Menu
 

Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (2.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Vajadzētu domāt par pāriešanu uz automašīnām, kas tiek darbinātas ar elektrību, biogāzi vai biodegvielu, taču pie mums vienmēr atradīsies iemesli, kāpēc to nedarīt. Jā, iespējams, ka attiecīgās klases elektromobilim cena ir augstāka nekā šādas pašas klases fosilajam automobilim, taču, ja cilvēkam jāizvēlas, vai viņš pirks apvidus auto vai mazāku elektromobili, lielākajā daļā gadījumu ir skaidrs, ko viņš izvēlēsies. Foto – pixabay.com Vajadzētu domāt par pāriešanu uz automašīnām, kas tiek darbinātas ar elektrību, biogāzi vai biodegvielu, taču pie mums vienmēr atradīsies iemesli, kāpēc to nedarīt. Jā, iespējams, ka attiecīgās klases elektromobilim cena ir augstāka nekā šādas pašas klases fosilajam automobilim, taču, ja cilvēkam jāizvēlas, vai viņš pirks apvidus auto vai mazāku elektromobili, lielākajā daļā gadījumu ir skaidrs, ko viņš izvēlēsies. Foto – pixabay.com

Vēl viena iespēja samazināt SEG emisijas ir vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Tiesa, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs, pašreiz vērojama pretēja parādība – ekonomiskās labklājības dēļ cilvēki atsakās no sabiedriskā transporta izmantošanas un pārsēžas uz privāto transportu, un tieši Rīgā joprojām ir novērojams ļoti liels personīgā transporta īpatsvars, kas rada ne tikai klimata, bet arī gaisa kvalitātes problēmas.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Sabiedriskais transports, velosipēds vai skūteris?

“Dažas pašvaldības domājušas par “park & ridesistēmas ieviešanu, taču, ja uzbūvē tikai stāvvietu, bet nav normālas pieejas sabiedriskajam transportam, tas nedarbojas. Līdz ar to jāskatās, lai viss ir sakārtots tā, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti atstāt savu automašīnu un pārsēsties sabiedriskajā transportā. Turklāt, kamēr lauku reģionos būs viens autobuss no rīta un viens vakarā, cilvēki no sava personīgā transporta neatteiksies.”

Jautāts, vai, domājot zaļi, var izvēlēties pārvietošanos ar velosipēdu vai elektroskūteri, kuri tieši šogad kļuva ļoti populāri un kuru izmantošana piedzīvoja īstu bumu, R. Kašs atzīst: “Iespējams, šis viedoklis ir nepopulārs, taču elektroskūteru izmantošana videi ir daudz draudzīgāka nekā pārvietošanās ar automašīnu uz galvaspilsētas centru un degvielas tērēšana, meklējot brīvu stāvvietu, piemēram, Vecrīgas apkārtnē. Otrs pluss: elektrība, ko izmanto elektrotransports un kas tiek izmantota arī elektroskūteru uzlādei, nāk galvenokārt no tā sauktās zaļās enerģijas – šajā ziņā Latvija ir Eiropā otrajā vai trešajā vietā. Tas arī ir arguments par labu klimata jautājumiem.”

Fosilās enerģijas izmantošana enerģētikā jāsamazina

Vēl viena joma, kurā tiek izmantots fosilais kurināmais, ir siltumenerģijas un elektroenerģijas iegūšana. Tiesa, kā norāda R. Kašs, daļa operatoru jeb uzņēmumu, kas Rīgu nodrošina ar siltumenerģiju, izmanto ar biomasu kurināmas energoefektīvas iekārtas.

