Drīzumā sabiedriskajā apspriešanā – topošais Siguldas novads (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Arī apkopojot viedokļus par topošo Siguldas novadu, aptaujātie pašvaldību vadītāji neiztika bez VARAM virzienā raidītas kritikas.

Raksta pirmo daļu, Siguldas, Krimuldas un Mālpils pašvaldību vadības viedokļus lasiet šeit.

Inčukalns: Novadu skaits ir jāsamazina, bet ne mehāniski

Savu viedokli par reformu sniedza arī Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko: “Šobrīd VARAM saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir publiskojusi tikai vizuāli iezīmētas jauno novadu teritoriju robežas Latvijas kartē, līdz ar to uzskatu, ka šobrīd virzītā reforma nav sagatavota kvalitatīvi, jo trūkst konkrētu kritēriju – galveno prioritāšu un mērķu, kas kalpotu par pamatu novadu apvienošanai. Protams, ir skaidrs, ka nevar turpināt tāpat kā līdz šim, pašvaldību skaits Latvijā ir jāsamazina, tomēr to nevar darīt mehāniski, tikai pārzīmējot karti, – ir jāveic strukturāla reforma, no kā ieguvēji būtu iedzīvotāji un uzņēmēji.

Ja mēs skatāmies valstiski atbildīgi, pašvaldība ir viena no tām struktūrām valstī, kurai iedzīvotāju uzticības līmenis ir visaugstākais. Pašvaldību skaits var patikt vai nepatikt, tomēr tām uzticētās funkcijas tās pilda. Vēlos uzsvērt, ka, veicot šāda veida reformu un nepietiekamā līmenī to izskaidrojot cilvēkiem, pastāv zināms risks vēl vairāk sašķelt sabiedrību. Manuprāt, viens no risinājumiem šajā situācijā būtu tomēr skatīt iespēju izveidot otrā līmeņa pārvaldes modeli, kurā satiksmes, novadu pārrobežu infrastruktūras un citas būtiskas funkcijas būtu daļēji deleģētas minētajai otrā līmeņa pārvaldei, bet saimnieciskie, komunālie un vietējā mēroga jautājumi būtu vietējo pašvaldību pārraudzībā.

Administratīvi teritoriālā reforma ir jāveic ciešā sasaistē ar izglītības un skolu tīklu reformu, bet neatbildēts ir jautājums par ārpusskolas nodarbībām un iespējām bērniem apmeklēt deju, dziedāšanas, robotikas vai citus pulciņus, ja novada centrs atradīsies 25 km attālumā.”

Inčukalna novada vadītājs vērš uzmanību vēl uz kādu aspektu: “Runājot par reformu, nedrīkst aizmirst par dažādām ministru izveidotām aģentūrām un nodibinājumiem, arī to darbs ir kritiski jāizvērtē. Diemžēl par šo vēl joprojām ir maz runāts valdības līmenī.”

Jautāts, kā viņš vērtē iespējamo apvienošanos ar Siguldas, Mālpils un Krimuldas novadu, Aivars Nalivaiko teic: “Es personīgi Siguldu redzu kā plaukstošu, aktīvu pilsētu ar lielāko uzsvaru uz tūrismu, kultūru un sportu, savukārt Inčukalna novads un Vangažu pilsēta vairāk ir vērsta uz rūpniecību. Arī Krimulda un Mālpils vairāk orientējas uz citām nozarēm. Vai Siguldas novads spēs efektīvi strādāt pie vairākām sfērām vienlaikus – tas ir jautājums, uz kuru nav viegli atbildēt. Mēs visi esam dažādi. Ar Siguldu mums kopīga Vidzemes šoseja, Gaujas Nacionālais parks. Protams, arī mūsu novada iedzīvotāji, tāpat kā pārējā Latvija, ir iecienījuši un augstu novērtē to, ko Sigulda var sniegt sporta, kultūras un tūrisma jomā.”

Inčukalna novadam un VARAM vēl nav bijusi nekāda komunikācija par plānoto reformu, savukārt ar Uģi Mitrevicu un citu pašvaldību vadītājiem ir bijušas tikšanās neformālā līmenī.

Iedzīvotāju viedokļi

Ilze Grante, Inčukalns: “Manuprāt, galvenie argumenti par labu reformai ir iespēja koncentrēt resursus prioritārajos attīstības virzienos un varbūtējā administratīvo izmaksu samazināšanā. Vienlaikus ir skaidrs, ka noteikti nedrīkstētu mazināties pakalpojumu pieejamība un to sniegšanas ātrums, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vai nav jauno tehnoloģiju lietotājs. Bažas rada arī tas, ka mazāk apdzīvoto vietu attīstība, piemēram, infrastruktūras izveide un uzlabošana, varētu apstāties. Pirms reformas noteikti gribētu dzirdēt plānu, kā minētie jautājumi tiks risināti.

Kopumā mēs kā daudzbērnu ģimenes vecāki esam par novadu apvienošanu, jo saskatām tajā papildu iespējas mūsu bērniem gan izglītībā un interešu izglītībā, gan brīvā laika pavadīšanai. Konkurētspējīgu vidusskolu attīstīšana novadu centros kopā ar transporta iespējām skolēniem noteikti ir viena no būtiskākajām lietām, ko es personīgi sagaidu no reformas.”

Agnese Krīgere, Mālpils: “Uzskatu, ka būtu pareizi apvienoties Siguldas novadā. Es pati strādāju Siguldā un arī uz pasākumiem bieži sanāk braukt uz Siguldu, jo Mālpilī īsti nekas nenotiek. Liela daļa mālpiliešu strādā ārpus Mālpils – Rīgā vai Siguldā. Mālpilī nav daudz darbavietu. Viens no lielākajiem darba devējiem novadā ir dāņu mēbeļu ražošanas uzņēmums “Kvist”.”

Vilnis Velme, Sigulda: “Kā man patīk aptaujas! Latvijā ir tik daudz zinātnieku, bet tikai iedzīvotāju aptaujas rezultātā izdevās pateikt, ka Deglava tilts ir sliktā stāvoklī, un beidzot lietas iet uz priekšu! Vara pieder tautai, tādēļ uzklausīsim arī Daugavpils un Rīgas iedzīvotājus – varbūt viņi grib atvienoties no pārējās Latvijas? Lai gan Rīgai būtu labāk apvienoties ar Siguldu. Sigulda diezgan palaidusies, zālājos redzamas puķes, tas nekur neder! Piemēram, Rīgā, Imantā, var taisni iet pa jebkuru vietu, zāle netraucē, nepinas pa kājām. Un nav arī nekādu kukaiņu, bišu, kam neuzmanīgs bērns, skatoties telefona ekrānā, var uzkāpt ar kāju.

Apvienojoties Rīgai un Siguldai, šī problēma tiktu atrisināta, turklāt tiktu radītas jaunas darbavietas pļāvējiem. Milzīgo iespēju zemē Latvijā budžeta ieņēmumus varētu krietni palielināt, uzliekot sodus arī mežu īpašniekiem, ja rudenī no mežiem nav izgrābtas un izvestas visas lapas. Rīgai varētu pievienot gan Siguldu, gan Inčukalnu, tad 6. tramvajs varētu kursēt par brīvu līdz pat Siguldai, savukārt tūristi pa ceļam varētu iegriezties aplūkot zaļāko dīķi Latvijā – Inčukalna gudrona dīķi.”

Modris Motte, Lēdurga, Krimuldas novads: “Vajag kārtīgi izanalizēt ieguvumus un zaudējumus un nesasteigt lēmumu pieņemšanu. Taču kopumā atbalstu ideju par Siguldas novadu. Ceram, ka tad no Lēdurgas uz novada centru Siguldu tiktu izveidots asfaltēts ceļš. Novadu apvienošana pavērtu arī plašākas izglītības iespējas skolēniem. Bet pagaidām novadu reforma ir tikai ceļa sākumā, vēl daudz kas var mainīties. Turklāt ministram Pūcem vēl nemaz nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, lai varētu pilnvērtīgi strādāt.”

Secinājumi

Kopumā šķiet, ka jaunā Siguldas novada tapšana varētu noritēt diezgan mierīgā gaisotnē, ja salīdzina ar citiem novadiem Latvijā, kas jau tagad strikti iestājas pret reformu. Tajā pašā laikā ir liela iespējamība, ka reformas apspriešanas gaitā radīsies domstarpības par dažādiem jautājumiem. Turklāt pagaidām neskaidrs ir novadu iedzīvotāju viedoklis, ja neskaita Inčukalnu, kur aptaujas rezultāti parādīja, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju ir pret reformu.

Cilvēku migrācija no Krimuldas, Inčukalna un Mālpils novada uz Siguldu novērojama jau šobrīd, taču tā nav izteikta. Diezgan liela darbaspēka plūsma no visiem četriem novadiem notiek Rīgas virzienā. Salīdzinoši ciešākā sadarbība šobrīd notiek starp Siguldas novadu un Krimuldas novadu, tos vieno arī Turaidas muzejrezervāts, kas atrodas abu novadu teritorijās.

Mēdz teikt, ka jebkurā jomā puse no problēmām ir komunikācijas problēmas. VARAM prezentēja savu redzējumu par reformu 10. aprīlī. 14. maijā, kad Ministru kabinets apstiprināja VARAM ziņojumu par reformu, ministrija nosauca datumus, kad notiks projekta publiskā apspriešana. Pa vidu bija 32 dienas, kuru laikā novadu iedzīvotājiem radās sajūta, sak, mums neviens neko neizskaidro, mūsu viedokli neviens nejautā. Vai tas ir labs iesākums tik apjomīgam, sabiedrībai svarīgam projektam? Diez vai.

Jāteic gan, ka pašvaldību vadītājiem bija iespēja pašiem uzņemties iniciatīvu un aicināt uz tikšanos VARAM pārstāvjus, kā to jau paguvis izdarīt Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.