Šobrīd stacionāros ārstējas 185 ar Covid-19 inficētas personas, kas ir par 15 mazāk nekā otrdien un par 71 mazāk nekā pirms nedēļas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija.
58% pārdevēju, oficiantu un citu pakalpojumu sniedzēju ikdienā saskaras ar dažāda veida emocionālu un fizisku vardarbību no klientiem, liecina “Circle K Latvia” veiktajā pakalpojumu nozares darbinieku aptauja.
Teju katram mājās atrodama kāda medicīniskā palīgierīce – termometrs, glikometrs, tonometrs, holesterīna līmeņa noteikšanas ierīce un citas –, turklāt bieži vien šos aparātus izmanto vairāki ģimenes locekļi. Ja šīs ierīces netiek pareizi dezinficētas, uz to virsmas uzkrājas nevēlamas baktērijas, kas var apdraudēt mājinieku veselību.
Vācija plāno no Bundesvēra krājumiem Ukrainai piegādāt 14 smagos tankus "Leopard 2A6", trešdien paziņojis valdības pārstāvis Štefens Hēbeštreits.
Šajā nedēļas nogalē, 28.janvārī un 29.janvārī, lietotājiem nebūs pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portāls "Latvija.lv" un e-pakalpojumi, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
19.janvāra pievakarē Salaspils novada pašvaldības policisti saņēma izsaukumu uz kādu mājokli Salaspils pievārtē. Tā iemītnieki lūdza kārtības sargu palīdzību, jo mājās bija atgriezies vīrs, kuram par dienu iepriekš pastrādātu pāridarījumu bija piemērots policijas aizliegums tuvoties ģimenei un tās mājvietai.
Autotransporta direkcijas (ATD) apkopotie statistikas dati liecina, ka 2022. gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāts 37 372 561 pasažieris, kas ir par 34% vairāk nekā 2021. gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 27 895 042 pasažieri. Pasažieru skaita palielinājums galvenokārt saistīts ar to, ka pasaulē uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika atcelti valstī noteiktie ierobežojumi.
2021.gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.
Līdz ar finansējuma samazinājumu slimnīcām un inflāciju, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm piešķirt lielākus līdzekļus valsts budžetā vai pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem, informēja Latvijas Slimnīcu biedrībā (LSB).
Vēlme justies drošāk par tuvāku un tālāku nākotni, sasniegt vairāk un dzīvot labāk – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu svarīgi 2023.gadā uzlabot savu finanšu situāciju, liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Uz drošības aspektu norādījuši 58% aptaujāto, uz ilgām pēc labākas dzīves – 45%, un vairāk nekā trešā daļa arī minējuši vēlmi veidot uzkrājumus kā drošības spilvenu negaidītām situācijām vai iespēju segt ikdienas vajadzības, kam ar šī brīža ienākumiem nepietiek.
Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem. Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem, darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā.
Biznesa augstskolas “Turība” viedokļu ringā “Kā uzlabot valsts pārvaldes darbu – tērēt mazāk, bet efektīvāk?” eksperti vienisprātis atzina, ka efektivitātes paaugstināšana ir ilgtermiņa jautājums un tā vienmēr sākotnēji būs saistīta ar lielākām investīcijām, informēja augstskolā.
Nākamnedēļ palielināsies ciklonu aktivitāte, Latvijā vairāk līs un snigs, prognozē sinoptiķi.
Arī pēc diplomātisko attiecību līmeņa pazemināšanas Latvijas vēstniecība Krievijā turpinās darbu, šorīt Latvijas Radio uzsvēra Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Kādā publiskā diskusijā par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšanu atļāvos bilst, ka neredzu šādā idejā loģiku. Ikdienā mēs esam gatavi par kādu preci vai pakalpojumu (vienalga – viesnīcu, sieru, frizieri vai vīnu) maksāt vairāk, ja lielāka cena nozīmē augstāku kvalitāti (protams, ja finansiālais stāvoklis vispār šādu izvēli atļauj).
