Menu
 

Gāzes terminālis Skultē. Riski un ieguvumi (turpinājums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Vizualizācija un karte – skultelng.lv Vizualizācija un karte – skultelng.lv

Turpinām aplūkot dažādus viedokļus par plānoto sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Rīgas jūras līcī pie Skultes un ar to saistītā gāzes vada projektu, kas caur vairākām Pierīgas pašvaldību teritorijām savienotu termināli ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

Šoreiz pievērsīsimies sabiedrības viedoklim, kas kļuvis skaidrs pēc projekta sabiedriskajām apspriešanām. Precīzāk, projekta oponentiem, kuri, iespējams, ir tā sabiedrības daļa, kas vispār izrādījusi vislielāko interesi par šīs ieceres īstenošanu. Skeptiķu šoreiz ir pat neticami daudz. Kopīgais parakstu skaits ir aptuveni 2,5 tūkstoši.

Vismaz divas protesta vēstules, ko redakcija saņēmusi, ir pietiekami plaši un kvalitatīvi sagatavotas. Vienai pievienotas daudzas shēmas, kartes, plāni un interneta adreses, kam būtu jāpierāda ieceres nepamatotība un augstie riski. Vēstule adresēta virknei augstu amatpersonu, tai skaitā Ministru prezidentam, visiem Saeimas deputātiem, vairākiem ministriem, tiesībsargam, pašvaldību vadītājiem un citiem. Pavisam īss rezumējums – projektu tiek lūgts noraidīt. Piedāvājam vēstules fragmentu (materiāls ir pietiekami plašs) ar virkni jautājumu, uz ko iedzīvotāji tikšanās reizēs ar projekta virzītājiem neesot saņēmuši atbildes.

“… ir skaidri redzams, ka:

1) minētā projekta realizācija nopietni un neatgriezeniski apdraud Latvijas vides ilgtspēju, cilvēku veselību (jūras piesārņojums, gaisa kvalitāte u.c.), ietekmē labklājību (uzņēmējdarbības ierobežojumi, īpašuma vērtību samazināšanās, iedzīvotāju aizplūšana) un dzīves kvalitāti;

2) būvniecības iecere ir pretrunā ar spēkā esošo teritoriju plānojumiem, teritoriju apbūves noteikumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, valsts un pašvaldību attīstības plāniem un stratēģijām;

3) projekts nav virzāms sākotnējai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, un projekta realizācija, tajā skaitā vides novērtēšanas procedūras iecere, ir PILNĪBĀ NORAIDĀMA.

Aicinām vērst uzmanību šādiem būtiskiem jautājumiem, uz ko neesam saņēmuši atbildes. Atbilžu trūkums uz minētajiem jautājumiem liecina par projekta ieceres ļoti vājo sagatavotību.

  1. Lūdzu identificēt un noteikt minimālās prasības projekta virzītāju un projektētāju komandu locekļiem, kā arī atbildīgajām personām.
  2. Lūdzu izvērtēt pašreizējās projektētāju un projekta vadības komandas acīmredzami nepietiekamās kompetences ietekmi uz projekta kvalitāti, ietekmi uz vidi, ekonomiku un iedzīvotājiem.
  3. Lūdzu izvērtēt politiskā lobija ietekmi (tajā skaitā Skultes ostas līdzīpašnieku ziedojumus vienai no šobrīd valdības koalīciju veidojošajai partijai) projekta virzīšanai šaurās biznesa interesēs (ņemot vērā, ka tiek darīts viss iespējamais, lai neatklātu patiesā labuma guvējus), ignorējot Latvijas Republikā noteiktos dabas liegumus, aizsardzības joslas un iedzīvotāju drošību.
  4. Lūdzam izvērtēt iespējamas spēcīgas vētras (piemēram, 1967., 1969., 2005. gadu vētras) ietekmi uz termināli un uz termināļa platformas atrodošos piesārņojošo vielu un gāzes izplatības vidē novēršanu.
  5. Vai troksnis ir vienīgā ietekme uz vidi, kas radīsies pāļu dzīšanas laikā?
  6. Tā kā regazificēšanas procesā neliela daļa gāzes nonāks gaisā un līcī valdošie ir rietumu vēji, šī gāze tiks nesta uz krastu, tādēļ lūdzam izvērtēt šādas tehnoloģijas izmantošanas ekoloģisko ietekmi.
  7. Lūdzam izvērtēt iespējamās hlora noplūdes jūras līcī, kas var graujoši ietekmēt Rīgas jūras līča faunu un floru, īpaši ņemot vērā zemo ūdens apmaiņu Rīgas jūras līcī (gadā tikai 10%).
  8. Tā kā no publiski pieejamās informācijas izriet, ka terminālis atradīsies tiešā tuvumā aizsargājamajai jūras teritorijai «Selga uz rietumiem no Tūjas», lūdzam paskaidrot, kā tiks nodrošināta šī statusa saglabāšana?
  9. Lūdzam precizēt, kāda ietekme uz vidi būs dīzeļģeneratora darbībai (smaka, troksnis, atkritumvielas u.c.), kas nodrošinās platformas darbību tās dīkstāves laikā?
  10. Tā kā bezvējā troksnis virs ūdens izplatās desmitiem kilometru attālumā, lūdzam izvērtēt termināļa darbības un dīkstāves laikā tā radīto trokšņu ietekmi uz piekrastes iedzīvotājiem, skaņas spiedienu un skaņas izplatības attālumu.
  11. Lūdzam izvērtēt Rīgas jūras līča termālo piesārņojumu, ko radīs līča ūdens izmantošana tehnoloģiskajā dzesēšanas procesā, mainot ūdens temperatūru līdz 7 grādiem. (Zilaļģu pastiprinātu attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, kā arī ūdens temperatūra virs 16 grādiem u.c.).”
Trīs iespējamie varianti plānotā gāzes vada izejai krastā Vidzemes jūrmalā, pie Skultes.


