Menu
 

Vai situācija Babītes ezerā ir kritiska? Atbild Dabas aizsardzības pārvalde Apriņķis.lv

  • Autors:  Ingus Kuplais
Publicitātes foto Publicitātes foto

"Ezera apsaimniekošanas kontekstā nenotiek absolūti nekas. Babītes novada pašvaldības pārziņā ir tikai valnis gar ezera krastu – dambis, kas neļauj Babītes ezera ūdeņiem applūdināt apkārtējos tīrumus un pļavas –, bet viss liegums ir Dabas aizsardzības pārvaldes atbildībā. Diemžēl viņi faktiski neliekas ne zinis par ezeru, varbūt pāris reižu gadā atsūta kādu komisiju, kas it kā izvērtē situāciju, parausta plecus un aizbrauc mājās." Šādus skarbus vārdus pirms nepilnas nedēļas "Rīgas Apriņķa Avīze" uzklausīja no Babītes novada domes deputāta Nikolaja Antipenko. Atbildes uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumiem sniedza Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

– Kā Dabas aizsardzības pārvalde vērtē Babītes ezerā mītošo ūdensputnu populāciju – tā pieaug, samazinās?

– Precīzas ziņas par Babītes ezerā nomedīto ūdensputnu skaitu un sugu sastāvu pieejamas tikai par 1993.–2008. gadu. Ik gadu pirmajās trīs medību reizēs vidēji nomedīti 497 ūdensputni. Skaitļi it kā neliecina par negatīvām tendencēm, tomēr jāņem vērā, ka pakāpeniski pieaug lauču, bet samazinās pīļu skaits. Pēdējos gados Babītes ezerā nomedīto ūdensputnu skaits nepārsniedz 1400–2000 īpatņu, un Dabas aizsardzības pārvalde uzskata, ka ezers kā ūdensputnu medību vieta saglabājams arī turpmāk.

Liegumā veiktas periodiskas ligzdojošo putnu uzskaites kopš 70. gadiem. 1998. gadā veiktas caurceļojošo putnu uzskaites pavasarī un ligzdojošo griežu uzskaites vasarā.

– Kā tiek kontrolētas medības, piemēram, tas, lai mednieki patiešām šautu tikai ar bezsvina skrotīm, lai nomedītu tikai atļautās piecas pīles un tā tālāk?

– Medību kontroli Babītes ezerā, tāpat kā visā valstī, var veikt Valsts meža dienests, Valsts policija, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un tāda ir arī Babītes ezers, – Dabas aizsardzības pārvalde. Ūdensputnu medību sezona ir sākusies tikai pirms dažām dienām, un pārvalde plāno veikt regulāras pārbaudes jau vistuvākajā laikā.

– Pēc Babītes novada mednieku domām, Dabas aizsardzības pārvaldes aktivitātes Babītes ezera apsaimniekošanā ir, maigi sakot, nepietiekamas, respektīvi – viņi uzskata, ka pārvaldei būtu jādarbojas daudz aktīvāk, pretējā gadījumā gan medījamo ūdensputnu, gan zivju populācija strauji iznīks.

– Kopumā Dabas aizsardzības pārvalde pilnībā apzinās Babītes ezera nozīmi dabas daudzveidībā un piekrīt, ka ezera apsaimniekošanā vēl ir ļoti daudz darāmā, jo līdz šim ievērojamu laika periodu nopietni apsaimniekošanas pasākumi ezerā nav veikti nesakārtoto īpašuma tiesību dēļ. Pārvaldes pārziņā ezers nonācis salīdzinoši nesen, un daudzas no iecerēm ir darāmo darbu plānā. Pārvaldes ieskatā, efektīvākais veids Babītes ezera apsaimniekošanai būtu īpašas organizācijas izveidošana, kas apvienotu visas iesaistītās puses tiešā ezera tuvumā, līdzīgi, kā tas šobrīd jau notiek, piemēram, Usmas ezerā, kur izveidota biedrība "Usmas krasts".

2018. gadā Dabas aizsardzības pārvalde noorganizēja vairākas iesaistīto pušu tikšanās, lai veicinātu šādas organizācijas izveidi, pie viena galda aicinot vietējo uzņēmēju un pašvaldību pārstāvjus. Uz vienu no tikšanās reizēm, lai dalītos pieredzē, tika aicināti arī biedrības "Usmas krasts" pārstāvji.

Šo tikšanos galvenie rezultāti: ir apzinātas turpmākai ezera apsaimniekošanai nepieciešamās rīcības, to skaitā nepieciešamie pētījumi (hidroloģiskā situācija, putnu populāciju stāvoklis utt.), kuru veikšanai visas puses, arī Dabas aizsardzības pārvalde, paudušas apņēmību meklēt finansējuma piesaistes iespējas savas kompetences un iespēju robežās; šā gada martā nodibināta biedrība "Babītes ezeram" ar mērķi palīdzēt apvienot iesaistīto pušu centienus ezera stāvokļa uzlabošanā.

Iepriekš:
Medības un juceklis Babītes ezerā

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.