Zivju paaudzes mūsu iekšējos ūdeņos (turpinājums) ^{Apriņķis.lv}

“Nēģu karalistē” cenas aug!

Upes nēģis nārsto vienu reizi mūžā un pēc nārsta iet bojā. Tas notiek strauji tekošos un pat krāčainos upju posmos, kuru grunts klāta ar granti vai oļiem. Pēc nārsta nēģu kāpuri jeb ņurņiki iesākumā ar straumes palīdzību, bet vēlāk arī patstāvīgi pārvietojas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur gruntī ir pietiekami biezs smilšu slānis. Turpmākos vismaz piecus gadus upes nēģi pavada, ierakušies gruntī. Pēdējā upes dzīves gadā nēģi veic metamorfozi, kuras laikā no gruntī dzīvojošiem filtrētājiem pārtop aktīvos un brīvi peldošos plēsējos. Kopā ar palu ūdeņiem tie dodas uz jūru, kur, intensīvi barojoties, pavada vienu līdz trīs gadus. Kad nēģi jūrā ir gana nobrieduši un pieņēmušies spēkā, tie pārstāj baroties un dodas savā pēdējā – “kāzu” – ceļojumā uz nārsta vietām upju straujtecēs. To ienākšana upēs sākas jau jūlija beigās un ar mainīgu intensitāti turpinās līdz pat nārsta laikam nākamā gada maijā un jūnijā.

Nēģu zveja ierasti notiek to nārsta migrācijas laikā. Upes nēģi Latvijā tiek zvejoti 16 upēs. Tiesa gan, lielākā daļa nēģu tiek iegūta tikai četrās no tām – Salacā, Gaujā, Daugavā un Ventā, un šo upju īpatsvars kopējā nēģu nozvejā pārsniedz 80%. Atšķirībā no vairākuma upju, kur nēģus zvejo ar murdiem, Salacā un Svētupē ir saglabāta sentēvu metode, proti, tiek izmantoti vēsturiskie zvejas rīki – tači. Kad migrējošie nēģi pienāk pie tača un mēģina to apiet, tie nokļūst spēcīgā straumē, kas tos ieskalo zvejas rīkā – puņģī. Tiesa, Daugavā līdztekus murdiem tiek lietoti arī nēģu tīkli.

Lai nēģu mums būtu gana, ar Zivju fonda atbalstu turpinās nēģu pavairošana. Piemēram, šogad tika organizēta nēģu kāpuru ielaišana Salacā, upes posmos no Staiceles līdz Mērniekiem un no Mazsalacas līdz Iģei, kur nav atrodama tik liela dabiski izšķīlušos mazuļu koncentrācija. Nēģu kāpurus piegādāja zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētava “Kārļi”, kas veica arī to izlaišanu upē augšpus Staicelei, savukārt lejpus Staicelei kāpuru izlaišanu nodrošināja Salacgrīvas novada domes darbinieki. Pēc četriem gadiem nēģu kāpuri būs izauguši par kārtīgiem nēģiem un dosies jūrā baroties, lai vēl pēc pāris gadiem atgrieztos Salacā uz nārstu, kad tos arī aktīvi zvejo.

Nēģu svētki Carnikavā jau aiz muguras, bet 12. oktobrī izsludināta tradicionālā Nēģu diena Salacgrīvas novadā, kur apmeklētājiem būs atvērti trīs tači uz Salacas un viens uz Svētupes. Nēģu cenas jau vairākus gadus prot pārsteigt – tās iet tikai uz augšu. Lai arī nēģu nozveja nesamazinās, sezonas sākumā tie ir ļoti dārgi. Pēdējos gados cenas nekrīt arī janvārī un februārī. Gardēžus pie šīs delikateses augstajiem izcenojumiem sākotnēji pieradināja SIA “Krupis” Carnikavā, kas nēģus kubliņos lika bez konservantiem – tātad ātrai ēšanai, nevis ilgstošai glabāšanai. Šāds produkts, protams, bija ekskluzīvs. Nu arī E vielām bagātie un no saldētavām izvilktie un atkausētie nēģi maksā tikpat, cik ekoprodukcija, tā ka iepirkšanās “nēģu karalistē” ierindas pircējiem ir kļuvusi pārāk dārga.

Kā aizsargāt zivju resursus?

Valsts vides dienests (VVD) kontrolē zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanu Latvijas ūdeņos. To veic astoņi VVD reģionālās pārvaldēs strādājoši valsts inspektori, kuru kopējais skaits, ieskaitot uzraugošās struktūrvienības – Zvejas kontroles departamenta – inspektorus, ir 32 iekšējos ūdeņos un 26 jūrā un tās piekrastē.

