Kvadricikls un mežs – vai savienojami jēdzieni? (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Neorganizētie kvadriciklisti brauc turpat, kur tanki

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar motokluba “MX Ādaži” īpašnieku Leonu Kozlovski, kuram arī bija daudz kas sakāms par kvadriciklistiem. Runājot par motobraukšanas sacensībām ar kvadricikliem, L. Kozlovskis pastāstīja, ka to popularitāte Latvijā pēdējos gados strauji kritusies – braucēju kļuvis vismaz reizes piecas mazāk. Tas galvenokārt esot saistīts ar to, ka kvadricikli ir salīdzinoši dārgi, kā arī bieži lūst. Šī iemesla dēļ daudzi sportisti motobraukšanā pārgājuši, piemēram, uz solo klasēm. Ādažnieka motoklubā šobrīd esot palikuši labi ja pāris kvadriciklistu.

Tiesa, viņš uzreiz steidza paskaidrot, ka motobraukšanas sacensībās netiek izmantoti pilnpiedziņas kvadricikli, bet treniņi tiek aizvadīti tikai mototrasēs, uz kurieni tehnika tiek nogādāta ar autobusiem. Pa mežiem braukts netiek vispār.

Tajā pašā laikā, kā jau Ādažu iedzīvotājs un meža īpašnieks, Leons Kozlovskis labi zina par neorganizēto kvadriciklistu aktivitātēm savā novadā. Viņam pašam Ādažu novadā ir divas izmantojamas trases, bet tās kvadriciklistus neinteresē, jo veido tikai nepilnu pusotru kilometru garu apli, kas drīz vien apnīk. Adrenalīna medniekiem patīk braukāt pa mežiem, pa stigām, pa bezceļiem.

Rīgā kvadriciklus var paņemt nomā. Skaidrs, ka pa galvaspilsētas ielām ar tādiem nedrīkst braukt, bet esot pat tādi iznomātāji, kuri saviem klientiem iesaka doties uz Ādažiem, kur ir militārais poligons. Nelaime tā, ka poligona teritorija nav norobežota ar žogu, tad nu gadās, ka reizēm kvadriciklisti iemaldās teritorijā, kur notiek šaušanas mācības un brauc tanki.

“Es domāju, ka tā ir neiespējamā misija – kaut ko izdarīt, lai kvadriciklisti un citi motobraucēji nebrauktu pa mežu tur, kur to nedrīkst darīt, lai nebojātu koku saknes. Jebkurā veikalā var nopirkt 4x4 kvadriciklu, bet kur tu, vecīt, ar to brauksi? Kāpēc tu to pērc? Tu kvadriciklu pērc tikai tāpēc, lai varētu ar to braukt izklaidēs. Atrisinājums nav pat savs privātais mežs, jo cik tad liels tur būs tas aplis – pieci, astoņi kilometri? Arī tas ļoti drīz apniks, tu brauksi un meklēsi citas iespējas,” skeptiski noskaņots ir ādažnieks.

Kā izrādās, pirms kāda laika izbraukāts arī Leona Kozlovska mežs, bet pie vainas bijuši ārvalstu armijnieki no NATO karaspēka. Tas gan noteikti nenotika tīšām, visdrīzāk, militāristus pievīlusi navigācija, tāpēc viņi ar kvadricikliem izbrauca kādus 300 metrus ārpus poligona teritorijas. Gods kam gods, tiklīdz ādažnieks par šo incidentu paziņojis karaspēka daļas vadībai, nekavējoties uz viņa mežu tika nosūtīta tehnika, kas bojājumus novērsa, visu sakārtoja, kā bijis.

Ja ievēro noteikumus, kvadricikls un mežs var sadzīvot

Visgrūtāk bija noskaidrot pašu kvadriciklistu viedokli, vairāki tādu braucamrīku īpašnieki pat negribēja komentēt situāciju ar braukāšanu pa mežiem. Vienīgais drosmīgais izrādījās ikšķilietis Edgars, kurš ar kvadricikliem aizrāvies jau pirms kādiem desmit gadiem. Viņam mājās ir veseli seši tādi braucamrīki, jo tos lieto visa ģimene – viņš un sieva, kā arī visi trīs bērni. Tiesa, ikšķiliešu kvadricikli esot ar “baltajiem numuriem”, tas ir, ar tiem drīkst piedalīties arī ceļu satiksmē. Piemēram, vasarā sieva pat vedusi jaunāko bērnu uz dārziņu tieši ar kvadriciklu.

Edgars un viņa kuplā saime ar kvadricikliem dodas arī izbraucienos pie dabas. Tiesa, brauc tikai pa meža ceļiem. Nekādi bezceļi netiek meklēti, tāpat ikšķilieši nekad nebrauc tur, kur izliktas kādas aizlieguma zīmes. Kā pastāstīja Edgars, kvadricikls, ja ar to brauc pa meža ceļiem, nekādā gadījumā nenodara lielāku kaitējumu par jebkuru citu transportlīdzekli, kas tur pārvietojas. Pareizāk sakot – kaitējuma nav vispār. Ceļošanas iespējas tas nekādā neietekmē. Kā pārliecinājušies ikšķilieši, braucot tikai pa meža ceļiem, no Ikšķiles bez problēmām var aizkļūt kaut vai līdz Gaiziņa augstienei. Tāpat viņi izmēģinājuši braukšanu pa bijušo dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi – problēmu neesot bijis nekādu.

Katrā ziņā, Edgars ir pārliecināts, ka motobraucēji un mežs var satikt ļoti labi, ja tiek ievēroti visi jau esošie noteikumi. Daudz lielāku postu, kā uzskata Edgars, videi nodara atkritumi, ko pēdējā laikā arvien biežāk neapzinīgi cilvēki izmet Pierīgas mežos. Veci ledusskapji, dīvāni, kaudzēm nolietotu autoriepu – tie ir krāmi, kas uz mežu noteikti nav atvesti ar kvadriciklu, bet vismaz ar mikroautobusu, ja ne ar kravas automašīnu. Tā ir problēma, kurai, kā uzskata Edgars, šobrīd vislielākā uzmanība būtu jāpievērš gan mūsu kārtības sargiem, gan visai sabiedrībai kopumā.

Uzziņai

Meža likuma 5. pants noteic, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, pārvietojoties tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Šo normu pastiprina Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi, kas nosaka, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai.