Menu
 

Mēri pret ideju reformēt Pierīgu Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
  • Komentāri
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs: "Raugoties Rīgas reģiona griezumā, neuzskatām, ka būtu nepieciešams veidot divu līmeņu pašvaldības." Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs: "Raugoties Rīgas reģiona griezumā, neuzskatām, ka būtu nepieciešams veidot divu līmeņu pašvaldības." Foto: LETA

Kamēr runas par reģionālo reformu netiek konkretizētas, tikmēr abstrakti spriedelēt var par visu un visiem... Apmēram tā varētu formulēt dažu pieredzējušu Pierīgas pašvaldību vadītāju reakciju uz valdības veidošanas laikā izskanējušajiem priekšlikumiem mainīt valstī administratīvās teritorijas, tostarp Rīgai piegulošajās.  Pierīgas mēri uzsver, ka spēj paši nodrošināt pašvaldības funkciju izpildi, izņēmums varētu būt vien nelielie – Mālpils un Sējas – novadi.

Dīvainie valdības veidotāji

"Rīgas Apriņķa Avīze" gandrīz visām Saeimā ievēlētajām partijām vai to pārstāvjiem jau pirms vairākām nedēļām nosūtīja jautājumus, lūdzot sniegt atbildes par to, kā katrs politiskais spēks pamato savu ieceri par reģionālo jeb teritoriālo reformu (publikāciju "Vai dzīvosim Lielrīgā?" vari izlasīt arī "Rīgas Apriņķa Avīzes" 6. novembra numurā, –  red.). Jautājumi tika uzdoti arī par mūsu lasītājus interesējošiem Pierīgas novadiem. Dažu tā saukto jauno politisko spēku reakcija un izpratne par strādāšanu valsts labā tiešām pārsteidz!

"KPV LV" ir partija, kura iepriekš piedāvājusi radikālāko risinājumu, proti, ierīkot Latvijā deviņas otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus – un vēlāk atbilstoši to ieskatiem koriģēt pirmā līmeņa pašvaldību – novadu – skaitu. Tādējādi, pēc partijas ieceres, tiktu nodrošināta labāka valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī mazināta Zaļo un Zemnieku savienības ietekme laukos.

Pagaidām tas gan vairāk šķiet tikai fantāzijas dažu politiskā spēka līderu galvās, jo, prasot sniegt konkrētas atbildes, "KPV LV" spēja vien pateikt, ka esot ļoti aizņemti ar valdības veidošanu, tāpēc paskaidrojumi sabiedrībai par iecerēm teritorijas pārdales jautājumos izpalikšot. Lūk, faktiski viss "KPV LV" atsūtītās vēstules saturs, kuru partijas vārdā parakstījusi Iveta Benhena-Bēkena: "Šobrīd notiek sarunas par valdības veidošanu, tādējādi uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem šobrīd nevaram atbildēt, jo svarīga ir valdības veidošanas procesa noslēgšana, lai saprastu, kādi ir kopējie uzstādījumi nākamajiem četriem gadiem!"

Pierīgas novadu reforma. Kāda?

Arī Rīgas un Pierīgas reģiona novadu kartes mainīšana ir tikusi apspriesta administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Šobrīd gandrīz neviena no uzrunātajām politiskajām partijām vairs nav gatava izvirzīt tik radikālu risinājumu, kā Pierīgas novadu pievienošana Rīgai, taču vairāki politiskie spēki runā par otrā līmeņa pašvaldību pārvaldības modeļa izveidošanu. Kā atzīst Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), reformas varētu skart Sējas un Olaines novadu: "Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbībai ir vajadzīgs speciāls regulējums. Koalīcijas partneri nevienojās par to, tieši kuru sadarbības modeli izvēlēties. Iespējamie varianti bija: Pierīgas pašvaldību funkcionālajā areālā, t.i., piemēram, bez Salacgrīvas novada, veidot otrā līmeņa pašvaldību kā: a) apriņķi, b) plānošanas reģionu. Atklāts palika arī jautājums par iespējamām kopējām funkcijām: sabiedriskais transports, ceļu infrastruktūra, kanalizācijas un meliorācijas sistēmas, kopīgi investīciju projekti, iespējams, izglītība un veselības aprūpe.

Kā minimums, būtu jāturpina 2008. gada administratīvi teritoriālā reforma tā, lai pašvaldībā dzīvotu vismaz 4000–5000 iedzīvotāju. Vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Pierīgā šim kritērijam neatbilst Sējas novads. Tāpat iespējamas izmaiņas Olaines novada robežās, jo tas ir viens no diviem Latvijas novadiem, kura teritorija nav ģeogrāfiski vienota."


Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija): "Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbībai ir vajadzīgs speciāls regulējums. Partneri nevienojās, tieši kuru sadarbības modeli izvēlēties."

Pierīgas mēri piesardzīgi

Tie Pierīgas novadu vadītāji, kuri ar ideju reformēt novadu teritorijas nesaskaras pirmo reizi, ironizē, ka gribētos zināt, ko reformas veicēji iecerējuši šoreiz. "Tā kā līdz šim nav redzēts kopējais piedāvājums, pašlaik ir tikai spekulācijas un nav saprotams, kas šoreiz ir domāts ar reģionālo reformu," teic Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.

Līdzīgu viedokli pauž ilggadējais Babītes novada vadītājs Andrejs Ence, uzsverot, ka, pat nosaucot aptuvenu optimālo novadu skaitu, reformas veicēji neko nekonkretizē, turklāt neesot arī paskaidrots, kā reforma varētu tikt īstenota: "Vispirms jāizpilda likumā noteiktā normu par iedzīvotāju minimālo skaitu novados. Vienkārši pateikt, ka 40, neizskaidro neko. Ja deviņas pilsētas, 21 reģionālais centrs, kas ir atlikušais skaits? Šāda iecere nav pieņemama."

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, atbildot uz jautājumu par reformas gala variantu, atzīst, ka svarīgāka būtu diskusija nevis par to, kuru novadu kuram pievienos (apvienos), bet gan būt skaidrībā par reformas veikšanas mērķi: "Diskusiju laikā ir izskanējuši un, domāju, vēl izskanēs dažādi skaitļi, "pareizie" varianti un kombinācijas var būt dažādas. Svarīgāk par konkrēta pašvaldību skaita nosaukšanu un kam ko pievienos būtu nosaukt reformas mērķus, uz kuriem tiecamies, – centralizāciju vai decentralizāciju, kurp būtu jādodas darbspējīgam cilvēkam, un argumentēt, pārliecināt sabiedrību. Šāda diskusija publiskajā telpā nav bijusi."

Pierīgu reformēt brīvprātīgi

Ideja par Pierīgas novadu pievienošanu Rīgai dažādos veidos apspriesta arī iepriekšējo valdību laikā – bijuši piedāvājumi apvienot atsevišķus novadus, Stopiņus un Salaspili pievienojot Rīgai, it kā veiksmīgākai "Getliņu" un TEC–2 apsaimniekošanai, bijuši priekšlikumi Rīgu apvienot ar Carnikavas, Garkalnes un Olaines pagastiem, lai tur varētu attīstīt apbūvi, kā arī veiksmīgāk apsaimniekot pašvaldību teritorijā esošos, bet Rīgai piederošos mežus. Rīgas paplašināšanas plāni tikuši zīmēti arī Mārupes virzienā, lai tur veicinātu dzīvojamo māju apbūvi, kā arī domāts par vairāku lidostai «Rīga» piegulošo teritoriju pievienošanu Rīgai, lai tur savukārt veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un komercapbūvi. Izņēmums nav arī šobrīd parlamentā ievēlētie politiskie spēki, no kuriem aktīvākie Pierīgas reformētāji pārstāv partiju apvienību "Attīstībai/Par!". Ietekmīgs šā spēka politiķis Edgars Jaunups TV24 raidījumā "Kur tas suns aprakts" atzina, ka "Attīstībai/Par!" vēlētos apvienot Rīgu un Pierīgas novadus, taču paredzot lielu pretestību šai iecerei, tādēļ no tā pašlaik, visticamāk, nākšoties atteikties.

Pierīgas novadu vadītāji, argumentējot teritoriālo integritāti, galvenokārt uzsver to, ka jau šobrīd Pierīgas novadi spēj ne tikai paši savus novadus attīstīt, bet sniedz atbalstu citiem reģioniem: "Reformai Pierīgas novados būtu jānoris uz brīvprātības principiem, jo Pierīgas pašvaldības ir finansiāli pietiekami spēcīgas, tāpat arī cilvēku resursu ziņā, un to finanšu resursi šobrīd tiek pārdalīti visas Latvijas kopējai labklājībai," "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidro E. Grāvītis.

Par iemaksām kopējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā runā arī Mārupes novada mērs Mārtiņš Bojārs, atzīstot, ka Rīgas reģionā nebūtu jēgas veidot divu līmeņu pārvaldību: "Ja raugāmies no Mārupes novada pašvaldības funkciju īstenošanas pozīcijām, īsti neredzam jēgu reģionālajai reformai. Jau šobrīd esam viena no straujāk augošākajām pašvaldībām un esam donori Latvijas pašvaldībām ar lēnākiem attīstības tempiem. Raugoties Rīgas reģiona griezumā, neuzskatām, ka būtu nepieciešamība veidot divu līmeņu pašvaldības, kas būtu vēl viens orgāns ar savu lēmējvaru un izpildvaru jeb papildu finansiālais administratīvais slogs valstij."

