Prognoze – par 5°C siltāks klimats (2.daļa) Apriņķis.lv
- Autors: Arnis Švānfelds
Plāns paredz dažādot lauksaimniecības kultūras, izvairoties no lielu platību monokultūrām. Foto – Arnis Švānfelds
Lauksaimniecība ir sevišķi lielā mērā atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tā ir viena no prioritārajām nozarēm klimata pārmaiņu kontekstā. Interesanti, ka lauksaimniecība vienlaikus ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ievērojama ražotāja un arī cietēja no klimata pārmaiņām.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit.
Arī lauksaimniecībā daudz neskaidrību
Jau pašlaik ekstremāli laikapstākļi, tostarp temperatūras un nokrišņu, ietekmē lauksaimniecības ienākumus, daudzviet Eiropā radot ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Eiropas Vides aģentūras ziņojumā “Klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās lauksaimniecības nozarē Eiropā”, kas publicēts šā gada septembrī, teikts, ka prognozētās klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs lauksaimniecību daudzās Eiropas daļās, bet jo īpaši dienvidos. Tas var novest pie tā, ka lauksaimniecības zemes Dienvideiropā tiks pamestas. Klimata pārmaiņas jau pašlaik ir negatīvi ietekmējušas lauksaimniecības nozari Eiropā, un tas tiek prognozēts arī nākotnē.
Latvijā tik dramatiskas pārmaiņas nav prognozētas, bet jāgatavojas klimata pārmaiņām būs. Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis no savas saimniekošanas pieredzes stāsta, ka laikapstākļi lauksaimniecībā kļūst aizvien neprognozējamāki. Protams, pēdējo gadu problēmas vismaz daļā Latvijas ar smagām lietavām un ilgiem sausuma periodiem var būt sagadīšanās, bet tikpat labi var arī nebūt. Tāpat kā visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā lauksaimniecības nozarē gaidāmas jaunas prasības gan saistībā ar prasībām SEG emisiju samazināšanai, gan būs jāveic pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Kā saka A. Briedis, no vienas puses, ir jūtams satraukums gan nozares valsts un nevalstisko, gan pašu lauksaimnieku vidū par gaidāmajām pārmaiņām, no otras puses, radies iespaids, ka visi lauksaimnieki tomēr neapzinās, cik šīs nepieciešamās pārmaiņas var būt nopietnas. No eksperta teiktā var secināt, ka faktiski Latvijā lauksaimniecības nozares piemērošanās SEG emisiju samazināšanas prasībām, lai samazinātu klimata pārmaiņas, iespējams, būs nopietnāka nekā pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņu prognozes – gan iespējamo sausuma periodu, gan arī ļoti stipru nokrišņu iespējamība – lauksaimniecībā liek pievērst sevišķu uzmanību meliorācijas sistēmu stāvoklim un hidroloģiskā režīma plānošanai. A. Briedis novērojis, ka pašlaik meliorācijas sistēmu atjaunošana, grāvju tīrīšana daudzviet notiek samērā neorganizēti – ja augštecē grāvji ir savesti kārtībā, tad stipra lietus gadījumā tie ātri novada ūdeni, bet tikai līdz posmam, kur tas nav izdarīts, un tad iespējami plūdi. Lai gan var piekrist, ka Latvijā lauksaimniecībā bez meliorācijas iztikt nevar, tomēr ir platības, kur sausuma periodu prognozes liek aizdomāties par pretējo – kā nodrošināt, lai nepieciešamajās platībās ūdens ilgāk paliek augsnē.
Viena no iespējām ir kontrolētā drenāža – kad jātiek ar tehniku uz lauka, to attaisa vaļā, savukārt ziemā tā stāv ciet. Valstīs, piemēram, Lielbritānijā, kur pēdējās desmitgadēs pēc stipriem lietiem tiek piedzīvoti lieli plūdi, ļoti nopietni uzver mitrzemju, upju palieņu platību atjaunošanu, kas lietus gadījumā uzņem ūdeni un palīdz to novadīt pakāpeniskāk.