Joprojām turpinās kopš 2006. gada novērojamā tendence – izņemto nelikumīgo zvejas rīku, to skaitā bezsaimnieka, samazināšanās. Tiesa, ir pieaudzis nelikumīgi ievietoto nēģu murdu skaits Daugavā, kur nēģu zveja atļauta visu gadu sakarā ar Rīgas HES aizsprostu, kas neļauj nēģiem šai upē nārstot.

Zivju resursu aizsardzība un vērtīgo, straujūdeņiem raksturīgo zivju un citu dzīvotņu daudzveidības saglabāšana lielā mērā ir saistīta ar iniciatīvu “Kopsim upes!”. Faktiski 90% upju ir lielāki vai mazāki koku aizgāzumi, kas veidojas gan no vējlauzām, gan bebru postījumiem, laika gaitā uzkrājot arī upes nesto. Ja lielākās upes, piemēram, Gauja, Salaca, Irbe, Abava, spēj attīrīties pašas un vairākumā gadījumu tie nav būtiski šķēršļi ne laivotājiem, ne upes biotopiem, mazākajām upēm, piemēram, Tebrai, Durbei (Kurzeme), Misai, Svētupei, Vaidavai (Rīgas reģions, Vidzeme) un citām, situācija savā ziņā ir dramatiska – aizgāzumi nereti seko cits citam ik pa 50–100 metriem. Tie laika gaitā apaug ar straumes nestiem zariem, augu atliekām un arī atkritumiem, kas nav pārvarami ar laivu, turklāt būtiski samazina upītes straumes ātrumu, veicinot ūdens duļķainumu un aizaugšanu no krastu puses un arī ūdenī.

Lai nodrošinātu upju veselību – dabisko straumi un ūdens kvalitāti –, tās regulāri ir jātīra. Rezultāts būtu daudzpusīgs – dzidri straujūdeņi, piemēram, lašveidīgajām zivīm, ierobežota maluzvejniecība, ainaviska ieleja un iespēja lieliski un droši pavadīt laiku uz ūdens, baudot dabas skaistumu. Šāda rezultāta sasniegšanai kopš 2014. gada uzsākts projekts “River ways”, ko ievieš Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām un igauņu partneriem, pateicoties Latvijas, Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas finansēm.

Arī zinātniskā institūta “BIOR” speciālisti šovasar veikuši Svētupes un Vitrupes tīrāmo posmu priekšizpēti. Vitrupe tiks attīrīta 4,6 km garā posmā no Salacgrīvas novada robežas līdz tiltam pār upi Brīdagā. Svētupi tīrīs 7,3 km garā posmā, sākot no tilta pār to pie Viļķenes. Arī šīs aktivitātes atbalsta Zivju fonds.

Jau iztīrītajā Svētupes posmā “BIOR” pētnieki konstatējuši desmit zivju sugu. Visvairāk bija asari, grunduļi, sapali, raudas, pavīķes, mailītes, auslejas, parastie akmeņgrauži, kā arī platgalve. “BIOR” pārstāvis Jānis Dumpis ir lakonisks: “Tāds sugu sastāvs upei ir raksturīgs, un tas ir normāli.”

Tīrāmajā posmā Vitrupē, kas ir viena no Latvijas foreļupēm, jau konstatētas mazās forelītes. Aizdomīgi gan šķitis, ka nebija lielo zivju, iespējams, ka tās jau izķertas. Te nu saskaras “BIOR” pētnieku un VVD inspektoru darbības mērķi – kā pasargāt upes no maluzvejnieku tīkojumiem.

Savukārt uz jautājumu, kas likts arī šīs publikācijas virsrakstā, proti, vai lašu un nēģu dabīgais nārsts ir apdraudēts, “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups atbildēja: “Pēdējos gados lasim mūsu ūdeņos neklājas viegli. Baltijas jūrā ir savairojušies roņi, kas būtiski ietekmē lašu skaitu, kas varētu doties uz nārstu. Aizvien vairāk eitrofikācija ietekmē mūsu Lašupes, un pēdējās karstās vasaras galīgi nepalīdz mūsu mazajiem lasēniem. Vienlaikus ir novērojams arī makšķernieku intereses pieaugums par lašveidīgo zivju makšķerēšanu. Situācija ar lašu nārstu un krājuma stāvokli Latvijā nav unikāla, līdzīgas tendences ir novērojamas arī kaimiņu zemēs Lietuvā un Igaunijā. Lai palīdzētu lasim, Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) rekomendē virkni pasākumu, kas valstīm būtu jāveic, piemēram, zvejas un makšķerēšanas ierobežošana upēs un to grīvās, dzīvotņu atjaunošana, dambju nojaukšanu lašupēs.”

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.