Menu
 

Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (2.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Kitija Balcare, speciāli “Rīgas Apriņķa Avīzei”
Pļauja tiešās sējas saimniecībā projektā “LIFE Craft”. Foto – no Latvijas Dabas fonda arhīva Pļauja tiešās sējas saimniecībā projektā “LIFE Craft”. Foto – no Latvijas Dabas fonda arhīva

“Mūsdienās, kad bioloģiskā daudzveidība ir tik apdraudēta, kā vēl nekad, jāsāk piedomāt pie lietām, kas līdz šim bijušas pašsaprotamas: kā saglabāt stabilu klimatu, tīru ūdeni, tīru vidi. To visu daba nodrošina par brīvu, ja tikai tai ļaujam un neiznīcinām smalko ekosistēmas drošības tīklu,” uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska, norādot, ka Latvijas Dabas fonds ikdienā iestājas par ekosistēmu lomas novērtēšanu klimata stabilitātes nodrošināšanā.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Jo daudzveidīgāk, jo noturīgāk

“Veselīgas ekosistēmas var palīdzēt gan plūdu novēršanai, gan sausuma seku mazināšanai. 2017. gada plūdi varēja būt mazāki, ja lielākā daļa mūsu zemju nebūtu sagrāvjota, kas noveda pie lielu ūdens masu ātras nonākšanas vienuviet. Neskarti meži, purvi un pļavas plūdu gadījumā darbojas kā sūklis, uzsūcot sevī un paturot lielas ūdens masas. Savukārt meliorētas zemes šādu funkciju nodrošina daudz sliktāk, jo viss ūdens strauji nonāk meliorācijas grāvjos un lielos apjomos tiek novadīts zemāk pa straumi, tur izraisot plūdus.”

Arī 2018. gada sausums varēja būt mazāk draudīgs, ja milzīgos monokultūru laukus papildinātu koku un krūmu rindas un mitrzemes. “Tas, kas mums vizuāli labāk patīk – daudzveidīga ainava, kurā mijas mitrzemes, mežu puduri un lauksaimniecības zemes, – arī ir vislabākais risinājums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām – jo ainava ir daudzveidīgāka, jo tā ir noturīgāka.”

Pašreiz Latvijas Dabas fonda aktuālo darbu sarakstā ir darbi gan mitrzemju atjaunošanai, gan mežu aizsardzības labā, gan zālāju atjaunošanai. Tas viss kopā stiprina ekosistēmas un to noturību. Vienlaikus ir skaidrs, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām nav ātri panākama un bieži vien prasa radikālu domāšanas un saimniekošanas veida maiņu, it īpaši lauksaimniekiem.

I.Račinska stāsta, ka šobrīd Latvijas Dabas fondā tiek īstenots projekts “LIFE Craft”, kurā lauksaimniekiem dota iespēja izmēģināt pasaules praksē pazīstamas lauksaimniecības metodes, kuras gan palīdz mazināt klimata pārmaiņas, gan saglabā lauksaimnieku ekonomisko stabilitāti: “Tās ir tiešā sēja, kuru testē deviņas lielas graudkopības saimniecības, bioloģisko ogļu iestrāde augsnē, ar ko nodarbojas trīs bioloģiskās saimniecības, tāpat divās pilotteritorijās tiek ieviesta kontrolētā drenāža. Mums ir svarīgi praktiski un sadarbībā ar lauksaimniekiem parādīt, ka šādas metodes patiešām darbojas un ir gan labas klimatam, gan izdevīgas lauksaimniekiem.”

Spriežot par to, kā būtu jāmainās cilvēka domāšanai, lai rastos motivācija mainīt rīcību uz dabai (tajā skaitā cilvēkam) draudzīgāku, izskan atgādinājums, ka cilvēks bez dabas nevar pastāvēt. Ar to Inga Račinska nedomā veselīgas pastaigas svaigā gaisā stresa mazināšanai, bet gan pārliecību, ka cilvēks kā suga fiziski nevar pastāvēt bez dabas nodrošinātajiem pakalpojumiem: “Mums ir divas izvēles – ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem šodien pasargāt dabu, kas mums vēl ir, vai vēlāk par milzu naudu būvēt to atpakaļ. Kamēr nesapratīsim, ka bez dabas nevaram pastāvēt, nekas radikāli nemainīsies. Sabiedrības rīcības maiņa nepieciešama gan mūsu ikdienas izvēlēs, gan mūsu prasībās politikas veidotājiem. Jāturpina skaļi atgādināt politiķiem, ka tīra vide un stabilas ekosistēmas ir sabiedrības prioritāte.”

Mobilās ganības projektā “Grass LIFE”, atjaunojot parkveida pļavu Valkas novada Marsos.


Meklēt alternatīvas

Drosmīgi savu mērķi kļūt par pirmo bezatkritumu pilsētu Latvijā pieteikusi Cēsu pašvaldība. Kā uzsver Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis: “Bezatkritumu dzīvesveids nav nekas ekskluzīvs, tā ir mūsu ikdiena, kas ir tikpat svarīgs jautājums kā valsts ekonomika vai ar budžeta plānošanu saistīti jautājumi. Pašvaldības līmenī tas nozīmē, ka esam bezatkritumu tēmu iekļāvuši arī politiskajā dienaskārtībā, piemēram, strādājot pie pilsētas attīstības plāniem, kā arī pašvaldības iepirkumos uzsvaru liekot uz zaļā iepirkuma principiem.

Tāpat atbalstām vietējo kopienu pasākumus, veicam informatīvo darbu un izglītojam iedzīvotājus. Notiek aktīvs dialogs ar vietējiem uzņēmumiem par to, kāds pašvaldības atbalsts nepieciešams, lai veicinātu bezatkritumu uzņēmējdarbību pilsētā. Tā ir sadarbība pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī.” Cēsu novadā jebkurš uzņēmums, organizācija vai iedzīvotājs var digitāli parakstīti apņemšanos samazināt piesārņojumu sev apkārt un uzlabot gan sevi, gan vidi, kurā dzīvo.

Nupat Cēsīs norisinājās arī hakatons jeb tehnoloģiju maratons “Climathon 2019”, kas ir starptautiska iniciatīva vienlaikus 100 pasaules pilsētās, lai rastu risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Dalībnieki meklēja idejas, kā palīdzēt pašvaldībai attīstīt tūrisma pakalpojumus vai attīstīt biznesa idejas ekosistēmu pakalpojumu izmantošanai un tūrisma slodzes mazināšanai, kā arī meklēja veidus, kas ļautu reaģēt, pielāgoties un mazināt ietekmi uz klimatu. Hakatonā šoreiz uzvarēja ideja par tūristu plūsmas modelēšanu, ļaujot pašvaldībai prognozēt un vadīt tūristu plūsmu, samazinot slodzi uz vidi un ekosistēmu, bet tūristiem izvairīties no pūļiem.

Gan Cēsīs, gan arī citviet Latvijā parādās aizvien vairāk beziepakojuma veikalu. Ikdienā izvēloties iepirkties tajos, nevis lielveikalos, pircējs mazina savu ietekmi uz klimatu – neradot iepakojuma atkritumus un, nopērkot tik, cik nepieciešams, neradot pārtikas atkritumus.

“Ar savu iniciatīvu gribu aicināt ikvienu nedomāt, kamēr lems valdība, pašvaldība vai kāds cits, bet katram pašam uzņemties atbildību par savu patēriņu un sevis radīto ietekmi uz vidi,” uzsver Jelgavas beziepakojuma veikala “Ber un sver” saimniece Līga Rulle, mudinot ikvienu pieturēties pie zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipiem: atsakies, samazini un izmanto atkārtoti, ja vēl kaut kas pēc tam paliek – šķiro un nodod pārstrādei. Ja nemotivē atbildība par paša radīto slogu videi, vērts paturēt prātā, ka jau pavisam drīz nešķirotie atkritumi būs daudz dārgāks prieks.

Pašreiz daļa pircēju jau iepērkas, izmantojot vairākkārt lietojamu iepakojumu, un viņi pamana, cik ļoti samazinās atkritumu daudzums, savukārt citai daļai svarīgāka ir zemāka produkta cena pretstatā jau safasētiem produktiem. “Svarīgi, lai cilvēks izvēlas ilgtspējīgu alternatīvu jebkam, ko pats lieto īsu brīdi, tajā skaitā plastmasas glāzēm, ūdens pudelēm, vienreizējiem traukiem, salmiņiem, ēdienu kārbiņām. Otrkārt, jāizvēlas alternatīvas iepakojumam – tās preces, kuru iepakojums lietojams atkārtoti vai ir pārstrādājams. Treškārt, jāizvēlas alternatīvas lietām, kas pieejamas plastmasas iepakojumā, to vietā izvēloties līdzatnestā traukā izlejamu vai ieberamu produktu, stikla iepakojumu vai vispār bez iepakojuma.”

1 komentārs

  • Jānis Lakijs
    Jānis Lakijs Ceturtdiena, 28 Novembris 2019 17:54 Komentāra saite

    Siļķe avīzē - gluži kā komunisma cēlāju jaunībā.
    Trūkst tikai izlejamais alus un šņabis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.