Menu
 

Ropaži un Stopiņi vienā novadā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Ropaži un Stopiņi vienā novadā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, tiekoties ar Ropažu, Salaspils un Stopiņu novada domes vadību un deputātiem, sarunās aicināja apsvērt trīs iespējamos novadu attīstības scenārijus, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, proti, Stopiņu un Ropažu novada apvienošanu. Tādā gadījumā Salaspils novads paliek kā atsevišķa administratīvi teritoriāla vienība, jo tiek izpildīti nepieciešamie kritēriji iedzīvotāju skaita ziņā un citos rādītājos.

Otrs variants paredz apvienot četrus novadus – Salaspils, Ropažu, Stopiņu un daļu Ikšķiles. Šo variantu VARAM eksperti uzskata par perspektīvāko un loģiskāko. Trešais modelis – tiek apvienots Salaspils un Ikšķiles novads, Ropaži paliek kopā ar Stopiņiem.

Iepriekš “Rīgas Apriņķa Avīze” jau rakstīja par ministrijas apsvērumiem izšķirties par vienu vai otru modeli, bet būtisks ir jautājums par to, kādu reformas rezultātu un modeli atbalsta iesaistīto novadu pašvaldības vadītāji, iedzīvotāji un uzņēmēji.

Stopiņi pamato ieguvumus

Salaspilī notikušajā tikšanās laikā par Salaspils novada apvienoto administratīvo teritoriju Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne lūdza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un visus klātesošos reformas izstrādātājus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas procesā atbalstīt Stopiņu un Ropažu novada apvienošanu ar administratīvā centra izveidi Ulbrokā, ko atbalsta arī Stopiņu novada domes deputāti un uzņēmēji.

V.Paulāne uzsver: “Stopiņu novada un Ropažu novada teritorijas ir ģeogrāfiski līdzīgas – lauku teritorijas ar ciemiem, un šie novadi vērsti uz līdzīgu attīstības modeli, t.i., novadu teritorijā esošie ciemi tiek attīstīti līdzsvaroti. Turklāt abus novadus savieno valsts nozīmes autoceļš P4 Rīga–Ērgļi, par kuru kursē sabiedriskais transports, kas nodrošina ērtu nokļūšanu no viena novada teritorijas uz otru novadu. Reģionālajam autoceļam P4 ir uzsākta rekonstrukcija.”

Runājot par iedzīvotāju kustību, esot jāņem vērā, ka Stopiņu un Ropažu novada iedzīvotāju apzinātā vietas identitāte un kultūrvēsturiskās tradīcijas ir līdzvērtīgas. Iedzīvotāju satiksme uz Rīgu visbiežāk notiekot no Ropažu novada teritorijas caur Stopiņu novada teritoriju pa valsts autoceļu P4, virzība uz pašreizējā reformas modeļa centru – Salaspili – Stopiņu novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem esot minimāla. 

Savukārt jautājumā par administratīvo centru Stopiņu novada domes vadība un deputāti uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības perspektīvā Ulbroka veidotos kā spēcīgs administratīvais centrs ar iespēju attīstīties arī kā pilsētai. Novada ceļu infrastruktūra esot piemērota nokļūšanai uz novada administratīvo centru un ciemu savstarpējai sasniedzamībai. Stopiņu un Ropažu novada teritorijās jau ir izveidots efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, pašvaldības policija, ceļu un komunālās saimniecības tīkls, kurus reformas rezultātā varētu veiksmīgi apvienot, panākot iespējami augstāko efektivitāti.

Turklāt šogad ekspluatācijā tikšot nodots Stopiņu novada kultūras centrs Ulbrokā ar modernām bibliotēkas, dzimtsarakstu nodaļas, muzeja, semināru zāles – “zaļās klases” – telpām, lielo un mazo koncertzāli un mēģinājumu telpām pašdarbības kolektīviem.

Esot izstrādāts arī projekts Stopiņu ambulances piebūvei un Stopiņu novada domes administrācijas ēkas piebūvei.

“Abos novados aktīvi darbojas uzņēmēju biedrības, kuras arī atbalsta Stopiņu un Ropažu novada apvienošanos administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā,” piebilst Vita Paulāne.

Ropažu iedzīvotāji iebilst pret apvienošanos ar Salaspili

Ropažu novada pašvaldība, tāpat kā Stopiņi, kopumā atbalsta nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo reformu valsts attīstības un labklājības nodrošināšanai, primāri akcentējot iedzīvotāju intereses, taču iebildumi esot pret piedāvāto variantu apvienot trīs novadus – Stopiņu, Ropažu un Salaspils – ar administratīvo centru Salaspilī.

Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus, atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu par atbilstošāko attīstības scenāriju, uzsver: “Ropažu novada pašvaldība ir veikusi konsultācijas ar dažādām iedzīvotāju grupām – senioriem, jauniešiem, uzņēmējiem, izglītības, kultūras un sporta darbiniekiem, nevalstiskajām organizācijām – par administratīvi teritoriālo reformu, un Ropažu novada iedzīvotāji iebilst pret apvienošanos ar Salaspils novadu, bet viņi redz sadarbības iespējas ar citiem kaimiņu novadiem – Stopiņu (91%), Garkalnes (62%) un Ikšķiles (59%) novadu. Iedzīvotāji pauda satraukumu par to, vai viņiem tiks saglabāts esošais pašvaldības pakalpojumu apjoms, it īpaši izglītības, interešu izglītības un sporta jomā, bet vienlaikus saskatīja iespējas, ka lielākā teritoriālā vienībā būs iespējams piesaistīt finansējumu ciemu infrastruktūras (iekšpagalmi, autostāvvietas, sporta laukumi) sakārtošanai un ceļu tīkla rekonstrukcijai.”

