25.aprīlī valdība atbalstīja Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai (EMBL) un Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC) dalībvalsts statusā, tādējādi veicinot biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstību Latvijā, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Valdība otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto 2023.gada progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.
Mūsdienu dzīvesveids ar tam raksturīgo steigu, stresu un nesabalansētu uzturu ir kā radīts, lai zarnās tiktu izjaukts tur mītošo labo un slikto baktēriju (mikrobioma) līdzsvars, zūd arī skābju-sārmu līdzsvars organisma starpšūnu vidē, kas vainagojas ar dažādām veselības problēmām. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz padomus, kurus vērts ieviest savā ikdienā jau šodien, lai padarītu organisma iekšējo vidi pH neitrālu vai sārmaināku.
Darba snieguma novērtēšanas sarunas ir būtiska organizāciju vadības prakse, ko izmanto uzņēmumi visā pasaulē. Arī Latvijā šī prakse pamazām kļūst aizvien izplatītāka – gan valsts iestādes, gan daļa privātā sektora uzņēmumu īsteno ikgadēju darba snieguma novērtēšanu, lai pārrunātu sasniegtos mērķus un izvirzītu jaunus. Aizvien vairāk uzņēmēju apzinās, ka pilnvērtīgas un atklātas sarunas ar darbiniekiem sniedz būtiskus ieguvumus gan komandai, gan uzņēmumam kopumā. Tomēr nereti novērtēšana izvēršas par formālu dokumentu aizpildīšanu bez patiesas iesaistes no abām pusēm. Lai šīs sarunas nebūtu tikai formalitāte, gan vadītājiem, gan darbiniekiem vērts apzināties ilgtermiņa ieguvumus.
Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA) kopā ar Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento", vairākām citām Latvijas pacientu organizācijām un medicīnas darbiniekus pārstāvošām asociācijām ir izsūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu. Ja netiks garantēta solījumu izpilde, šī gada 11.maijā plānots organizēt protesta akciju pie Saeimas, informē LJĀA pārstāvji.
Ja pa ielu ietu svešinieks, pēkšņi apstātos un uzrunātu garāmgājējus, teju 74% Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, noklausītos, kas viņam ir sakāms, liecina sarunu festivāla "Lampa" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujas rezultāti. Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto atzīst - sarunu kultūra Latvijā neizceļas ar cieņu pret atšķirīgiem viedokļiem. Tāpēc, piesakot devīto sarunu festivālu "Lampu", kas šogad norisināsies 9. un 10.jūnijā Cēsīs, tā galvenais aicinājums ir ieklausīties citu viedokļos: lai saruna izdotos, svarīgi ir ne tikai prast runāt, bet arī klausīties.
No 2023.gada 1.maija stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu oficiālajām valodām, nodrošināt valodas skaņas celiņu valsts valodā, informē telekomunikāciju uzņēmumā "Baltcom".
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) no 13.februāra līdz 17.martam 2023.gadā veica ikgadējo savu biedru aptauju. Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās 1620 uzņēmumi, tostarp 139 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, informē AHK pārstāvji.
No XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku pasākumu biļešu pārdošanas plānots gūt ieņēmumus 7,5 miljonu eiro apmērā, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta, ko otrdien apstiprināja valdībā.
Visās vecumu grupās ir atrodami cilvēki, kuri Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotās pieejamības dēļ nav savlaicīgi vakcinēti pret citām bīstamām infekcijas slimībām, aģentūrai LETA atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
“Laikā, kad arvien izteiktāka kļūst demokrātiju un autoritāru režīmu pretstāve, kad pieredzam arvien nopietnākus mēģinājumus graut demokrātisko valstu drošību, stabilitāti un vienotību, starppartlamentu sadarbība kļūst izteikti svarīga, īpaši ārlietu un drošības jautājumos. Demokrātiskām valstīm jāsadarbojas, tas ir vienīgais ceļš, kā šajā pretstāvē gūt virsroku, rodot vienotu un spēcīgu atbildi uz aktuālākajiem izaicinājumiem un problēmām, ar kurām saskaramies šodien,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols Londonā, Apvienotajā Karalistē, notiekošajā konferencē par Eiropas drošību.
2022.gadā vidējā darba alga Latvijā sasniedza 1006 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vidējā pensija – tikai 449 eiro. Lai pensijas vecumā saglabātu līdzvērtīgu dzīves līmeni kā pirmspensijas vecumā, pensijai būtu jāveido ap 70–80% no darba gaitās gūtiem vidējiem ienākumiem. “Luminor” ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska skaidro, kādas iemaksas jāveic pensiju 3.līmenī, lai vecumdienās nodrošinātu algai līdzvērtīgus ikmēneša ienākumus.
Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to tiek prognozēts, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrijā.
Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.
Tieši tik provokatīvi un vienlaikus daudznozīmīgi (izteikumu nenoslēdz nedz jautājuma zīme, nedz punkts) nosaukta ekonomista un bijušā politiķa Edmunda Krastiņa eseja, kas publicēta “Ekonomistu apvienības 2010” tīmekļa vietnē. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības ievērojamas daļas kritisko attieksmi pret valsts virzību, pieļauju, ka arī “Kodola” lasītājiem varētu būt interesantas Krastiņa versijas, kas tapušas vairāku desmitu lappušu garumā, atbildot uz, viņa paša formulējumā, šādu jautājumu:
