Menu
 

Vai šoziem siltumu glabāsim maisos? Siltumenerģijas tarifi Pierīgā Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Foto - "Rīgas siltums" Foto - "Rīgas siltums"

Šogad daļā Latvijas apdzīvoto vietu, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot galvenokārt dabasgāzi, siltumenerģijas tarifs būs augstāks, vienlaikus lielā daļā teritoriju tas paliek nemainīgs vai pat samazinās. Tarifa pieaugumu būtiski ietekmējis dabasgāzes cenas kāpums, kas pasaules tirgos turpina sasniegt rekordaugstu līmeni, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Siltumenerģijas tarifi šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām ir zemāki, piemēram, Ādažos, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Valmierā, Rēzeknē, Olainē, bet augstāki – Mārupē, Jūrmalā, Piņķos un arī Rīgā. Pārējās Latvijas teritorijās tarifs saglabājas tādā pašā līmenī, kāds bija iepriekšējās apkures sezonas beigās. Tajā pašā laikā straujais un nepieredzētais gāzes cenas kāpums liek prognozēt iespējamas siltuma tarifa izmaiņas jau sezonas laikā.

Tabulā redzamas siltuma izmaksas lielākajā daļā Pierīgas apkaimju. Ko var ievērot uzreiz – siltuma tarifi atšķiras daudz ievērojamāk nekā, piedodiet, kartupeļu cena tirgū. Pats zemākais un pats augstākais tarifs atšķiras pat trīs reizes! Kādēļ tā? Cik daudz tur nejaušības, neizdarības, cik loģisku likumsakarību? Atbildes meklēsim šai rakstā.

Lielāko siltuma ražotāju tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kur arī iegūts tabulā redzamais materiāls. Loģiski – rodas jautājums, kuru adresējām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību speciālistiem.

– Kādēļ šajos tarifos nav redzama, piemēram, Carnikava Ādažu novadā vai Sējas ciems Saulkrastu novadā, vai Baldone Ķekavas novadā?

– Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē tos siltumapgādes komersantus, kuri sniedz regulētu siltumenerģijas pakalpojumu un kuriem siltumenerģijas nodotais apjoms sasniedz noteikto regulēšanas slieksni 5000 megavatstundu gadā. Jūsu minētajās darbības teritorijās siltumenerģijas pakalpojumu sniedz neregulēti siltumapgādes komersanti, kuru uzraudzību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neveic, un šiem komersantiem Regulators siltumenerģijas tarifus neapstiprina. Neregulēto komersantu uzraudzību veic konkrētā pašvaldība.

– Vai jūs varētu precizēt, kuru siltuma ražotāju iesniegumi šobrīd, tātad 7. oktobrī, tiek izskatīti, bet vēl nav apstiprināti vai noraidīti?

– Ja jautājums ir attiecināms uz siltumenerģijas komersantiem, kuriem ir izsniegta atļauja pašiem noteikt siltumenerģijas tarifus, kurus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina 21 dienas laikā pēc publikācijas publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”, tad Regulators plāno sagatavot aktuālo informāciju par situāciju valstī uz novembra pirmo nedēļu. Siltumenerģijas komersanti šobrīd vēl aktīvi pārslēdz kurināmā iepirkuma līgumus, tādēļ situācija ir mainīga.

Pilno tarifu projektu gadījumā mainās vairākas izmaksu pozīcijas un siltumenerģijas bilances rādītāji. Pilno tarifu projektu vērtēšana aizņem 90 dienas, un pārējās 30 dienās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomei ir jāpieņem lēmums. Ja Regulators lūdz komersantam sniegt papildu informāciju, tarifa projekta vērtēšana apstājas un atsākas brīdī, kad informācija no komersanta ir saņemta.

– Cik gadījumos procentuāli vai absolūtos skaitļos iesniegtie projekti tiek noraidīti?

– Tarifa noraidīšana ir galējs solis, kuru Regulators izmanto tikai gadījumos, kuros nodrošināt risinājumu, kas līdzsvaro lietotāju un komersantu intereses, nav iespējams. Tarifa noraidīšana pati par sevi ekonomiski nepamatotā tarifa cēloni nerisina, piemēram, nesaimnieciskas izvēles, slikti organizētas iepirkuma procedūras, izmaksu, kas nav saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, ietveršanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas fokuss ir novērst nepamatota tarifa rašanās cēloņus, konsultējot komersantus, pārnesot starp komersantiem labo praksi un veicot preventīvu uzraudzību, tādējādi nodrošinot komersanta rīcības atbilstību. Šī iemesla dēļ tarifu noraidīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas praksē ir salīdzinoši reta.

To, kādi šobrīd ir aktuālākie faktori, kas būtiski ietekmē siltumenerģijas izmaksas galapatērētājam, skaidro AS “Rīgas siltums” valdes loceklis Uģis Osis.

1.Lielākās izmaksas siltumenerģijas tarifā ir par kurināmo un iepirkto siltumenerģiju. Mazāku daļu veido darba samaksa, pamatlīdzekļu nolietojums un citas izmaksas. Vidēji starp Latvijas siltumapgādes komersantiem kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas tarifā veido no 50 līdz pat 80 procentiem atkarībā no kurināmā veida. Starp apdzīvotām vietām ar tādu pašu kurināmā veidu atšķirības izmaksās veido arī kurināmā cenas, par kādām komersantam ir izdevies iegādāties kurināmo.

2.Siltumenerģijas tarifu ietekmē arī zudumi, ko savukārt ietekmē siltumapgādes sistēmas izbūve, izvietojums un patērētāju blīvums. Mazāki siltumenerģijas zudumi ir tādās vietās, kur siltumtrase izbūvēta līdzenā reljefā, kur pieslēguma punkti centrālapkures siltumtīkliem ir blīvi izvietoti un siltumtīklu lielums ir sabalansēts ar patēriņa apjomu.

3.Būtiski siltumenerģijas tarifu ietekmē arī koģenerācijas režīmā (vienlaikus ražo arī elektroenerģiju) saražotais siltumenerģijas īpatsvars, par kuru tiek saņemts valsts atbalsts. Vietās, kur komersanti vairs nesaņem atbalstu efektīvai ražošanai koģenerācijā, siltumenerģijas tarifs pieaug.

Pēc pašreizējām kurināmā cenām siltumenerģiju izdevīgāk ir ražot, par kurināmo izmantojot šķeldu un citus atjaunīgos energoresursus, kas iegūstami Latvijā. Sarežģīta situācija patlaban ir tiem komersantiem, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi. Gāzes cenas tirgū ir pieaugušas vairāk nekā desmit reizes, salīdzinot ar 2020. gada vasaru

Kāda situācija ir Pierīgas siltuma ražotāju piedāvāto produktu spektrā? Ielūkojoties tabulā, redzam, ka skaitļi ļoti atšķirīgi. Par to “Rīgas Apriņķa Avīzes” sarunā ar Centralizētās siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītāju un SIA “Salaspils siltums” valdes locekli Inu Bērziņu-Veitu.

– Sāksim ar jūsu uzņēmumu. Salaspils, Saulkalne – 48,2 eiro par megavatstundu. Tas ir zems vai augsts tarifs?

– Uzskatu, ka šis tarifs ir adekvāts tam, kā tas veidojas. Uzskatu, ka tas ir zems, bet, pats svarīgākais, tas ir stabils.

– Ko nozīmē – stabils?

– Tas nozīmē, ka mēs esam ļoti diversivicējuši savu kurināmā portfeli. Un vienīgajiem Latvijā mums siltumapgādē tiek izmantota arī saules enerģija.

– Tomēr Pierīgā ir apkaimes ar vēl zemāku tarifu nekā Salaspilī. Piemēram, Olainē – nepilni 42 eiro par megavatstundu.

– Ja mēs paskatāmies uz tiem zemākajiem tarifiem, es domāju, ka tur, kur ir gāze (un Olaines gadījumā tā ir gāze), tas varētu būt īslaicīgi. Ja mēs paskatāmies kopumā, Olainē ir diezgan liels koģenerācijas īpatsvars. Tas nozīmē – sadedzinot kurināmo, tiek iegūta siltumenerģija un arī elektroenerģija. Tātad divi produkti, kas vienmēr ir efektīvāk nekā viens.

– Elektroenerģiju pārdod?

– Kādu daļu izmanto savām vajadzībām, pārējo realizē tirgū. Tā kā elektroenerģijas cena ir augsta, tas šobrīd ražotājam ir izdevīgi

– Aplūkojot vēl Pierīgas siltumapgādes tarifu zemāko galu, redzam: 39,6 eiro par megavatstundu Ķekavā, Rāmavā, Katlakalnā, Valdlaučos...

– Te ir tas fenomens, ka gāze (es vismaz tā pieņemu) ir iepirkta pagājušajā gadā, kad cena bija astoņas reizes zemāka nekā šobrīd, un ir noslēgts ilgtermiņa līgums. Kad beigsies līgums par šo gāzi, nāksies strauji celt šos tarifus. Tie, ko jūs nosaucāt, ražo pārsvarā ar gāzi.

– Viszemākais tarifs Pierīgas apkaimē ir Ogrē – 34,57 eiro par megavatstundu.

– Man šķiet, ka no oktobra tur jau ir apmēram 45 eiro. Te atkal ir cita lieta. Tas laikam ir vienīgais siltumapgādes uzņēmums, kuram ir divdaļīgais tarifs. Šī ir tikai tā mainīgā komponente. Visu gadu maksā noteiktu summu, un šī ir tā mainīgo izmaksu sadaļa, kas attiecas tikai uz kurināmo

– Tātad īstenībā patērētājam šis tarifs ir lielāks?

– Jā. Tas varētu būt par kādiem 20 procentiem lielāks. Precīzi nepateikšu, bet tas ir lielāks

– Savukārt viszemākais tarifs Latvijā, ko man izdevās atrast, vismaz oktobra sākumā bija 30,07 eiro par megavatstundu.

– Kā zināms, kurināmais sastāda 70–80 procentus no visa izmaksu tarifa. Līgums šeit arī ir noslēgts pie iepriekšējā gada cenas. Tas noteikti dos kādu nepatīkamu atsitienu nākamgad.

– Tagad aplūkosim uzņēmumus, kuriem ir visaugstākie tarifi Pierīgas reģionā. Tātad laikam tiem, kuri izmanto gāzi un kuru iepriekšējie līgumi ir beigušies…

– Jā, tas varētu būt gadījumos, kad iepērk par biržas cenu. Tie uzņēmumi šobrīd cieš visvairāk. Tie, kuriem gāzes daļa kurināmā portfelī ir maza, to varbūt pagaidām “norij”. Bet, ja būs auksta un gara ziema, arī nāksies celt cenu. Jo liela daļa mūsu ražotāju tās maksimuma slodzes ļoti aukstā laikā nolīdzina ar gāzi. Lieta tāda, ka tarifu nevar nomainīt ātri, ja Regulators nav apstiprinājis gaidāmās izmaiņas.

– Izskatās, ka Krimuldas un Lēdurgas pagasta siltuma apgādātājs nav Regulatora uzmanības lokā. Tur lēmumu par tarifiem pieņem Siguldas novada pašvaldība. Tarifs nupat mainījies un sasniedzis vairāk nekā 107 eiro par megavatstundu.

– Mūsu pieredzē tie ir pagasti, kuri nesen pievienojušies lielākiem novadiem. Līdz šim viņi varbūt nav veikuši investīcijas un domājuši par efektivitāti. Kamēr gāzes cena bija zema, par to arī nebija īpaša spiediena domāt. Ir taisnība, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē tos uzņēmumus, kuri saražo vairāk par 5000 megavatstundām.

– Vai Pierīgā ir siltuma ražotāji, kas vispār neizmanto gāzi?

– Es domāju, ka ir. Tur, kur nav gāzes pieslēguma, neiet gāzes vadi. Tur noteikti ir šķelda.

– Tie varētu būt šī brīža vinnētāji?

– Jā, zināmā mērā noteikti... Vai tie, kas pārgājuši uz šķeldu kā lielāko kurināmā daļu.

– Vēl atgriežoties pie tiem, kuru tarifs ir salīdzinoši augsts. Piemēram, Mārupes novada Mārupes, Skultes un Tīraines ciems – 75 eiro par megavatstundu, Piņķi – 73,5 eiro par megavatstundu. Augsts tarifs.