Daļa vainas par šādu pretreakciju būtu jāuzņemas arī projekta virzītājiem. AS “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš netieši atzīst, ka tikšanās reizēs projekta virzītāji neesot bijuši īsti gatavi tik asai pretstāvei. Iespējams, tādēļ nekāds jēdzīgs dialogs neesot sanācis.

Dīvaini, ka idejas iniciatori nav bijuši gatavi atbildēt uz tik daudziem jautājumiem (vēstulē pavisam ir 31 jautājums), turklāt dažus izdodas noskaidrot ļoti ātri. Piemēram, jautājumu par hlora ietekmi uz jūras floru un faunu var uzskatīt par atbildētu, jo šāda tehnoloģija netikšot lietota vispār. Mazliet diskutabli, bet atbildes saņemam arī uz jautājumu par ūdens termālo sasilšanu. Lūk, ko raksta Uldis Salmiņš:

“Par ūdens termālo piesārņojumu

Projektā paredzēts izmantot tehnoloģiju, kurā regazifikācija tiek īstenota, izmantojot ar gāzi darbināmus dīzeļģeneratorus. Šo ģeneratoru dzesēšanai tiks izmantots jūras ūdens, kas tiks sildīts, nepārsniedzot 500 m3/h (neliels apjoms). Ienākošā un izejošā ūdens temperatūras starpība nepārsniegs 7 grādus.

IVN procesā tiks izvērtēta regazifikācijas tehnoloģiska alternatīva – gāzes sildīšana ar jūras ūdeni. Šī procesa rezultātā jūras ūdens tiek dzesēts līdz 10 000 m3/h (liels apjoms), ienākošā un izejošā ūdens temperatūras starpībai nepārsniedzot 7 grādus. Šo procesu nevar īstenot ziemā, kad ūdens nav pietiekami silts.

Abus tehnoloģiskos procesus ir iespējams kombinēt. Tie tiek izmantoti arī Klaipēdas LNG terminālī.

Minētie tehnoloģiskie procesi notiek tikai regazifikācijas laikā, kad terminālī tiek uzņemts LNG kuģis. To plānots īstenot vairākas nedēļas gadā, lielākoties apkures sezonas beigās un vasarā.”

Atbilde, iespējams, ir diskutabla, bet nevar teikt, ka tā nav sniegta vispār. Rodas iespaids, ka abas puses viena otru vienkārši nav saklausījušas. Tiesa, ir jautājumi, uz ko dažās minūtēs atbildēt nav iespējams. Piemēram, ka šāda ekoloģiski bīstamas būves būvniecība nav paredzēta Saulkrastu novada un Limbažu novadu teritoriālajos plānojumos un apdraud Saulkrastu–Skultes kūrortzonas turpmāku eksistenci, kas vēsturiski pastāv jau vairāk nekā 100 gadus.

Var nojaust, ka projekta virzītāji centīsies kārotajam objektam piešķirt nacionālas nozīmes statusu, kas ļautu brīvāk rīkoties un atspēkot pašvaldību iebildumus. Taču šis ceļš ir riskants, jo jāpieņem politisks lēmums, kas nav tik viegli izdarāms. Un, jo tuvāk vēlēšanas, jo grūtāk.

No vienas puses, es negribētu papildināt projekta noraidītāju rindu. Kaut vai tādēļ, ka ir gluži merkantilas, ar dabu un Saulkrastu cilvēkiem nesaistītas intereses un biznesmeņi, kuri, grīni smīnot, tikai izmanto ļaužu sakarsušos prātus, pa brīdim piemetot pa baumai. No otras puses, nekādā gadījumā nedrīkstētu projektu atstāt bez neatkarīgas sabiedriskas pārraudzības. Vētrainiem protestiem laika gaitā ir tendence samazināties un, galu galā, izčākstēt.

Rakstu sēriju lasiet arī šeit un šeit.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.