Menu
 

Vai taps Ādažu republika? (2.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis: “Pastāv bažas, ka, realizējot šādu plānu, varētu nostrādāt nomales efekts, un tā būtu negatīva ziņa tālākai Saulkrastu attīstībai un mūsu iedzīvotājiem.” Foto - arhīvs Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis: “Pastāv bažas, ka, realizējot šādu plānu, varētu nostrādāt nomales efekts, un tā būtu negatīva ziņa tālākai Saulkrastu attīstībai un mūsu iedzīvotājiem.” Foto - arhīvs

Vērtējot VARAM piedāvāto reformas modeli, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis atzīst, ka tas nācis kā pārsteigums un pašvaldībai ir iebildumi pret to. N. Līcis norāda, ka Saulkrastu novada pašvaldība piedāvās veidot jaunu teritoriālo vienību ap Saulkrastiem.

“Piekrastei visā pasaulē ir ievērojama vides, ekonomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme. Arī Latvijā 496 kilometrus garā Baltijas jūras piekraste ar lielām un mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir nozīmīgs attīstības resurss,” skaidro N. Līcis.

Apvienot ģeogrāfiski un saimnieciski līdzīgas teritorijas

Pēc Normunda Līča domām, lietderīgi būtu apvienot teritorijas ar līdzīgu ģeogrāfisko un saimniecisko situāciju, Vidzemes piekrastes gadījumā – ap autoceļu “VIA Baltica” un topošo “Rail Baltica”, ar kāpu un pludmaļu apsaimniekošanu, ostām, drošību uz ūdens. “Ir svarīgi, lai jaunizveidotā novada teritorija būtu kultūrvēsturiski vienota un iedzīvotāji justos tai emocionāli piederīgi,” norāda N. Līcis. “Uzskatu, ka Vidzemes piekrastē ir jāveido vismaz viens attīstības centrs, un tāds noteikti varētu būt Saulkrasti. Latvijas spēks ir tieši tās daudzveidīgumā un iedzīvotāju lokālpatriotismā.”

Uz jautājumu, kāds būtu bijis labākais novadu apvienošanas scenārijs, N. Līcis atbild, ka tas varētu būt, apvienojot Saulkrastu novadu, Skultes pagasta daļu, Sējas novadu, iespējams, arī veidojot vēl plašāku teritoriju gar jūru, veidojot jaunu Piejūras novadu. Viņš norāda, ka sarunas par to jau notiek, esot plānots arī referendums.

N.Līcis atzīst, ka no VARAM piedāvātā piecu novadu apvienošanas modeļa nekādus ieguvumus neredz. “Pastāv bažas, ka, realizējot šādu plānu, varētu nostrādāt nomales efekts, un tā būtu negatīva ziņa tālākai Saulkrastu attīstībai un mūsu iedzīvotājiem,” skaidro N. Līcis. Viņaprāt, arī piedāvājums veidot Ādažus par jaunās administratīvās teritorijas centru būtu nopietni izvērtējams. N. Līcis norāda, ka šobrīd Rīga ir milzīga metropole, un nez vai vajadzētu mākslīgi radīt vēl vienu lielu centru tik tuvu Rīgai. “Ādažu centra infrastruktūra un skolas ir ārkārtīgi noslogotas,” skaidro N. Līcis, “savu pienesumu dod arī armijas klātbūtne. Klāt nāks jaunās ražotnes. Vai šeit nepieciešams radīt jaunu administratīvo centru?”

Jāsāk ar sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks vērš uzmanību uz faktu, ka vēsturiski pirmskara periodā Ādažu novadā ietilpušas Carnikavas un Garkalnes apkaimes; padomju gados Ādažu kolhozā esot bijuši arī Vangaži un Pabaži, kas šobrīd atrodas Inčukalna un Sējas novadā. “Saulkrastu pilsēta vēsturiski nav bijusi Ādažu novadā,” norāda M. Sprindžuks.