M. Bojārs atgādina arī par biedrību "Pierīgas pašvaldību apvienība", kura apvieno 14 Pierīgas pašvaldības. Apvienības ietvaros jau šobrīd veiksmīgi notiekot sadarbība izglītības, kultūras un sporta jautājumos, tāpēc veidot vēl vienu lieku struktūrvienību nebūtu lietderīgi.

Savukārt L. Kumskis, komentējot iespēju Rīgas reģionā veidot divu līmeņu pašvaldības, nav tik kategorisks, vien uzsverot, ka lielāku teritoriju pārvaldībai tomēr būtu jānotiek vienā līmenī: "Mans personīgais viedoklis ir, ka esošais modelis ir funkcionēt spējīgs, tomēr iedzīvotāju skaitā, darbavietu izvietojumā u.c. nepārtraukti notiek pārmaiņas, tāpēc būtu nepieciešams pielāgot arī pašvaldību darbu (t.sk. skaitu) šīm izmaiņām. Vājākā vieta līdzšinējos pārmaiņu vadības procesos ir bijusi visu ieinteresēto pušu neiesaistīšana lēmuma pieņemšanā, vienota mērķa nenospraušana.

Gan viena līmeņa, gan divu līmeņu pašvaldības modelis ir piemērots konkrētā situācijā. Kamēr nav zināms konkrēts piedāvājums, grūti izteikt atbalstu vienam. Vispārīgi runājot – jo lielāka pašvaldība, jo piemērotāks būtu viena līmeņa modelis, un otrādi."


"Attīstībai/Par!" politiķis Edgars Jaunups: Mūsu politiskais spēks vēlas apvienot Rīgu un Pierīgas novadus, taču paredzam lielu pretestību, tādēļ no šīs ieceres šobrīd, visticamāk, būs jāatsakās.

Sēja un Mālpils likumam neatbilst

Pierīgas novadu sakarā visbiežāk runāts par Sējas un Mālpils novadu, kuros iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam, proti, 4000. Atbildot uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu par to, kā vērtējama iespējamā teritoriālā reforma, Mālpils novada domē ideju par piespiedu reformu kategoriski noraida. Domes priekšsēdētāja Solvita Strausa uzsver, ka jebkurā gadījumā primāra esot iedzīvotāju griba: "Diemžēl izteikumu autori ir piemirsuši, ka pašvaldību domes veidojas no pilsoņu izdarītās izvēles vēlēšanās. Demokrātijas princips – tas būtu respektējams!

Reformu var veikt, ja valstī tiek iedibināta diktatūra (pazīmes ir), demokrātijas apstākļos ne. Novadu skaitam nav nozīmes, nozīme ir iedzīvotāju gribai. Divu līmeņu pašvaldības nosacīti jau bija, bet piekrītu divu līmeņu (tikai vēlētām) pašvaldībām, radikāli decentralizējot valsts funkcijas."

Savukārt Mālpils novada deputāts, bijušais Mālpils novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs, kurš šobrīd ir Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas mandāta turētājs, atzīst, ka ir nepietiekami izvērtēts iespējamais ekonomiskais ieguvums, ja tiek apvienotas nelielās teritorijas lielos attīstības centros: "Es varu atsaukties uz Eiropas pieredzi, Eiropas pamatnostādnēm, kuras vēsta, ka migrācija Eiropai izmaksā ļoti dārgi. Tātad jādara viss, jārada pietiekami atbalsta instrumenti, lai cilvēks paliktu dzīvot tur, kur viņam ir bijis lemts piedzimt. Bet, ja sludina, ka attīstība notiks tikai tā sauktajos attīstības centros, bet pārējo teritoriju dēvēt par bezperspektīvu, tad tas arī traucē normālai uzņēmējdarbībai, finansēšanai... Nu ko tad mēs tādā teritorijā investēsim, ja tā ir bezperspektīva? Atbalstīsim tikai tos centrus. Jebkura cilvēku aizplūšana no vides, kur jau ir radīta infrastruktūra, rada tikai zaudējumus."

Būtiska lieta, ko uzsver "Rīgas Apriņķa Avīzes" aptaujātie Pierīgas novadu vadītāji reformas sakarā, ir iespēja jaunizveidotajos novados, ja tādi tiek veidoti, saglabāt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju pārstāvniecību, turklāt tā, lai netiktu ierobežotas viņu tiesības lemt par jautājumiem savā administratīvajā teritorijā.

Iepriekš:
Vai dzīvosim Lielrīgā?

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.