“Protams, mēs vēlamies, lai izmantotās dabasgāzes apjoms samazinātos, aizstājot to ar citiem resursu veidiem. Virzoties uz mērķi – klimatneitralitāti 2050. gadā –, mēs bez tā neiztiksim. Tas attiecas arī uz privāto sektoru, kam arī būs jāpielāgojas šim mērķim. Jautājums atkal ir par domāšanas maiņu, proti, vai tu esi gatavs mainīt gāzes apkuras katlu, kam tikai jānospiež poga, pret biomasas katlu, kur vakarā ir jāieber maiss granulu?” retoriski jautā Raimonds Kašs un atgādina, ka jebkurā no minētajiem sektoriem vissvarīgākais tomēr ir domāšanas maiņa, jo – “komforta līmenis ir svarīgs, bet ir svarīgi, vai cilvēks ir gatavs pārkāpt komforta slieksnim. Pie tā mēs strādājam, informējot sabiedrību, rīkojot pasākumus un dodot stimulus, lai cilvēks būtu ieinteresēts rīkoties.”

Bez izglītošanas un kampaņām neiztiksim

Jautāts, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno rīkoties, lai cilvēki uzzinātu par šīm pārmaiņām, un to, kas mūs visus sagaida, Raimonds Kašs atklāj, ka, viņaprāt, “aktivitāšu ir pietiekami daudz – piemēram, pirms pāris nedēļām norisinājās konference par Klimata un enerģētikas plānu; dažādi semināri un konferences notiek pietiekami bieži, lai sabiedrība spētu sekot līdzi aktualitātēm klimata jomā; neatņemama sastāvdaļa ir sociālie mediji. Savukārt universitātes aktīvi strādā pie dažādām izglītības programmām, kurās tiek runāts arī par tehniskajiem risinājumiem un inovācijām, kas ir atslēgas vārds, lai virzītos uz klimatneitralitāti, jo pašreizējās tehnoloģijas nespēs nodrošināt visas vajadzības virzībā uz 2050. gada mērķi. Un – uzņēmumu konkurētspēja, ko minēju sarunas sākumā: kurš spēs ātrāk atrast inovāciju un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, tas arī būs ieguvējs.”

Latvijā jau šobrīd esot vairāki uzņēmēji, kas ir piedāvājuši, piemēram, IT sistēmas – gan enerģijas kontrolei, gan atsevišķu atjaunojamo resursu tehnoloģiju izmantošanai; tālākais jautājums ir šo tehnoloģiju palaišana tirgū. Savukārt attiecībā uz cilvēku domāšanas maiņu VARAM pārstāvis bilst, ka tas, protams, notiks pakāpeniski: “Tas ir process, kas sākas ar publiskajām aktivitātēm. Piemēram, ja vēl pirms trim četriem gadiem neredzējām jauniešus, kuri interesētos par klimatu un tā pārmaiņām, šobrīd pat notiek gājieni un piketi. Runa nav tikai par zviedru skolnieci Grētu, kuras nostāja klimata pārmaiņu jautājumos ir ļoti stingra; arī mūsu jaunieši piedalās šīm problēmām veltītajos pasākumos, t.sk. ārpus Latvijas, piemēram, ANO klimata pārmaiņu konferencē COP25, kas no 2. līdz 13. decembrim notiek Madridē. Manuprāt, jaunatnes iesaiste ir ļoti svarīgs posms, kas atdzīvina procesu. Uzņēmēji domā par biznesu un procesu, bet jaunieši ir tie, kas rīkojas.”

Sarunas noslēgumā Raimonds Kašs min vēl kādu piemēru – cilvēkiem pašiem ir iespēja novērtēt to, kas mūs sagaida klimata pārmaiņu jomā, piemēram, aplūkojot plūdu kartes, kurās tiek prognozētas applūstošās teritorijas pēc 50 un 100 gadiem. “Ja, to visu zinot, cilvēks uzbūvē māju pie jūras vai upes krastā, kurš pēc desmit gadiem applūdīs, tā  ir viņa izvēle. Savukārt mūsu mērķis ir pateikt, ka šādi riski pastāv un ka cilvēkam ir iespēja izvēlēties, ko darīt. Tas attiecas arī uz pārējām lietām – transportu, energoefektivitāti, lauksaimniecību… Cilvēkam ir jābūt spējīgam pieņemt lēmumu, kā viņš grib dzīvot tālāk.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.