Ādažu novada domes vadītājs atzīst, ka piedāvājums piecus kaimiņu novadu apvienot vienā neesot bijis pārsteigums, jo lielākā vai mazākā mērā šie novadi ir integrēti un tos saista gan darbaspēka, gan skolēnu kustība. “Tieci uz Ādažiem nosaka arī fakts, ka šeit ir daudz ražošanas uzņēmumu, spēcīgas izglītības iestādes, baseins, kā arī slimnīca, kultūras centrs un komercpakalpojumi,” skaidro M. Sprindžuks.

Ādažu novada pašvaldībā uzskata, ka reģionālā reforma gan būtu jāsāk ar to sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu, kuri nav bijuši efektīvi līdz šim, proti, sabiedriskie pārvadājumi, sociālās aprūpes iestāžu tīkls, vidusskolu tīkls, profesionāli tehnisko mācību iestāžu sasaite ar darbaspēka nepieciešamību pašvaldībās, primārās veselības pakalpojumu pieejamība, savukārt administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību apvienošana būtu realizējama otrajā posmā, kad radīta administratīvā kapacitāte reģiona līmenī.

M.Sprindžuks uzskata, ka Ādažu novadam kā administratīvajam centram lielākie izaicinājumi būs saistībā ar principiāli atšķirīga sabiedrisko pārvadājumu modeļa izveidi: “Starp Ādažiem un lielākajām apdzīvotajām vietām būtu jāpalielina reisu skaits, uzlabojot darbaspēka un skolēnu mobilitāti. Jāuzlabo autobusu satiksmes sasaiste ar dzelzceļa stacijām Carnikavā un Garkalnē.”

Vai Sēja kļūs par nomali?

“Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja Sējas novada domes priekšsēdētāju Gunti Liepiņu, lai noskaidrotu, vai novadā šāds reorganizācijas modelis jau bija gaidāms. “Par to pārsteigumu nav,” saka G. Liepiņš, “pārsteigums ir nedefinētais reformas mērķis un nespēja ieklausīties un pieņemt dažādus pētījumu rezultātus un viedokļus. Kur nu vēl sabiedrības viedokli! Stāsts, ka pēc reformas būs ekonomiskais pienesums, neiztur kritiku. Tukši vārdi bez pamatojuma, jo jau tagad pašvaldību budžets 2020. un 2021. gadam tiek plānots bez pieauguma.”

Sējas novada domes priekšsēdētājs ir skeptiski noskaņots pret plānoto reorganizāciju un atzīst, ka milzīgā steiga bez solījumiem raisa šaubas un liek secināt – reforma ir politiska. Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka ilgtermiņā šis novadu apvienojuma modelis, iespējams, būs labākais variants, taču ir daudz nezināmā.

“Mēs vēlamies saprast novada iedzīvotāju uzskatus. Tie nav viennozīmīgi. Nevaru apgalvot, ka visi vēlas saglabāt esošo struktūru. Svarīgs ir pārējo iesaistīto novadu viedoklis, jo, iespējams, mums būs jākļūst par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem. Stiprie līdzgaitnieki cīnīsies par patstāvību, tādēļ ir daudz nezināmā,” skaidro G. Liepiņš.

Novada domes vadītājs uzskata, ka, apvienojot šos piecus novadus, Sējas novads jebkurā variantā paliks nomale. Grūti esot prognozēt ieguvumus no šī reorganizācijas modeļa, jo, pēc Liepiņa kunga domām, tā vairs nebūs “pašu valdība” – lēmumus par Sējas novada teritoriju un cilvēkiem pieņems citi.

Kā redzams, novadu viedokļi atšķiras, katram ir savi argumenti un vērtējums par VARAM izveidoto teritoriālās reformas modeli. Ministrs sola vēl uzklausīt viedokļus un ieteikumus, tomēr maz ticams, ka reformu kāds atcels. Pašvaldībām tomēr jāgatavojas pārmaiņām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Garkalnes novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš: raksta pirmo daļu lasiet šeit.

1 komentārs

  • Transportieris
    Transportieris Ceturtdiena, 02 Maijs 2019 16:48 Komentāra saite

    Ar cirkuli kartē braukāt nav ne talants, ne māksla - to ministrijā nav apjautuši.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.