes.

Savukārt izkritušo studentu skaits rudens semestrī pieaudzis Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) - šādas likstas skārušas 790 studentus jeb par 67 studentiem vairāk nekā 2022.gadā.

Rudens semestrī no budžeta vietām izkrituši 133 pirmkursnieki. Studējošie budžeta vietas galvenokārt zaudējuši nesekmības dēļ, turklāt, salīdzinot ar 2022.gadu, to skaits palielinājies par 21 studentu. Līdzīga proporcija esot arī tiem, kuri atskaitīti, jo neapmeklējuši nodarbības. Studenti atskaitīti arī pēc pašu vēlēšanas.

RSU sagaida, ka šogad uzņemšanā studijām pieteiksies tāds pats reflektantu skaits kā pērn, bet ar augstākiem optimālā līmeņa un augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu rezultātiem. Uzņemšanas prasības vairākās RSU studiju programmās paliks nemainīgas - tiks ņemti vērā visi centralizēto eksāmenu līmeņi.

Latvijas Universitāte (LU) norāda, ka viens studiju semestris ir pārāk īss periods, lai sniegtu pilnvērtīgu vērtējumu par iespējamām studiju rezultātu prognozēm.

Noslēdzoties rudens semestrim, eksmatrikulēti aptuveni 470 studenti, kas atbilst iepriekšējo gadu statistikai. Ik gadu aptuveni puse no šiem studentiem mācījušies par valsts budžeta līdzekļiem. 

LU pašlaik neplāno veikt izmaiņas uzņemšanas prasībās.