Pašvaldības vadītājs: ZM maina savu pārstāvi Skultes ostā, valdei virzot bijušo Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Grāvīti

Viņš skaidroja, ka atbilstoši "Likuma par ostām" 26.pantam, Skultes ostas pārvaldē 2019.gada sākumā darbojās desmit valdes locekļi, tajā skaitā, trīs pašvaldības deputāti, trīs ostā funkcionējoši komersanti un četru ministriju pārstāvji, tajā skaitā, ZM zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs.

"Neskaidrojot iemeslus, 2019.gada 4.martā ZM informēja Saulkrastu novada domi par to, ka jomas profesionālis Derkačs tiek atcelts no valdes, bet viņa vietā tiek deleģēts Saulkrastu novada domes deputāts Grāvītis. Tādējādi, ZM piedāvāja mainīt likumā noteikto proporciju starp valdē esošajiem domes deputātiem un ostā funkcionējošajiem komersantiem," stāstīja Līcis.

Kaut gan likuma par ostām 26.pants satur imperatīvu tiesību normu, kas neparedz izvēles iespējas un rīcības brīvību tās piemērošanā, Saulkrastu novada dome pagājušā gada 27.marta kārtējā sēdē lēmumu par Grāvīša iecelšanu ostas valdē nepieņēma, jo par to nenobalsoja vairākums klātesošo deputātu.

Līcis norādīja, ka Saulkrastu novada domes ieskatā "Likuma par ostām" 26.pants, kurā noteikts domes pienākums apstiprināt ministrijas norīkotu amatpersonu, ir pretrunā ar deputātu tiesībām lēmumus pieņemt bez politiskā spiediena izdarīšanas. To apliecina arī pērn 27.jūnijā un 16.oktobrī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņemtajās vēstulēs sniegtais viedoklis, ka "deputāts savā balsojumā ir neatkarīgs un balso pēc savas politiskās pārliecības. Ne valsts institūcijas, ne pašvaldības amatpersonas un darbinieki nevar piespiest deputātu balsot sev vēlamā veidā. Ja domes deputāts balso ar "atturas" vai paziņo, ka nebalsos un nepaskaidro šādas rīcības iemeslus, arī šāda rīcība ir deputāta kā valsts amatpersonas brīvas gribas paušana. Šādā situācijā nav iespējams piespiest deputātu rīkoties savādāk, tas ir, paust jau konkrētāku viedokli balsojuma formā." 

Saulkrastu novada dome ir informēta, ka Tieslietu ministrija (TM) pērn 29.novembrī ir aicinājusi Satiksmes ministriju "izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai mazo ostu valdes izveidošanas kārtība būtu skaidri saprotama un neradītu pārpratumus."

Respektējot TM aicinājumu, jautājums par Grāvīša iekļaušanu Skultes ostas valdē tiks atkārtoti skatīts kārtējā domes sēdē 29.janvārī, sacīja Līcis.

Pašvaldības vadītājs sacīja, ka Saulkrastu novada dome nav saņēmusi oficiālu informāciju par iespējamo ZM vēršanos tiesā pret Saulkrastu domi.

Jau ziņots, ka ZM vērsusies Administratīvajā tiesā pret Saulkrastu novada domi par ministrijas pārstāvja neapstiprināšanu Skultes ostas valdē.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) 2019.gada 3.maijā saskaņā ar "Likumā par ostām" noteikto darbam Skultes ostas valdē norīkoja ministrijas pārstāvi, zemkopības ministra ārštata padomnieku zivsaimniecības jautājumos, ilggadējo Saulkrastu domes priekšsēdētāju Ervīnu Grāvīti (VL-TB/LNNK). Taču Saulkrastu novada dome, kam kā Skultes ostas valdes izveidotājai saskaņā ar likumu ZM pārstāvis ostas valdē bija jāiekļauj, to līdz pat šim brīdim nav izdarījusi.

"Likuma regulējums ostu valdes izveidošanai skaidri nosaka valsts, pašvaldības un ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvju skaitlisko sadalījumu ostas valdē, un pašvaldībai nav pamata konkrētu ministra norīkotu pārstāvi neapstiprināt. Jau teju veselu gadu Saulkrastu novada dome ir meklējusi dažādus attaisnojumus, kādēļ likuma normu prettiesiski ignorēt. Šāda klaja likuma neievērošana met ēnu pār pašvaldības spēju nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu pēc būtības," uzsvēra zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

ZM norāda, ka uz pašvaldības pienākumu nodrošināt ostas valdi pilnā sastāvā ir norādījusi arī TM un VARAM. Līdz šim VARAM ministrs Juris Pūce (AP) ir atturējies atstādināt no amata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Līci par likuma normas nepildīšanu.

Zemkopības ministra biroja vadītājs uzsvēra, ka valstij ar pašvaldību būtu jāsadarbojas, nevis jātiesājas. Tomēr Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja Līča rīcība, pēc viņa sacītā, prettiesiski nevirzot jautājumu par ZM pārstāvja atkārtotu apstiprināšanu, neskatoties uz iepriekšējo negatīvo balsojumu, liecina, ka Līcis, iespējams, apzināti vilcina jautājuma izskatīšanu.

Pēc Eglīta teiktā, Saulkrastu novada domei ZM ieskatā nav tiesību ministrijas norīkoto pārstāvi ostas valdē noraidīt. Līdz ar to ilgstoši ostā nav pārstāvēta ZM, kas savā atbildības jomā pēc būtības pārstāv visas sabiedrības intereses, ko Saulkrastu novada dome apzināti ignorē.

Likuma par ostām nodaļā par mazajām ostām teikts, ka ostu valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai VARAM, Ekonomikas ministrijas, ZM un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus.