Brauciet lēnām pa šoseju, draugi... (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

No sākuma ceļš bija bruģēts, bet asfaltu visā garumā tas ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara. Vidzemes šosejas (A2) posms no Garkalnes līdz “Sēnītei” tāds, kādu mēs to zinām, tika izbūvēts pagājušā gadsimta 70. gados.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

“Sēnītes” projekts – Vidzemes šoseja (A2)

Preses brīfingā, kas bija veltīts darbu sākumam, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange sacīja: ““Sēnītes” posms ir lielākais VAS ”Latvijas Valsts ceļi” pasūtījums šogad, tas ir arī lielākais būvdarbu objekts pēc darbu apjoma. Posms tiek pārbūvēts pirmo reizi kopš 1974. gada, kad tas tika izbūvēts. Darbi ir uzsākti savlaicīgi, tiklīdz to ļāva laika apstākļi, līdz ar to būvnieki varēs iekļauties termiņos un pirms ziemas perioda posmā plānots ieklāt jau pirmo asfalta kārtu.” Runājot par atlikušajiem šosejas 6,7 kilometriem no “Sēnītes” līdz Siguldai, kuri neiekļaujas šā gada pārbūves projektā, Lange norādīja, ka tehnisko projektu šī posma pārbūvei plānots izstrādāt līdz 2021. gadam.

Tā kā patlaban nav informācijas par to, kādiem projektiem nākamajā plānošanas periodā varētu būt pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums un vai tas vispār būs pieejams valsts ceļu pārbūvei, patlaban tiek plānots, ka līdz Siguldai atlikušie 6,7 kilometri tiks remontēti par valsts budžeta līdzekļiem.

Būvdarbu posms ir 14 km garš, taču, ņemot vērā to, ka katrā braukšanas virzienā ir divas joslas, seguma pastiprināšana tiks veikta kopumā vairāk nekā 30 kilometros ceļa. Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi “Sēnītes” mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un divas caurtekas. 1,65 km garumā ceļa sega tiks pārbūvēta arī uz autoceļa Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3), tiltam pār Gauju atjaunos segumu.

Līguma termiņš paredz būvdarbu izpildi 400 dienu laikā no to uzsākšanas, līdz ar to būvdarbi pilnībā tiks pabeigti 2020. gada rudenī.

Būvdarbus veic piegādātāju apvienība “Binders un ACB”, to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Šajā plānošanas periodā šis ir pēdējais valsts autoceļu posms, kura pārbūve tiks līdzfinansēta no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Atbilstoši grafikam

VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova: “Patlaban notiekošie darbi Vidzemes šosejas “Sēnītes” posmā ir pārbūve esošā ceļa robežās, nevis jaunbūve. Projekts ir atbilstošs pašreizējā valsts budžeta un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma iespējām. Pirms desmit gadiem iecere bija plašāka – publiskās un privātās partnerības ietvaros uzbūvēt valstī pirmo maģistrāli ar piekļuvi tai tikai divlīmeņu krustojumos un ar ievērojami lielākām izmaksām. Finanšu krīze no šī projekta lika atteikties. Taču arī pašreizējā pārbūve nav mazāk nozīmīga – lai arī brauktuves paliks esošajā platumā, rezultātā tām būs paaugstināta nestspēja atbilstoši ES standartos noteiktajām ceļa slodzēm.

Pašreizējo būvdarbu ietvaros esošā autoceļa sega tiek pārstrādāta – nojaukta, samalta un iestrādāta no jauna ceļa pamatos, pievienojot papildu cementu un šķembas. No Vangažiem līdz “Sēnītei” zem autoceļa ir purva zona, kas veicina ceļa segas deformāciju. Tāpēc šajā posmā pārbūvēs arī ceļa pamata klātni – nomainīs tur esošo kūdru ar drenējošu smilti. Segas konstrukciju noslēgs ar trim kārtām asfalta.

No Garkalnes “Sēnītes” virzienā patlaban ir uzsākti ceļa seguma reciklēšanas darbi un caurteku pārbūve. Sākti darbi uz Vangažu un “Sēnītes” mezgla pārvadiem, tiem tiek nojaukts segums. Darbi norit atbilstoši plānotajam grafikam.”

Projekts skaitļos:

-tiks ieklātas 179 877 tonnas asfaltbetona;

-veikti grunts darbi 575 008 m³ apjomā;

-iestrādātas šķembas 235 113 tonnu apjomā;

-izbūvēta drenāža 10 624 metru garumā;

-izbūvētas caurtekas 1232 metru garumā;

-atjaunotas sešas sabiedriskā transporta pieturvietas;

-veikta apzaļumošana 431 653 m² apjomā;

-demontētas bijušā piegādes dzelzceļa sliedes pirms pārvada uz bijušo dzelzsbetona rūpnīcu.