Arī Latvijā izstrādātais plāns paredz veikt izpēti par esošo mitrzemju (disperso mitrāju) saglabāšanu un jaunu izveidošanu, kā arī veicināt to veidošanu un uzturēšanu, sevišķi apvidos, kur dominē lauksaimniecības zemes. Šādi mitrāji ir arī organiskā piesārņojuma mazinātāji un tādas kā bioloģisko daudzveidību palielinošas saliņas. Ir iespējamas arī pozitīvas pārmaiņas, piemēram, nereti tiek minēts par aizvien siltāko laikapstākļu pozitīvo ietekmi uz iespēju izaudzēt vairāk lauksaimniecības produkcijas pagarinātā veģetācijas periodā, bet Andrejs Briedis norāda, ka tam ir savas robežas. Ierobežojošais faktors Latvijas apstākļos augu attīstībai būs diennaktī pieejamais gaismas daudzums, kas daļā no gada mūsu platuma grādos ir nepietiekams.
ES lauksaimniecības nozari galvenokārt regulē Kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Gan pielāgošanās stratēģijai, gan KLP jāveicina pielāgošanās pasākumi lauksaimniecības nozarē. Jaunajai ierosinātajai KLP 2021.–2027. gadam ir noteikts skaidrs mērķis attiecībā uz pielāgošanos, kā rezultātā ES dalībvalstis varētu palielināt finansējumu šajā nozarē. Andrejs Briedis uzsver, ka izmaiņām lauksaimniecībā tiks paredzēts finansējums un izstrādātas jaunas programmas ar mērķi lauksaimniecību padarīt videi zaļāku.
Tomēr iepriekšējā pieredze ar tās “zaļināšanu” liek aizdomāties, ka industriālā lauksaimniecība kā spēcīgs spēlētājs lobēs tai izdevīgus atbalsta veidus, kas varētu nesakrist ar atbalsta mērķi. Tāpēc būtu nepieciešams nepieļaut iepriekšējos periodos pieļautās kļūdas un raudzīties, lai nacionālā līmenī realizētie pasākumi būtu tiešām zaļi. 21% no ES 2020. gada kopējā budžeta tiks piešķirti pasākumiem klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai.
Savukārt Eiropas Komisijas izstrādātajos Eiropas Savienības daudzgadu finanšu budžeta priekšlikumos 2021.–2027. gada periodam paredzēts klimata pārmaiņu aktivitātēm novirzīt 25% pieejamā finansējuma dažādos fondos jeb 320 miljardus eiro. Tāpat augstāki klimata mērķi jāsasniedz ar finansējumu lauksaimniecībai, pētniecībai un infrastruktūras attīstībai.
Andrejs Briedis kā lielāko problēmu, lai iekustinātu pārmaiņas lauksaimniecības jomā, min nepieciešamību panākt domāšanas maiņu, kur novērojams gan ekspertu trūkums, gan uzskats, ka varēs strādāt tāpat kā līdz šim. Ticams, ka atrast piemērotus tehnoloģiskos risinājumus būs pat vieglāk.
Tas vismaz daļēji sasaucas ar Eiropas Vides aģentūras eksperta Blaza Kurnika (Blaz Kurnik) pausto, ka “jau pastāv daudzas iespējas īstenot dažādus pasākumus saimniecību līmenī, kuru mērķis ir uzlabot augsnes un ūdens apsaimniekošanu, kas, savukārt, var nodrošināt ieguvumus pielāgošanās stratēģijai, nelabvēlīgu seku mazināšanai, videi un ekonomikai. Tomēr pielāgošanās lauksaimniecību līmenī daudzos gadījumos vēl nav notikusi vairāku iemeslu dēļ, piemēram, investīciju, pielāgošanās politikas iniciatīvu, institucionālās spējas un pielāgošanās zināšanu pieejamības trūkuma dēļ.”
Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga uzskata, ka Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns izstrādāts kvalitatīvi, identificējot iespējamos riskus un iesaistot jomas ekspertus. No klimata pārmaiņu viedokļa Latvija atrodas labvēlīgā vietā, kur sekas ir mazāk draudīgas nekā daudzviet citur. Tomēr viņš uzskata, ka arī Latvijā vērts pievērsties klimata pārmaiņu iespējamajām sociālajām sekām, kam veltīti pirmie pētījumi ārvalstīs. Ieviešot plānu, aizvien ir nenoteiktība ar finansējuma avotiem. Tāpat diezgan liela nenoteiktība valda tālākajās klimata pārmaiņu prognozēs.
