Drīzumā sabiedriskajā apspriešanā – topošais Siguldas novads (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Pavisam drīz, jau 7. jūnijā, Siguldā notiks sabiedriskā apspriešana par topošo Siguldas novadu. Jācer, ka tā kliedēs mītus un viesīs lielāku skaidrību par plānoto reformu, jo vismaz šobrīd lielākajai daļai iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju, ko rakstu sērijā par reformu aptaujājusi “Rīgas Apriņķa Avīze”, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Arī apkopojot viedokļus par topošo Siguldas novadu, aptaujātie pašvaldību vadītāji neiztika bez VARAM virzienā raidītas kritikas.

VARAM piedāvājums paredz Siguldas novadā apvienot pašreizējos Krimuldas, Inčukalna, Mālpils un Siguldas novadus. Kāpēc tieši šāda kombinācija? Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” atbildēja ministrijas pārstāvji, novadu apvienošanas piedāvājums balstīts teritoriju savstarpējās saiknēs – darba ņēmēju migrācijā, pakalpojumu izmantošanā, arī teritoriju vēsturisko saikņu izvērtējumā.

“Rīgas Apriņķa Avīze” devās noskaidrot, ko par VARAM piedāvāto modeli domā Siguldas, Mālpils, Krimuldas un Inčukalna novadu vadītāji un iedzīvotāji.

Sigulda atvērta sarunām

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, izvērtējot piedāvāto projektu Siguldas novadā apvienot Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novadus, norāda, ka piekrīt ministrijas izvirzītajiem reformas mērķiem veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un efektīvu pārvaldību. Uģis Mitrevics jau vairākas reizes ir ticies ar VARAM vadību, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās reformas aprises. Iedzīvotāju viedokļa izzināšanai Siguldas novads atbalsta VARAM plānotās tikšanās ar iedzīvotājiem, kas tiks organizētas visā Latvijā.

“Siguldas novads ir gatavs uzņemties atbildību, turpinot nodrošināt esošo un, iespējams, jaunpievienoto teritoriju attīstību, tomēr šobrīd piedāvātā reforma, Siguldas novadam strauji – gada laikā – teritoriāli kļūstot gandrīz divas reizes lielākam, būs liels izaicinājums novadā sasniegtajai efektīvajai un kompaktajai pārvaldībai, definētajam attīstības virzienam, vienotajai kopienai, kā arī iedzīvotāju un pašpārvaldes saliedētajai mijiedarbībai. Tādēļ pašvaldība iesaistīsies plānotajās diskusijās ar VARAM, rodot iespējami labāko un konkurētspējīgāko kompromisa attīstības variantu Siguldas novada un apkaimes pašvaldību attīstībai,” norāda Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Siguldas novada pašvaldība ir atvērta sarunām ar visu apkaimes pašvaldību vadītājiem, to skaitā Līgatnes, ja šāda ieinteresētība rastos no viņu puses. Līdz šim oficiālas konsultācijas ar apkaimes novadu pārstāvjiem gan nav organizētas. Plānots, ka šādas sarunas varētu notikt kopīgā tikšanās reizē ar VARAM vadību jūnijā.

Mālpils: Reforma ir sasteigta

Sazinoties ar Mālpils novada domes priekšsēdētāju Solvitu Strausu, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka Mālpilī pagaidām nav organizēta iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana, kā arī nav bijusi komunikācija ne ar VARAM, ne ar citiem novadiem. “Mums nav bijušas konsultācijas ne ar vienu novadu – ne Siguldu, ne Inčukalnu,” saka Solvita Strausa.

Viņa uzskata, ka argumenti, ar ko tiek pamatota reformas nepieciešamība, neiztur kritiku: “Ja galvenais mērķis ir novadu apvienošana, tad, protams, apvienoties ar Siguldu ir loģiskākais variants. Bet pārējie argumenti par labu reformai, manuprāt, nedarbojas. Process ir sasteigts, decembrī būs gatavs lēmums, tātad nav pat pusgads.”