– Jā, tas ir augsts tarifs. Tur strādā ar gāzi, un tā ir gāzes energoresursa cena, kas šobrīd sakāpusi ļoti augstu.

– Arī Saulkrastos augsta cena. Tur to laikam ietekmē arī siltumapgādes plašā, izstieptā “ģeogrāfija”?

– Jā, tur ir gan “ģeogrāfija”, gan tas, ka viņi, cik esmu pamanījusi, nav tomēr mērķtiecīgi strādājuši uz investīcijām un energoefektivitāti. Tas ir ļoti būtiski šobrīd. Tiem, kas izmantojuši iespēju apgūt Eiropas Savienības līdzekļus un investēt modernizācijā un efektivitātē, rezultāti ir labāki un stabilāki.

– Kurus siltuma ražotājus Pierīgā varat minēt kā tādus, kas ir investējuši? Salaspili varat nesaukt, jo tur esat valdes locekle...

– Bet es vienalga gribu nosaukt Salaspili. (Smejas.) Jā, jo mēs esam saņēmuši pat starptautiskas balvas. Esam daudz domājuši par akumulāciju, par saules enerģijas izmantošanu, par atjaunīgiem un bezkurināmā siltuma resursiem... Man tā grūti nodalīt Pierīgu. Es labi zinu tos, kuri strādājuši pie efektivitātes uzlabošanas. Piemēram, Jelgava, tāpat Liepāja, Jūrmala... Taču Jūrmalai ir cita problēma – siltumapgāde ir ļoti izstiepta pilsētas iegarenajā formātā, dažādas katlumājas, prasās veikt investīcijas dažādās vietās.

– Var teikt, ka siltuma ražošanas veida izvēle zināmā mērā tomēr ir loterija, kas izriet no viena vai otra energoresursa pasaules cenu svārstībām?

– Tā tomēr nav loterija. Tās ir lietas, kuras mums visiem kopā vajadzētu darīt, – tā sauktais Eiropas “zaļais kurss”, neatkarība no fosilā kurināmā un no Krievijas. Piemēram, Putina kungs izsakās, ka gāzes pietiks visiem, un tūlīt gāzes cena pasaulē nokrīt par 10 procentiem. Tas ir iespaidīgs politiskais ierocis. Tādēļ – dažādosim iespējas un domāsim, kā vairāk izmantot vietējos vai kādus citus energoresursus.

Otrais, par ko jādomā, – cik racionāli mēs savās mājās izmantojam energoresursus. Tajā pašā laikā ļoti jādomā par tiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Nevajag kautrēties iet pie pašvaldības un lūgt palīdzību!

– Noslēgumā – vai kaut kas šajā ļoti atšķirīgo tarifu kopsavilkumā jūs ir pārsteidzis?

– Jā, pirms neilga laika es arī brīnījos par ļoti zemajiem tarifiem, piemēram, Rēzeknē un citiem tabulas lejasgalā, nevarēju saprast, kā tas var būt. Acīmredzot ilgtermiņa līgums par gāzi. Taču, iespējams, ka arī viņiem lūgs pārslēgt, jo īpaši, ja otrā pusē bijis mazāks gāzes tirgotājs, kurš pats nav iepircis gāzi par zemo cenu.

Atliek secināt, ka situācija Pierīgā ir ļoti dažāda. Vismaz šajā ziemā ieguvēji būs tie, kam ir individuāla, ar malku, šķeldu vai skaidu granulām kurināma siltuma krāsns. Piemēram, koka granulu apkures katlu ražotāja “Grandeg” īpašnieks Andris Lubiņš, jautāts par klientu interesi, atzīst, ka tā ir lielāka nekā parasti šajā rudens laikā. Protams, rindā cilvēki nestājas. Tas nav maizes kukulītis, ko aizskriet uz bodi un nopirkt, ironizē uzņēmējs. Tas ir nopietns pirkums, un pircējs rūpīgi vērtēs savas iespējas.

Tomēr pastiprinātā interese ļauj pieņemt, ka arī Pierīgā daudzi izlems mainīt apkures sistēmu savā nekustamajā īpašumā. Cita lieta – cik reāli un vai vispār katrā konkrētā gadījumā būs iespējams atslēgties no centralizētās apkures un cik tas izmaksās. Bet tas jau ir cits stāsts.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.