Papildu ieguvumi

Šosejas posms pēc pārbūves kļūs drošāks no satiksmes organizācijas viedokļa – apgriešanās vietas braukšanai pretējā virzienā tiks attālinātas viena no otras, lai varētu drošāk iekļauties un atdalīties no pamata plūsmas.

Satiksmes organizācija Vidzemes šosejas “Sēnītes” posmā būvdarbu laikā

Vidzemes šoseja (A2) ir nopietna maģistrāle ar apjomīgu transporta kustību.

Ieskatam – pagājušā gada dati. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz “Sēnītei” 2018. gadā bija 21 586 transporta vienības diennaktī. No tām 19% bija kravas transports. (Salīdzinājumam: posmā no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļam A4 (Baltezers–Saulkalne) satiksmes intensitāte pērn bija 40 660 transporta vienības diennaktī, bet no Rīgas apvedceļa A4 līdz Garkalnei – 29 834 transporta vienības.) Satiksmes intensitātes pieaugums gada laikā uz Vidzemes šosejas kopumā bija 0,4 %, bet konkrētajā Garkalnes–”Sēnītes” posmā 1,2%.

Tie ir nopietni cipari, tāpēc satiksmes organizācija “Sēnītes” mezgla kompleksā ar divlīmeņu pārvadiem ir uzskatāma par būvdarbu laika izaicinājumu. Tiek izvēlēti iespējami labākie satiksmes organizācijas risinājumi, un šeit nav neviena ar luksoforiem regulēta būvdarbu posma. Visa remontposma izbraukšana kopumā prasa 13–15 minūtes agrāko 10 minūšu vietā.

Patlaban uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz ”Sēnītei” ātruma ierobežojums ir 70 km/h un satiksme notiek pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Ir slēgta nobrauktuve no Vidzemes šosejas Valmieras virzienā, un satiksme novirzīta uz rotācijas apli. Augstuma gabarīta ierobežojums rotācijas aplī zem pārvadiem ir 4,5 m.  

Ja autobraucēji tomēr pamana kādas, viņuprāt, problēmas saistībā ar satiksmes organizāciju, par tām jāziņo “Latvijas Valsts ceļu” Satiksmes informācijas centram, zvanot uz bezmaksas diennakts tālruņa numuru 8000 5555.

Tikai pozitīvi... gandrīz

Materiālu veidojot, aptaujāju aptuveni 20 autovadītāju, kuri ikdienā vai brīvdienās pārvietojas pa Vidzemes šoseju un dodas cauri būvdarbu epicentram – “Sēnītes” posmam. Lai arī pēdējā laikā informatīvajā telpā izskan gana daudz negatīva, patiess prieks, ka par šo projektu dzirdēju tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes.
Rihards: “Nekādu problēmu – viss pārskatāmi, norādes un ceļa zīmes loģiski saliktas.”

Maira: “Tur nav nekā tāda. Nav nekas traks arī pēc darba. Tikai vienreiz trūka zīmes uz Valmieru un es attapos uz Siguldas šosejas.”

Ineta: “Vakar braucu. Labi, ka nav luksoforu. Plūsma ir OK.”

Zanda: “Es Vangažos dzīvoju. Ir sastrēgumi, kas lēni kustas darbdienas beigās. Dienas vidū nekādu problēmu, pat septiņos no rīta viss raiti.”

Henriete: “Paldies dievam, ka remontē!”

Par notiekošo ļoti atzinīgi izsakās arī starppilsētu autobusa vadītājs Ilgvars, kurš reisos bieži brauc par Vidzemes šoseju: “Prieks skatīties, kā puiši strādā! Ir sajūta, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Ar orientēšanos būvdarbu posmā nav nekādu problēmu, viss ir sakārtots, kā nākas. Kavēšanās? Varbūt kādas 2–3 minūtes, bet tas arī tikai tad, kad ir intensīvāka satiksme – pirmdienu rītos Rīgas virzienā, piektdienu pēcpusdienās prom no Rīgas. Kopumā – viss pozitīvi.”

Te vienīgi jāpiebilst, ka “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti īsti neprata pateikt, kas satiksmes organizācijā Vidzemes šosejas remonta posmā šoreiz darīts citādāk, ja rezultāts un autovadītāju vērtējums ir tik pozitīvs. Tas raisa bažas, ka arī paši nav tikuši skaidrībā, kas tad traucē un kas palīdz satiksmes ritmam šoseju remonta laikā.