Atbildot uz jautājumu, kas kopīgs Mālpils novadam un Siguldas novadam, Solvita Strausa daudz kopīgā nesaskata: “Abi novadi atrodas Vidzemē, un mums ir kopīga robeža. Bet citādi mums ar Siguldu nav bijusi nekāda sadarbība pēdējo gadu laikā – ne kopīgi projekti, ne pasākumi.” Arī Mālpils novadā plānota iedzīvotāju aptauja, bet kādā formā – tas vēl nav zināms. Noteikti tikšot rīkota arī iedzīvotāju sapulce.

Krimulda: Nepieciešami racionāli, ne emocionāli argumenti

“Rīgas Apriņķa Avīze” viedokli par reformu vaicāja arī Krimuldas novada domes priekšsēdētājam Linardam Kumskim, kurš atzina, ka ir pārāk maz informācijas, lai izdarītu jebkādus secinājumus: “Šobrīd Krimuldas novada domes rīcībā esošā informācija par plānoto administratīvi teritoriālo reformu nav pietiekama, lai kvalitatīvi un argumentēti, ne emocionāli, varētu to izvērtēt un komentēt. Argumenti par vai pret, kas izskan publiskajā telpā, vairāk ir uz emocijām balstīti. Protams, emocijām ir nozīme, tomēr tik svarīgā lēmumā kā šis savu viedokli vēlētos balstīt uz loģiskiem, vispusīgiem un faktos balstītiem argumentiem. Gribētu redzēt datus, ko devusi iepriekšējā novadu reforma, kā arī piedāvātā modeļa salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm.

Ja iestāšos pret reformu ar emocionāliem argumentiem, kāds noteikti teiks, ka novadi jau tikai sargā savas siltās darbavietas. Ja iestāšos par reformu ar emocionāliem argumentiem, daļa vēlētāju mani īsti nesapratīs. Pie manis ir vērsušies daudzi iedzīvotāji ar jautājumiem par reformu, bet man īsti nebija, ko atbildēt. Uzskatu, ka atbildīgā ministrija pasniedz reformu diezgan arogantā veidā, nekonsultējoties ar pašvaldībām. Atliek cerēt, ka līdzšinējās darbības no ministrijas puses ir kāda gudra plāna sastāvdaļa, nevis nekompetence un nespēja vadīt pārmaiņu procesus.”

Tajā pašā laikā Krimuldas novada vadītājs uz reformu skatās, kā pats saka, “ar atvērtu sirdi” un centīsies saglabāt pozitīvu attieksmi pret gaidāmajiem notikumiem. “Augstu vērtēju, ka politiķi īsteno priekšvēlēšanu programmās solīto un realizē vēlētāju uzticēto mandātu. Ticu, ka darbs tiek veikts ar labiem nodomiem Latvijai. Taču demokrātijas attīstībai un valsts izaugsmei svarīga loma ir iedzīvotāju pārstāvniecībai un iesaistei. Strādājot pie jaunās reformas, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu saglabātas esošās un attīstītas jaunas iedzīvotāju pārstāvniecības un iesaistes iespējas valsts pārvaldes procesos. Iedzīvotāji vairāk uzticas tiem, kas atrodas viņiem tuvāk. Palielinot novadus, pastāv “nomales efekta” riski.”

Līdzšinējo sadarbību ar Siguldas novadu Linards Kumskis vērtē pozitīvi: “Mums ir bijusi sadarbība dažādās jomās, bet nevarētu teikt, ka Siguldas virzienā ir izteikta cilvēku plūsma. Daudz lielāka tā ir Rīgas virzienā. Ir vecāki, kuri vēlas savus bērnus sūtīt Siguldas Valsts ģimnāzijā, bet arī mūsu vidusskolā ir gana daudz bērnu – šogad 10. klasē mācās 25 bērni.”

Turpinājumu lasiet šeit.