Ropažu novada domes vadītājs atzīst, ka pēc konsultācijām ar VARAM izkristalizējies kopīgs viedoklis, ka administratīvi teritoriālās reformas uzstādīto mērķi Ropažu novada gadījumā nebūs iespējams sasniegt, veidojot novadu, kurā apvienosies Ropažu, Salaspils un Stopiņu novads, ar administratīvo centru Salaspilī. Ropažu novada pašvaldībai nav sadarbības ar Salaspils pilsētu, un nevienā no pašvaldības darbības jomām novada iedzīvotāji nesaņem Salaspils sniegtos pakalpojumus – novada skolēni nemācās Salaspils izglītības iestādēs, iedzīvotāji nesaņem veselības aprūpes vai kādus citus pakalpojumus Salaspils novadā.

Ropažu, Stopiņu un Salaspils novada izveide rada neproporcionālu varas pārstāvniecības sadalījumu un sekmē lielāku iedzīvotāju atsvešināšanos no politiskajiem procesiem. Vienlaikus Ropažu un Stopiņu novads var veidot spēcīgu teritoriālo vienību, kas nodrošinās spēcīgu uzņēmējdarbības vidi un drošu mājvietu iedzīvotājiem vienlīdzīgi visā teritorijā.

“Tādēļ Ropažu novada pašvaldība aicina VARAM veikt izmaiņas piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī un izveidot jaunu teritoriālo vienību, apvienojot Ropažu novadu un Stopiņu novadu,” uzsver Zigurds Blaus.

Ikšķilē apsvērtu iespēju apvienoties ar Salaspili

Sazinoties ar Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka uz tikšanos Salaspilī Ikšķiles novada pārstāvji neesot aicināti un līdz šim VARAM oficiālajos piedāvājumos nav ticis apspriests iespējamais variants par Ikšķiles novada pievienošanu Pierīgai.

“Situācija šobrīd ir gana neskaidra. Vienu gan ministrs J. Pūce ir uzsvēris, proti, ka viena Ikšķile nepaliks un kaut kādā kombinācijā mums kopā būs turpmāk jādzīvo. Lai gan vairākums Ikšķiles iedzīvotāju, uzņēmēji un novada domes vadība ir izteikusi viedokli, ka mēs gribētu saglabāt neatkarīgu novada teritoriju, tomēr saprotu, ka šādu iespēju ministrijā neizskata,” uzsver I. Trapiņš.

Jautāts, kā iedzīvotāji un domes deputāti uztver reformas gaitā iespējamo apvienošanu ar Salaspils novadu, I. Trapiņš teic, ka “oficiāli mums neviens šādu variantu nav piedāvājis. Ja par tādu modeli būs jāpieņem lēmums, šo jautājumu noteikti izskatīsim, jo lēmumu pieņēmējs neesmu es viens. Pagaidām vienīgais, kas no ministrijas puses ir izskanējis, ir vēlme pievienot Ikšķiles novadu Ogrei.”

Salaspils izvēlas neatbildēt

Jautājumus par to, kāda ir Salaspils novada vadības nostāja attiecībā uz VARAM piedāvāto reformas modeli, kāds būtu Salaspils novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieņemamākais risinājums un vai Salaspils iedzīvotājiem izdevīgi būtu, ja novads tiktu apvienots ar Ikšķiles novadu, veidojot administratīvo centru Salaspilī, kā arī citus jautājumus “Rīgas Apriņķa Avīze” ar novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvju starpniecību vairākkārt uzdeva arī pašvaldības vadītājam Raimondam Čudaram. Taču Salaspils acīm redzamā nevēlēšanās atbildēt uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem ir ne tikai dīvaina un nesaprotama, bet arī labas pārvaldības praksei neatbilstoša.

Tā vietā, lai operatīvi informētu reģionālo presi par aktualitātēm, Salaspils novada domes preses sekretāre Ginta Zēberga iesaka žurnālistei pieteikties pie domes vadītāja uz pieņemšanu pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00. Vai pieņemšana varētu notikt šīs nedēļas vai citas pirmdienas laikā, netiek paskaidrots.

Jāpiebilst, ka tas ir laiks, kad jaunākā “Rīgas Apriņķa Avīzes” numura makets jau tiek nodots drukāšanai tipogrāfijā, līdz ar to ir pilnīgi neiespējami arī no tehniskā viedokļa paspēt sagatavot Salaspils vadības viedokļa un atbilžu izklāstu. Diemžēl arī pēc sarakstes, kurā tika uzsvērta nepieciešamība atbildes sniegt īsākā, proti, dažu dienu, laikā, Salaspils novada dome izvēlējusies neatbildēt un iedzīvotājiem informāciju nesniegt.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.