Miljoni Jūrmalas ģimnāzijai Apriņķis.lv
- Autors: Ingus Kuplais, speciāli “Rīgas Apriņķa Avīzei”
Foto - jvg.lv
Jūrmalas pašvaldība šogad atradusi iespēju uzsākt vērienīgu projektu: atjaunot un modernizēt gandrīz visas pilsētas mācību iestādes atbilstoši mūsdienu augstajām prasībām. Protams, lieliski, bet – cik tas ir pārdomāti? Vai patiešām skolu paplašināšana un piemērošana iespējamam skolēnu skaita pieaugumam ir pietiekami apsvērts naudas ieguldījums?
Ģimnāzijai problēmas ar skolēnu skaitu
Šā gada sākumā daudzus jūrmalniekus, it īpaši tos, kuru ģimenēs aug iespējamie vidusskolēni, nepatīkami pārsteidza ziņa, ka viena no prestižākajām pilsētas skolām – Jūrmalas Valsts ģimnāzija (JVĢ) – var zaudēt valsts ģimnāzijas statusu. Februārī “Rīgas Apriņķa Avīzei” Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Zaharova stāstīja, ka 2018. gadā JVĢ esot viena no četrām ģimnāzijām (pavisam valstī ir 28 ģimnāzijas), kam var tikt atņemts statuss, jo tā atkārtoti neesot izpildījusi Ministru kabineta noteikumu kritēriju par minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasē.
“Ministrija ir nosūtījusi vēstuli visām pašvaldībām, kuru dibinātajām valsts ģimnāzijām ir problēmas izpildīt kritērijus, ar aicinājumu sniegt redzējumu par izglītības attīstības stratēģiju un iespējām saglabāt valsts ģimnāzijas statusu izcilākajām izglītības iestādēm,” pavasarī stāstīja Zaharova. “Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz savs redzējums par šiem jautājumiem.”
Citiem vārdiem, skolas grasās uzsākt daudzmiljonu “atjaunošanās procedūru kursu”, bet, vai mācīties gribētāju būs pietiekami daudz, ir nopietns un sarežģīts jautājums.
Cerību stariņš – ābečnieki
Kamēr vieni turpmāko redz diezgan drūmās krāsās, JVĢ direktora pienākumu izpildītājs Vairis Ļaudams ir noskaņots optimistiski: “Patiesībā mūsu saruna būtu daudz interesantāka septembrī, kad būs redzams patiesais skolēnu skaits, bet es esmu pārliecināts, ka satraukumam nav pamata. Mūsu skolai telpu atjaunošana, pārbūve un paplašināšana ir vairāk nekā nepieciešama, jo esam pie sevis uzņēmuši sākumskolu “Atvase”, tādēļ JVĢ būs skola, kurā bērni apgūs visus skolas mācību posmus – no A līdz Z. Tas ļaus būtiski palielināt vidusskolēnu skaitu diezgan īsā laikā.”
Tiesa, problēmas par valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanu Ļaudams pilnībā nenoliedz, jo vidusskolēnu skaita strauju pieaugumu panākt ir sarežģīti, taču tas ir iespējams. “Jūrmalas, Slokas un Kauguru galā mēs esam vienīgā latviešu vidusskola,” savu optimismu pamato direktora pienākumu izpildītājs. “Turklāt mēs esam novērojuši, ka arvien vairāk jauniešu no krievvalodīgajām mācību iestādēm kaimiņos vēlas mācīties mūsu vidusskolā. Viņi plāno savu dzīvi, domā par augstskolu, bet bez labas latviešu valodas viņiem būs grūti īstenot šos mērķus.”
No Ļaudama stāstītā šķiet, ka JVĢ atjaunošanai paredzētie 6,8 miljoni eiro (tas ir lielākais vienas Jūrmalas mācību iestādes atjaunošanai piešķirtais finansējums) nepavisam nebūs velti iztērēti. Bet laiks rādīs, jo pagaidām vēl pat nav izvēlēti potenciālie būvnieki, arī reālie darbi JVĢ ieplānoti no nākamā gada otrā ceturkšņa līdz 2021. gada otrajam ceturksnim. Citviet pilsētā, piemēram, Kauguru vidusskolā darbi sākti jau šovasar – lielās pārmaiņas pakāpeniski uzņem apgriezienus.
Jūrmala var!
Skolēnu jautājums ir ļoti aktuāls visā Latvijā – lūk, piemēram, Viļakas novadā Upītes pamatskolas slēgšanas dēļ vietējie iedzīvotāji nepieļāva pašvaldības ākstības, bet sameta naudiņu un skolas ēku izpirka. Pēc neoficiāliem datiem, pirkšanā, iespējams, piepalīdzēja Mārupes izgāztuvju biznesa īpašniece Lilita Dravniece, kurai netālu no Upītes ir savas un nepavisam ne altruistiskas intereses.
Taču Jūrmalā viss ir citādi, jo valda karalis Bizness – cik? kam? par ko? kad? Vienā skolā nozaga logus, otrā – sienu paneļus, trešā – skrūves... Vārdu sakot, arvien turpinās 90. gados aizsāktie “zelta naglas stāsti” – daža laba būvfirma savā tāmē rakstīja vienu naglu par pieciem latiem... Smieklīgi? Domāju, ka nē, jo objektus apmaksā pašvaldība. Par naudas izlietojumu lemj deputāti, bet naudas ieguves avots ir nodokļi. Mūsu, nevis deputātu, jo mēs esam tie, kuri saviem priekšstāvjiem maksā.
Smieklīga izvērtās arī Jūrmalas domes sēde 25.07.2019. – tā vietā, lai izskatītu nopietnus jautājumus, domnieki pusstundu diskutēja par to, vai un kā būtu iespējams deputāta algu novirzīt labdarībai... Zemteksts bija pilnīgi saprotams, un klātesošie, īpaši opozīcijas mazākums, par to tikai pasmīnēja.
Gribētos šos darboņus – gan no Jūrmalas domes, gan no Saeimas – ar netīru mietu dzīt druvā, lai vismaz apjēdz, pa kuru galu kombainam maizes kukuļi krīt ārā...
Elpot grūti – pūst viegli
Jūrmalas skolu pārbūvē ir ieguldīti ļoti lieli Eiropas līdzekļi – vairāk nekā 11 miljoni no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) jeb aptuveni 90% finansējuma. Tas nekas, ka Latvija ir uz bīstami nopietnās ekonomiskās “pelēkās zonas” robežas kā naudas vešmašīna.
Būs ļoti interesanti sekot Jūrmalas pašvaldības “piruetēm” būvniecības pakalpojumu iepirkuma laikā. Domāju, ka iesāktais (Kauguru skolā, Mežmalas vidusskolā un dažās citās skolās) tiks pabeigts. Vairāk par iecerēto JVĢ pārbūvi ne skolas darbiniecei Smaidītei Eglei (kādreizējai lieliskajai latviešu valodas skolotājai), ne skolas direktora pienākumu izpildītājam Ļaudamam nekas nebija piebilstams.
Bet ne jau tas ir galvenais. Būtiski ir tas, ka skolēnu skaits turpina samazināties, bet naudas izglītības iestāžu pucēšanai kļūst arvien vairāk, un daži pilsētas deputāti uzskata, ka viņu algu saraksti ir svarīgāki par Jūrmalas problēmām...